Kīeta kie’ddõrtõb, mits kȭrdali ta u’m, mits kõrdõ at ī’dsku’bsõ.
kievām ke’ž – seļļi, kis tuoizõn ä’b ra’b
kievām mēļ – kis ä’b ūo riktig kovāl, rõk lǟ’b ä’briktig
kievām, sieldõ pǟ – kīen aššõ īeb pǟ’zõ
kievām, ī’dkõrdi tīe
ne’i kievām ne’i ku tijā pǟki
jo kievāmstiz
Tä’mmõn lǟ’b jegā tīe kievāmstiz.
plint|kik püssikukk ▫ šautenes gailis
kik a’bbõnd
kik krūonõ
je’dmõl kikīdi
punīzt kikkõ katūksõ laskõ
Kikkõn attõ kāndõkst.
Pu’nni kik u’m (~ lōlab) katūks pǟl – se si’z u’m tu’lka’j.
Kikīd kīrgastõbõd, līb mūdõsu’ggõ aigõ.
Kikīd at seļļi nemē pi’v, vāldad; lī’edõd kazābõd vie’d pǟl, ja ne ēdrõmõd kazābõd vie’d pǟl ī’ž, se jūr u’m vie’d sizāl.
Kikūb, pi’vtäudkõks võtāb ja sidāb vi’zzõ piškīz kušt.
mǭ’zõ kikkõ
tijāld kikkõm īedõ
Mīez kikūb lōdan allõ.
Ta lekš kikkõs je’ddõpē’ḑõn.
"Starp Jaunciemu un Sīkragu uz jūru tecēja neliela upe. Tai bija trīs vārdi. Upes augšgalu viņpus šosejas sauca par Ķikanu, tālāk tā kļuva par Celmupi, bet tuvāk pie jūras tā tika nodēvēta par Dīcmaņa upi. Var būt, ka Celmupes nosaukums bija radies no agrākā mežsarga Celma vārda, bet Dīcmaņupes apzīmējums – no Latvijas brīvvalsts laika mežsarga Dīcmaņa, kura sēta atradusies Celmupes krastā. Celmupes apkaimē bija ganības, kur lopus ganīja kā mūsu ciema iedzīvotāji, tā sīkradznieki." (Gobiņa, H. Jaunciems. Lībiešu gadagrāmata. 2007.)
kī’lõks võttõ
mingiz ažā je’dstõ kī’lõks andõ
Ma āndab eņtš pǟ kī’lõ.
Ma ä’b tǭ, ku ta lǟ’b mi’n nītõ nī’emidi kaitsõm; si’z ma võtāb ne nī’emõd, ajāb eņtš taļļõ ja āndab tä’mmõn nī’emõd tā’giž set si’z, ku ta u’m maksõn i’ļ sīe; nī’emõd at kī’lõks võttõd ja ne nīe’mõd attõ kī’ldõb.
