pilns degsmes indtõ täuž
Vajag labu iedvesmu. U’m vajāg jõ’vvõ indõ.
Ar labu centību tālu tiks. Jõvā indkõks kōgaz päzūb.
piedegt pie dibena pa’llõ pū’ojõ jū’r
Dzīvojamā māja nodega. Je’l palīz jarā.
Tā dzīvojamā māja deg ugunī. Se je’llõ tu’lstõ palāb.
Iekur krāsni! Alt ǭ’j palām!
Ēdiens piedeg. Sīemnāiga palāb jū’rõ.
Govs aiztrūkst. Nī’em palāb si’zzõl.
deguns tek nanā jūokšõb
deguns tek tā, kā bērzs pavasarī (~ pavasara bērzs) nanā jūokšõb ne’i nemē kõuvõ kievād (~ kievād kõuvõ)
deguns ir ciet nanā lǟ’b lǟlamstiz
deguns pil nanā tīlkõb
dabūt garu degunu sǭdõ pitkā nanā
bāzt kaut kur savu degunu kuskiz eņtš nanā teppõ
palikt ar garu degunu pitkā nanāks īedõ
nocelt no degungala nanā tutkāmõst jarā võttõ
nokārt degunu na’nnõ mǭ’zõ tänktõ
celt degunu mākoņos na’nnõ pīliz a’jjõ
sadot pa degunu jõvā nanā andõ
Deguns niez, dabūs jaunumus dzirdēt. Nanā sõ’vlõb, sǭb ūdtõ kūlõ.
Deguns niez, būs lietus. Nanā sõ’vlõb, līb vī’mõ.
Stāv, pilns deguns. Pī’lõb, nanā täuž.
Dabūja garu degunu un kaunu. Sai pitkā nanā ja uid.
Viņa mācīšanā [es] degunu nebāzu. Tä’m opātimiz sie’ggõ na’nnõ i’z tep.
Tev deguns ir puņķains [~ no deguna auni nāk ārā]. Si’nnõn tu’lbõd nanāst jǭsõd u’lzõ.
Tam bija skaists mazs deguns kā grauds. Sīen vȯ’ļ knaš piški nanā ne’i ka gro’udõz.
Viņš iesita pa degunu. Ta rabīz pi’ds na’nnõ.
Nebāz savu degunu visur. Alā pa’n eņtš nanā a’mži!
Ko tu bāz savu degunu visur! Mis sa ajād eņtš nanā a’mži!
Viņš savilka pilnu degunu – laikam bija kāda smarža. Ta tȭmbiz eņtš nanā tǟdõks – agā mingi kard vȯ’ļ.
Nerādi savu degunu! Alā nä’gţõ eņtš na’nnõ!
Viņš parādīja man garu degunu. Ta nä’gţiz mi’nnõn pitkõ na’nnõ.
Tu ieskrien visur iekšā ar savu degunu. Sa eņtš nanāks a’mži a’ilõd si’zzõl.
dancot pēc cita stabules tuoiz lil tagān (~ pie’rrõ) daņtšõ
Gan tu man vēl padancosi! Kil sa mi’nnõn ve’l dāņtšõd!
Pieskrūvēja lietu, tad varēja to taisīt, kā tu gribi, ja tā staigā un kustās, tad tu nevari. Skrõuviz ažā vi’zzõ, si’z võiž tǟnda tī’edõ kui sa tǭ’d, ku ta dāņtšõb ja likūb, si’z sa ä’d või.
