savdabīgs cilvēks eņtšvīți rištīng
dīvains cilvēks eņtšvīți rištīng
Tāds dīvains cilvēks nav redzēts. Seļļi eņtšvīți rištīng ä’b ūo nǟ’dõd.
Tādu dīvainu cilvēku es neesmu redzējis. Seļļizt eņtšvīțizt rištīngt ma ä’b ūo nǟnd.
Viņš ir dīvains cilvēks. Ta u’m merk rištīng.
Vilnas dzijas galu nedaudz sataisīja divās kārtās. Rǭžki villiz lānga tutkām te’i kǭ’dkȭrdiņ.
Viņš nopirka divas nedēļas vecu teļu. Ta vȯstīz kǭ’dnädīļiz vāškiz.
strādāt divatā kǭ’dskiņ tī’edõ tīedõ
Mēs visu runājām starp diviem. Mēg rõkāndizmõ tikkiž kǭ’dva’isõ.
K. Stalte bieži lieto divdabjus. K. Stalte sa’ggõld kȭlbatõb va’itsõņḑi.
Vienā mucā divējāds alus – ola. Ī’dsõ pitsõ kǭ’dlimi vȯ’llõ – munā.
Maza, maza muciņa, divējāds alus iekšā. Piški, piški rīst, kǭ’dti vȯ’llõ sizāl.
divgadīga skola kǭ’dāigasti skūol
divgadīgi kursi kǭ’dāigastizt kursõd
Zēns ir jau divgadīgs. Polākõz u’m jõvā kǭ’dāigasti.
divas rokas, laivas kakš kätā, laijõ
ar divām rokām, laivām kǭ’d kä’dkõks, lǭjaks
divu saimnieku kalps kǭ’d perīmī’e pālkali
divas šķēres kǭ’d škērõd
Divas laivas es neredzēju. Kǭ’dtõ laijõ ma i’z nǟ.
Tas lai paliek starp mums diviem. La’z se īegõ mä’d kǭ’d va’izõ.
Es nositu divas mušas ar vienu sitienu. Ma rabīz kakš kärmizt ī’d napsāks.
