dižvada maiss sūrvadā kuoț
Agrāk esot tikai siļķes zvejojuši ar dižvadu. Vanāst vȯļļid set sīļkidi ve’jjõnd sūrvadāks.
Tad esot bijis tik daudz to zušu, ka pārplēsa [~ bija pārplēsis] dižvada maisu un visi zuši aizgāja. Si’z vȯļļi vȯnd ne’i je’nnõ nēḑi aņgõŗi, ku vȯ’ļ kīskõn sūrvadā kuoț kațki ja aņgõrd tikkiž lekštõ.
biešu dobe bīetõd dū’obõ
burkānu dobe borkõnd dū’obõ
kāpostu dobe nǭțõd dū’obõ
dzīt vagas dū’obidi i’lzõ a’jjõ
atrakt vagas dūobidi vāldiņ a’jjõ
aizbērt vagas dū’obidi vi’zzõ a’jjõ
slepenas domas salā mõtkõd
Man ienāca prātā (~ galvā) laba doma. Mi’nnõn tu’ļ mīelõ (~ pǟ’zõ) jõvā mõtkõz.
Nebūs neviena lībieša, kas nedomātu vienu domu: lai vairs nebūtu kara. Ä’b lī mitī’dtõ līvlizt, kis ä’b mõtlõks ī’dtõ mõtkõzt: algõ līnd jemīņ suo’ddõ.
Cilvēks ir [iegrimis] domās. Rištīng u’m mõtkõd jūsõ.
Ikvienam ir savas domas galvā. Jegāī’dõn at eņtš mõtkõd pǟsõ.
Viņš nāca uz tādām domām. Ta tu’ļ seļlizt mõtkõd pǟlõ.
Viņš ir savās domās [iegrimis]. Ta u’m eņtš mõtkõd sizāl.
šādā nozīmē seļļis mõtkõs
Kāda tam nozīme? Mis mõtkõz sīen u’m?
pārdomāt tagān mõtlõ
apdomāt lebbõ mõtlõ
Viņš domā kaut ko savā nodabā. Ta mõtlõb eņtš mõtkõdõks midāgõst.
Viņš domāja tādas domas. Ta mõtliz seļļiži mõtkidi.
Viņš domā tikai par mani. Ta i’ļ mi’n set mõtlõb.
Viņš domā par mani. Ta mõtlõb mi’n pǟl.
