Domātājs – kas ilgi par kaut ko domā vai neprot. Mõțīkšiji – kis kōgiņ midēd mõtlõb või ä’b mūošta.
Viņi ar Krišjāni Baronu bija domubiedri. Ne vȯ’ļtõ Krišjān Baronõks mõtksu’gveļīd.
palīdzēt a’bbõ andõ
nozīmēt pakļautībā ~ pakļauties alā andõ
piedot andõks andõ
uzticēt i’lzõ andõ
dot līdzi īņõz andõ
atdot, atteikties ~ nodot jarā andõ
dot padomu nõ’vvõ andõ
iesniegt si’zzõl andõ
piekāpties tagān andõ
atdot atpakaļ tā’giž andõ
paziņot tīetõ andõ
izdot ulzõ andõ
Mans pušelnieks gribēja dot savas butes ebrejam. Mi’n pušnikā tǭ’ž andõ eņtš liestād zīḑõn.
Bērni vecākiem vecumdienās dod maizi. Lapst āndabõd va’nbiztõn vanās igās leibõ.
Mums bija iedots līdzi cukurs. Mä’ddõn vȯ’ļ andtõd īņõz tsukkõrzt.
Es devu viņiem ar karoti cukuru. Ma kǭjkõks āndiz näntõn si’zzõl tsukkõrzt.
Es dodu viņam zināt, lai viņš zinātu darīt. Ma āndab tä’mmõn tieudõ, la’z ta tīedag tī’edõ.
paiet malā aigāmǭlõ lǟ’dõ
aiziet par tālu i’ļa’rrõ lǟ’dõ
pāriet, aiziet i’ļļõ lǟ’dõ
sākt iet irgõ lǟ’dõ
aiziet jarā lǟ’dõ
turpināties ~ doties uz priekšu je’ddõpē’ḑõn lǟ’dõ
aiziet projām jedspē’ņ lǟ’dõ
izdoties kõrdõl lǟ’dõ
iziet cauri le’bbõ lǟ’dõ
iziet pie vīra mī’elõ lǟ’dõ
aiziet atvaļinājumā no’vvõmizõl lǟ’dõ
aiziet garām pi’ddõz lǟ’dõ
doties ceļā riek pǟl lǟ’dõ
iet bojā ukkõ lǟ’dõ
iziet ārā ulzõ lǟ’dõ
iziet pretī vastõ lǟ’dõ
Iesim! Lǟ’m!
Ej projām! Li je’dspē’ḑõn!
Lai viņš iet, kur velns viņu rauj! La’z ta läkkõ, kus kuŗē tǟnda tȭmbõg.
Eju, kurp vējš aizved. Lǟ’b, kus tūļ vīb.
Es neaizgāju ne šur, ne tur. Ma i’z lǟ’ i’z sīņõ, i’z tǟnõ.
Es eju kājām (~ savām kājām). Ma lǟ’b jālgiņ (~ eņtš jālgadõks).
Tu tā ej kā pa ūdeni. Sa ne’i lǟ’d ne’iku pi’ds vietā.
Viņš tā aizgāja, it kā uguns viņu svilinātu. Ta ne’i lekš, ku tu’ļ tǟnda kitāks.
Iet kā dzērves viens aiz otra. Lä’bõd ne’iku kūrgõd ī’d tuoizõn tagānõ.
Viņš ir savu laiku nodzīvojis, teica, ka devās projām. Ta u’m eņtš āiga jarā je’llõn, kītiztõ, ku lekš je’dspē’ḑõn.
Viņš aizvien iet pa veco ceļu. Ta lǟ’b va’nnõ riekkõ ī’dstī’d.
Viņam arvien izgāja tas plecs ārā un tad viņš atkal ielika [to] locītavas dobumā. Tä’mmõn ī’dtõkabāl lekš se a’b ullõ ja si’z ta pa’ņ lē’tšõd si’zzõl tegīž.
Tas iet kā vilkam rīklē. Se lǟ’b ne’iku su’d kurkõ.
Viņš ir nomiris [~ aizgājis pār roku]. Ta u’m lǟ’nd i’ļ kä’d.
