daudzstāvu ēka setmiņtǭžlimi kuodā
Māte ar rokām dauzīja bērnu. Jemā kädūdõks blo’ukšiz lapstā.
izdauzīt paklāju pȭrandla’gtõbt kloppõ
pērt bērnu lapstā pieksõ
kulstīt linus li’ņdi pieksõ
zvanīt kiellõ pieksõ
dabūt pērienu ~ dabūt pa kaklu pieksõ sǭdõ
dauzīja kā suni pieksīz ne’iku pi’ņņõ
Bērnu per ar vicu, ar roku nav labs. Lapstā pieksāb joutõks, kä’dkõks ä’b ūo jõvā.
Vējš dauza durvis (~ buras). Tūļ pieksāb ukstā (~ pūŗazt).
Tu dabū pa pirkstiem. Sa sǭd pieksõ pi’ds suoŗmi.
Kad viņš tevi dauza, tad viņš plēš un dunkā, arvien dunkā. Ku ta sīnda va’ntõb, si’z ta kīskõb un dukārtõb, ī’dstī’d dukārtõb.
Viņš iet drēbes klapēt. Ta lǟ’b ǭ’riņi vēļagõm.
Sirds dauzās. Sidām bukkõrtõb.
Ko tu te vazājies! Mis sa täs kōļkõd!
Viņš tikai dauzās. Ta set mengiļtõb.
Bērni tikai dauzās. Lapst set mengiļtõbõd.
Sirds dauzās. Sidām pieksāb.
Ziemassvētku dāvana Taļšpivād āndõks
Uz Jauno gadu ļaudis cits citam pasniedz dāvanas. Ūd āigastõks ro’vzt ī’dtuoizõn āndabõd āndidi.
Viesiem bija līdzi dārga dāvana. Kilāliztõn vȯ’ļ īņõ tõurõz āndõks.
Citādi mācītājs nebūtu viņam uzdāvinājis 1858. gada bībeli. Mõitiz päp tä’mmõn ä’b vȯlks āndatõn 1858. āigast bībõl.
Dāvina – no labas sirds dod. Škīnkõb – jõvāst sidāmõst āndab.
Dāvinātam zirgam zobus neskatās. Škinktõd ibīzõn ambidi ä’b vaņțlõ.
