Kārand Īras. Sēta Lielirbē.
Kordonviļumu mājas bija nosauktas pēc saimnieka Viļuma Andersona. Pēc Viļuma nāves 19. gs. astoņdesmitajos gados Kordonviļumos dzīvoja Viļuma meitas Līzes un viņas vīra Pētera Didriksona ģimene. Šī sēta pastāvēja apmēram līdz 1890. gadam.
roudõ kārgastõ
ēņtšta kārgastõ
Sport kārgastõb.
Ta kārgiz i’lzõ.
Kõps kārgiz je’dspē’ḑõn mõtsõ.
Või si’z pǟva ä’b karg ūoņdžõl idāst?
Päva kārgõb, ku nūzõb.
Pi’ņ kārgõb.
Pi’ņ kārgiz mī’en jalgõ.
Ta karīņțiz ēņtšta mi’nnõn ka’ggõlõ, ne’i ku ta mi’nnõn u’m pa lǟlamõks.
Ǭ’rõnd karīņțõbõd käpsõ.
Rištīng īeb karīņțõm.
Karnõd ǭrastiz tu’lbõd kuo’d le’žgõl.
Kus māita, sǟ’l karnõd.
Karnõd ourõbõd krǟ-krǟ.
Mäg Irāj ležgõl. Kalns Mazirbes tuvumā.
Kāngar Irāj jougnaigās. Kangars Mazirbes upes malā.
Stāsts par Vārnu kalna priedi: "1932. gadā, ejot uz jūrmalu, redzēju kāpu malā izraktu lielu caurumu. Tas bija tik liels, ka to dienā paveikt varēja tikai kādi septiņi vīri. Brīnījos un nesapratu, kāpēc tāda bedre ir izrakta. Bet man bija labs draugs – tā bija Vārnu kalna (Karnõdmäg) vecā priede. Tā no augšas visu redzēja un zināja, kas ciemā un apkārtnē notika. Kas viņas zaru līgošanu vēja laikā saprot, tam priede varēja daudz pastāstīt gan par veciem, gan par tagadējiem laikiem.
Piegāju pie priedes, noglāstīju tās grumbuļaino mizu un jautāju: “Saki, kas jūrmalā to lielo bedri izraka?” Priede atbildēja: “Naudas meklētāji! Viens no viņiem it kā šai vietā esot redzējis naudas uguni (malduguni). Visu nakti vīri raka nosvīduši.” Kad jautāju, cik naudas tad atrada, priede sāka smieties un runāja: “Vai tu vēl atceries, ka senāk šai vietā bija līdzena jūrmala? Vai tu tur redzēji kādu naudas lādi? Tai vietā smiltis ir sapūstas visa mūža garumā. Tie trīs vīri, kas neklausīja vecu ļaužu padomu, atrada tikai vecu sapuvušu laivas gabalu. Tādā veidā neviens nekad un nekur naudu nav atradis. Tai laikā, kamēr meklē naudu vietā, kur redzēta malduguns, neviens nedrīkst runāt neviena vārda, bet tie vīri runāja – un vēl latviešu valodu.” M. (domājams, Mārtiņš Lepste, Līvli, 1934., Nr. 5)
villõ karšõ
ibīzt karšõ
Kāršõb kāršõks.
kārtabi rištīng
Se u’m kārtabi kūož.
Ma kārtab.
Ma kārtab ne’i ku tūlda.
Ma kārtab tä’mstõ ne’i ku tu’lstõ.
Minā rǭz kārtiz sīest ēsti literatūrõst.
Kunāid ä’b ūo jemīņ kārtamõst ukkõ lē’mizõst, pūtõksõst ja nǟlgast.
Ta kārtab lǟ’dõ.
Ta kārtiz siedā tī’edõ.
Ma kasīņțõb si’ggõ duņtšõks, la’z ta īegõ knaš, pū’dõz.
Kasīņțõb, kīndõdõks kīskõb jo vizāstiz.
Vigā Kūolka ležgõl. Viga Kolkas tuvumā.
Maza viga starp Ceturtvalkkangaru un Onķupkangaru.
Kōrand Kūolkas. Nim pandõd Kastār vigā pierrõ. Sēta Kolkā. Nosaukums ielikts pēc Kastaru vigas.
Kastari celti ap 1910. gadu kā divu brāļu māja, lai katram būtu savs gals. Saistīta ar lībiešu Nika un Trīnes Feimaņu dzimtu. Trīnes māsa Emma Hausmane mūža nogali pavadīja Kastaros, bija lībiešu folkloras teicēja igauņu pētniekiem.
