manis dēļ mi’n pierāst
slimības dēļ rujā pierāst
zvēresta dēļ vǭnastõks pierāst
Sliktā laika dēļ viņš neatnāca. Äbjõvā āiga ārdiņ ta i’z tu’l.
Tas ir tavas mutes dēļ. Se u’m si’n sū pierāst.
Sirds sāp viņa dēļ. Sidām pȯdūb tä’m pierāst.
nosist laiku a’igõ ku’ltõ
deldēt apavus kengmidi ku’ltõ
tērēt naudu rǭ’dõ ku’ltõ
nodeldēt ulzõ ku’ltõ
Virve deldē koku. Šnūor ku’ltõb pūdõ.
delms – līdz plecam kä’dvaŗž – a’bbõ sǭņ
Viņš salauza delmu. Ta mūrdiz kä’dvard kațki.
Viņš pieliek roku priekšā un raugās caur delnas pamatni. Ta panāb kä’d je’ddõ ja vaņtlõb le’b pi’vkaņț alīz.
