Sõnād

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 2526 - 2549 no 15699 šķirkļiem

daudzkārtējs
  set|kȭrdali adj
(daudzkārtīgs, daudzkārtējs)
						
daudzkārtīgi
  set|kȭrdalistiz adv
(daudzkārtīgi)
						
daudzkārtīgs
  set|kȭrdali adj
(daudzkārtīgs, daudzkārtējs)
						
daudzmaz
  je’nnõ-veitõ adv
(daudzmaz, vairāk vai mazāk)
						
daudzskaitlīgums
  pǟgiņõm s
(daudzums, daudzskaitlīgums)
						
daudzskaitlis
  pǟgiņ|lu’g s
(daudzskaitlis)
						
daudzstāvu-
(a)   pǟgiņ|tǭžlimi adj
(daudzstāvu-)
(b)   setmiņ|tǭžlimi adj
(daudzstāvu-, vairākstāvu-)

daudzstāvu ēka   setmiņtǭžlimi kuodā

						
daudzstūris
  poligon s
(poligons, daudzstūris)
						
daudzu tūkstošu-
  setmiņ|tū’onti adj
(daudzu tūkstošu-)

daudzu tūkstošu cilvēku pūlis   setmiņtū’onti ro’vzt tõuk

						
daudzums
(a)   pǟgiņõm s
(daudzums, daudzskaitlīgums)
(b)   pǟgiņž s
(daudzums, daudzveidīgums)
(c)   rikūz s
(daudzums)

viņa pacietības daudzums   tä’m pitkāmīel rikūz

						
daudzvalodu-
  set|kēļi adj
(daudzvalodu-)

daudzvalodu vārdnīca   setkēļi sõnārǭntõz

						
daudzveidība
  setmiņ|vīțlit s
(daudzveidība)
						
daudzveidīgs
  setmiņ|kȭrdali adj
(daudzveidīgs)

daudzveidīga gudrība   setmiņkȭrdali kovālõz

						
daudzveidīgums
  pǟgiņž s
(daudzums, daudzveidīgums)
						
Daugava
  Vēna l
(Daugava)
						
dauzīt
(a)   blo’ukšõ vt
(dauzīt)

Māte ar rokām dauzīja bērnu.   Jemā kädūdõks blo’ukšiz lapstā.

(b)   kloppõ vt
(dauzīt, klapēt)

izdauzīt paklāju   pȭrandla’gtõbt kloppõ

(c)   pieksõ vt
(dauzīt, pērt)

pērt bērnu   lapstā pieksõ

kulstīt linus   li’ņdi pieksõ

zvanīt   kiellõ pieksõ

dabūt pērienu ~ dabūt pa kaklu   pieksõ sǭdõ

dauzīja kā suni   pieksīz ne’iku pi’ņņõ

Bērnu per ar vicu, ar roku nav labs.   Lapstā pieksāb joutõks, kä’dkõks ä’b ūo jõvā.

Vējš dauza durvis (~ buras).   Tūļ pieksāb ukstā (~ pūŗazt).

Tu dabū pa pirkstiem.   Sa sǭd pieksõ pi’ds suoŗmi.

(d)   va’ntõ vt
(dunkāt, dauzīt)

Kad viņš tevi dauza, tad viņš plēš un dunkā, arvien dunkā.   Ku ta sīnda va’ntõb, si’z ta kīskõb un dukārtõb, ī’dstī’d dukārtõb.

(e)   vēļagõ vt
(dauzīt, klapēt)

Viņš iet drēbes klapēt.   Ta lǟ’b ǭ’riņi vēļagõm.

						
dauzīt (kājas)
  trämpõ vt
(dauzīt (kājas), rībināt)

dauza savas kājas   eņtš jaļgi trǟmpõb

						
dauzīties
(a)   bukkõrtõ vi
(dauzīties, strauji pukstēt)

Sirds dauzās.   Sidām bukkõrtõb.

(b)   koļkõ vi
(vazāties, dauzīties)

Ko tu te vazājies!   Mis sa täs kōļkõd!

(c)   mengiļtõ vi
(dauzīties)

Viņš tikai dauzās.   Ta set mengiļtõb.

Bērni tikai dauzās.   Lapst set mengiļtõbõd.

(d)   pieksõ vi
(dauzīties)

Sirds dauzās.   Sidām pieksāb.

						
dāvana
  and, āndõks, škink s
(dāvana)

Ziemassvētku dāvana   Taļšpivād āndõks

Uz Jauno gadu ļaudis cits citam pasniedz dāvanas.   Ūd āigastõks ro’vzt ī’dtuoizõn āndabõd āndidi.

Viesiem bija līdzi dārga dāvana.   Kilāliztõn vȯ’ļ īņõ tõurõz āndõks.

						
dāvanas kāzinieku apdāvināšanai
  mīmõd s
(ziedi, dāvanas kāzinieku apdāvināšanai)
						
Dāvida leja
  Dāvid luoik l com
(Dāvida leja)
						
Dāvida pils
  Dǭvid nīnõ l com
(Dāvida pils)
						
Dāvids
  Dāvid h
(Dāvids)
						
dāvinājums
  āndami s
(dāvinājums, ziedojums)
						
dāvināt
(a)   āndatõ vt
(ziedot, dāvināt)

Citādi mācītājs nebūtu viņam uzdāvinājis 1858. gada bībeli.   Mõitiz päp tä’mmõn ä’b vȯlks āndatõn 1858. āigast bībõl.

(b)   škinkõ vt
(dāvināt)

Dāvina – no labas sirds dod.   Škīnkõb – jõvāst sidāmõst āndab.

Dāvinātam zirgam zobus neskatās.   Škinktõd ibīzõn ambidi ä’b vaņțlõ.

						

Redzami 2526 - 2549 no 15699 šķirkļiem