Ik gadu vienu reizi iet pēc dievmaizītes, iet pie dievgalda. I’ļ āigast ikš kõrd lǟ’b jumālleibõ võtām, lǟ’b bikt jū’rõ.
Mēs bijām pie dievgalda. Mēg vȯ’ļmõ bikt jūs.
krogs [~ velna dievkalpojums] kuŗē lǭt
noturēt dievkalpojumu lǭtõ pi’ddõ
iet uz dievkalpojumu lǭtõl lǟ’dõ
apmeklēt dievkalpojumu lǭtõl kǟ’dõ
Dievmaizītes bija mazas, apaļas un plānas kā koka lapas. Jumāllēbad vȯ’ļtõ piškizt, immõrgoutlimizt ja vȯitõd nemē pūlī’edõd.
Veciem cilvēkiem nāk mājās dot dievmaizītes. Vanād ro’vdõn tulāb kuodāj āndam jumālleibõ.
lūgt dievu jumālt pallõ
pateikt ardievas jumālõks jettõ
Dieva dēļ! Jumāl pierāst!
Ar dievu! Jumālõks!
Lai dievs dod! La’z jumāl āndag!
Lai dievs palīdz! La’z jumāl ä’bțõg!
Lai dievs pasargā! La’z jumāl vȱidag!
Vai tad tu dieva nebaidies? Või si’z sa jumālt ä’d kārta?
Dievs to zina! Jumāl siedā tīedab!
Dieva dēļ, nepaliec par vecpuisi. Alā jumāl pūolstõ vanāpȯisõks īe!
kartupeļa acs idūkõl ouk
kartupeļa asns na’ggõr idūkõl
grauda dīgsts tierā idūkõl
lauzt kartupeļu asnus na’ggõr idūkiļi murdõ
Sēkla dīgst. Sīemt idūb.
Kartupeļi dīgst. Na’ggõrd i’ddõbõd.
Ūsas tikai sākt dīgt. Ūsõd irgõbõd i’ddõ set.
kaut ko izdīkt midāgõst ulzõ libīņtõ
pinas ap tevi libīņtõb si’nnõn immõrkouți
Bezdelīgas pinas [lidojot]. Pešli’nkizt libīņtõbõd.
Viņš izdīca no tevis visu ar savu mīksto valodu. Ta libīņtiz si’n kä’dstõ a’mmõ eņtš pī’emdõ kīelkõks.
