cauru dienu pǟva le’bbõ
diendienā pǟvast päuvõ
gaišā dienas laikā sieldõ pǟva āigal
pa dienām pǟviņ
vienā skaistā dienā ī’ds knaššõs pǟvas
nebaltām dienām mustād pǟvad pierāst
redzēt labas dienas jõ’vḑi päuvḑi nǟ’dõ
jaunībā, jaunības dienās nūorši päuvši
vecumā, vecumdienās va’ņši päuvši
Visas dienas ir dieva dienas. Amād pǟvad at jumāl pǟvad.
Viņa dienas ir skaitītas. Tä’m pǟvad at lu’gdõd.
Viņa dienas ir pilnas, ir saskaitītas, skaits ir pilns. Tä’m pǟvad attõ tǟdõd, attõ ku’bbõ lu’gdõd, lu’g täuž.
Kad tu dzīvosi, tu vēl daudz dienu redzēsi. Ku sa jelād, si’z sa vēl pǟgiņ päuvḑi nǟd.
celt gaismā pǟvavaldõ tūodõ
nākt gaismā pǟvavaldõ tūlda
Kad pie otra strādā, tad viņam kalpo. Ku tuoiz jūs jelāb, si’z dēņõb tūoizta.
Armijā dodas dienēt. Armijõ lǟ’b dīenõm.
paša pelnīta nauda eņtš pe’ļdõd rǭ’
Es strādāju pie viņa. Ma peļūb tä’m jūsõ.
Viņš kalpo viņam. Ta peļūb tǟnda.
Ar šo darbu var nopelnīt daudz. Sīe tīekõks peļūb pǟgiņ.
Visi jau vienādi nepelna. Amād jo ī’tist ä’b pe’ļļõt.
dienvidu daba lȭinagmǭļi ilā
dienvidnieku paražas lȭinagmǭļizt irdõkst
