Sõnād

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 2676 - 2699 no 15699 šķirkļiem

diafragma
diakons
  diakon s
(diakons)
						
diakritiskā zīme
  jū’rõ|tǟ’tõks s
(papildu zīme, diakritiskā zīme)
						
dialekts
(a)   kīel|murd s
(izloksne, dialekts)
(b)   murd s
(dialekts, izloksne)

austrumlībiešu izloksne   idālīvõd murd

						
dialogs
  dialōg s
(dialogs)
						
diametrs
(a)   dia¦mētõr s
(diametrs)

savu desmit centimetru biezums tā caurmērā, diametrā   eņtš kim tsentimettõrt ja’mdit ne’i le’bāigas, diamētõrõs

(b)   le’b|āiga s
(caurmērs, diametrs)

savu desmit centimetru biezums tā diametrā   eņtš kim tsentimettõrt ja’mdit ne’i le’bāigas

						
diapazons
  kamerton s
(kamertonis, diapazons)
						
dibenistaba
  tagā|tubā s
(dibenistaba)
						
dibens
(a)   pierz s
(dibens)

Viņš iesita zēnam ar vicu pa dibenu.   Ta rabīz pȯisõn joutõks i’ļ pierz (~ pi’ds pīerzta; ~ vastõ pīerzta).

(b)   pū’oj s
(dibens, pamatne)

nogrimt dibenā   pū’ojõ va’jjõ

nogremdēt dibenā   pū’ojõ va’jtõ

Kuģi nolaida dibenā.   Kuo’ig laskīztõ pū’ojõ.

Kas to nolaida dibenā [~ kas pataisīja to dibenā]?   Kis tä’m te’i pū’ojõ?

(c)   ta’ggi||tutkām s
(dibens, pakaļgals, sēžamvieta)

dibena vaigi   tagīztutkām kukīļd

						
dibens (traukam)
  pierā s
(apakša, dibens (traukam))
						
dibināt
(a)   eitõ vt
(celt, dibināt)

Brikšu mājas esot cēlis kāds zviedrs.   Brõkšā kǭrandt vȯļļi eitõn ikš rūotšli.

Pents uzcēla savu māju ciema dienvidu galā.   Pent ētiz eņtš kǭrand kilā lǟnd tutkāmõ.

(b)   pū’ojtõ vt
(dibināt)
						
dibinātājs
  pū’ojtiji s
(dibinātājs)
						
dīdīt
  ki’ggõrtõ vt
(urdīt, dīdīt)

Kas viņu urda?   Kis tǟnda ki’ggõrtõb?

						
Didrihsons
  Didrihson h
(Didrihsons)
						
Didriķis
  Didrõk h
(Didriķis)
						
Didzis
  Didžā h
(Didzis)
						
diedelēt
  dalgõ, dī’edõltõ vt
(diedelēt)

Diedelnieks staigā diedelēdams.   Dalgiji kǟ’b dalgõs.

						
diedelēt
  mangõ vt
(diedelēt, mangot)

Viņš diedelē kaut ko priekš sevis.   Ta māngõb eņtš pierāst midāgõst.

Čigāni diedelē.   Tsigīņõd mangõbõd.

						
diedelētājs
  mangiji s
(diedelētājs)
						
diedelnieks
  dalgiji s
(diedelnieks)
						
diedzēt
  idāntõ, idīņțõ vt
(diedzēt)

Viņš diedzē iesalu.   Ta idāntõb ma’gḑidi.

Viņi diedzē sēklas.   Ne idīņțõbõd sīemgidi.

						
diegs
  lānga s
(diegs)

Diegs tika ievērts adatā.   Lānga pu’gtizt nõ’ggõlõn tagān.

						
diegs sadiegšanai
  drǭkõl|lānga s
(diegs sadiegšanai, trākldiegs)
						
diegs šūšanai
  umž|lānga s
(diegs šūšanai)

Diegs šūšanai bija vērpta dzija, šūšanas diegs, smalks diegs; no liniem vērpts un pēc tam šķetināts vēl divās šķeterēs.   Umžlānga vȯ’ļ vērbikštõt lānga, umbõltõb lānga, pīenti lānga; lināst vērbikštõt ja pie’rrõ kīerdõt ve’l kǭ’dõ kīerõ.

						
diegt
(a)   drǭkõltõ vt
(diegt, trāklēt)

sadiegt   ku’bbõ drǭkõltõ

(b)   trǭkõltõ vt
(diegt)

sadiegt kopā   ku’bbõ trǭkõltõ

						

Redzami 2676 - 2699 no 15699 šķirkļiem