Lībiešu-latviešu-igauņu vārdnīca

Produkcijas vide (prod user)

Sõnād

ā ä ǟ č ḑ ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü ’

(

)

Skaits

doze ar vāku

būndla s
(doze ar vāku)

drabiņas

rabā, rabād s
(drabiņas)

●

Tās ir drabiņas, kas paliek pāri no alus. Se u’m rabā, mis īeb pǟlõ vȯ’llõst.

Drabiņpurvs

Rabād|sūo l
(Drabiņpurvs)

draiskoties

(a) jakțõ vi
(draiskoties, trakot)

●

Jānis draiskjoas ar meitām. Jǭņ jakțūb neitsõdõks.

Bērni draiskojas pagalmā. Lapst jakțõbõd kǭrands.

Lai viņš iztrakojas! La’z ta jakțõg!

Lai viņi iztrakojas! La’z ne jakțõgõd!

(b) ūlastõ vi
(draiskoties, ālēties)

●

Bērni draiskojas. Lapst ūlastõbõd.

Dzīvnieks, kas ir žigls, draiskojas. Lūomõz, kis u’m kierdi, ūlastõb.

draiskulis

ūlatõks s
(draiskulis)

drāma

drāma s
(drāma)

draņķis

nīlgrõm s
(draņķis)

drāts

drǭț s
(drāts)

draudēt

ädāstõ, ädātõ, dro’udõ, ertļõ vt
(draudēt)

●

Viņš draud tev ar nāvi. Ta dro’udõb si’nnõn nǭ’võ.

drauds

ädāstimi, ädātimi s
(drauds)

draudze

lǭt|ku’b s
(draudze)

draudzēties

sõbrāstõ vi
(draudzēties)

draudzība

sõ’brit s
(draudzība)

draudzības saites

sõ’brit|si’dmõd s
(draudzības saites)

draudzīgāks

sõbrīm adj
(draudzīgāks)

draudzīgs

sõbrāli adj
(draudzīgs)

Draudziņi

Droudziņ l
(Draudziņi)

draugs

dro’ugõz, sõbrā s
(draugs)

●

Draugs draugu nekad neaizmirst. Sõbrā sõ’brõ kunāid ä’b u’n.

drava

ni’gļizt|tarā s
(drava)

drazas

poḑīd, sopā s
(drazas)

●

Krusa sasit labību drazās. Ra’gdõ rabūb vīļa poḑīks.

drāzt

(a) ūolõ vt
(drāzt)

●

Ar dunci drāž. Duņtšõks ūolõb.

Ass puļķis ir izdrāzts tā, ka tas ir ass. Spitš pūlka u’m ūoldõd ne’i, ku ta u’m spitš.

(b) ūoļikšõ vt
(drāzt, izgriezt)

●

Ar dunci izdrāž tādu lietu. Duņtšõks ūoļikšõb seļļizt a’žžõ.

drēbes

ǭ’rõnd s
(apģērbs, drēbes)

♦

šūt apģērbu ǭ’riņi umblõ

●

Novelk no muguras drēbes. Ǭ’rõnd viedāb sǟlgast mǭ’zõ.

Saloka drēbes. Ǭ’rõnd panāb ku’bbõ.

Drēbes saslapa. Ǭ’rõnd saitõ kažīzõks.

Drēbes viņam der. Ǭ’rõnd tä’mmõn istābõd immõr.

Viņš staigā melnās drēbēs. Ta kǟ’b mustās ǭriņis.

drebēšana

ve’ržimi s
(trīcēšana, drebēšana)

drebēt

(a) dõ’ŗžõ vi
(drebēt)

●

Logi dreb. Läbūd dõ’ŗžõbõd.

(b) rū’tšõ vi
(rūkt, drebēt)

●

Viņi skrēja tā, ka zeme drebēja. Ne a’iliztõ ne’i, ku mǭ rū’tšiz.

Mašīnas rūc. Mašīnõd rū’tšõbõd.

●

Pele trīc, kad nav nomirusi. Īr tirīkšõb, ku ä’b ūo kūolõn.

(d) ve’ržõ vi
(trīcēt, drebēt)

♦

trīcēt pie visas miesas amāst lejāst ve’ržõ

trīcēt kā apses lapa ne’iku ǭbõlē’ḑ ve’ržõ

drebēt drudzī kīebizõks ve’ržõ

trīcēt no aukstuma kīlmast ve’ržõ

trīcēt aukstumā kīlma kä’ds ve’ržõ

drebināt

(a) dõ’ŗžtõ vt
(drebināt, tricināt)

●

Bumba var satricināt apkaimi, kas ap to bumbu ir. Bomb võib dõ’ŗžtõ aigīži, mis immõr sīe bomb attõ.

Viņš ir nedaudz jucis. Ta u’m rǭz dõ’ržtõd.

(b) dõ’ŗžtõ vt
(purināt, drebināt)

●

Zirgs purinās [~ purina savu ādu]. I’bbi dõ’ŗžtõb eņtš nǭ’gõ.

Whatever method you chosse,these nine will make you re-think theway you craft healines Why? Because they all have points in that are worth from a point of view.

Sõnād

Avoti