Sõnād

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 3601 - 3649 no 16043 šķirkļiem

jumāltõ vt ¤53a
  dievināt
	


						
jumāl|vastli adj *187
  bezdievīgs  11Ro26
	


						
jumāļi s *188
  dievība  Ap17.29
	


						
jūnij s *121
  jūnijs
	


						
jūnkar s *218
  junkurs
	


						
jūobõ * vi ¤49
  piedezerties
	


						
  piedzērušais
	


						
jūobõn 2 adj *219
  piedzēries, noreibis

ne’i jūobõn, ku sīlmad at kērabizt KK77a   tā piedzēries, ka acis ir raibas

ne’i ku jarā jūobõn pi’ņ KK78a19   kā piedzēries suns

Jūobõnt ä’b lǟ’ jemīņ jūotõ.   Piedzērušo vairs nevajag dzirdīt.

Jūobõnõn jämp rõk.   Piedzērušam dumja valoda.

Sa ūod ne’i jūobõn, ä’d nǟ jemīņ valdõ päuvõ. KK77a   Tu esi tik piedzēries, [ka] vairs neredzi gaišu dienu.

Ma ei jūobõnõks vȯ’lkõks. KK78a52   Es piedzēros ar alu.

	


						
jūobõn|pǟst adv
  dzērumā
	


						
jūobtõ vt ¤49
  piedzirdīt
	


						
jū’od s *125
  valde

Ī’t jū’od pidāb istāmizt.   Savienības valde notur sēdi.

	


						
jū’odiji 1 s *176’
  vadītājs

ī’t jū’odiji   savienības vadītājs

kūoŗ jū’odiji   kora vadītājs ~ diriģents

skūol jū’odiji   skolas vadītājs ~ skolas pārzinis

	


						
jū’odiji * 2 adj *176’
  vadošs
	


						
jū’odiji||tu’ļ s *199
  vaduguns
	


						
jū’odmõz s *172’
  vads  E3 a

vie’r|jū’odmõz veresoon ▫ asinsvads

	


						
jūodõ vt ¤9
  dzert

jarā jūodõ KK78   nodzert

eņtš mīel jarā jūodõ   nodzert savu prātu

eņtš mīel pierzgõ jūodõ   nodzert savu prātu pakaļā

ēņtšta tǟdõks jūodõ   piedzerties

jūob vīnõ ne’i ku vietā KK78a21   dzer vīnu kā ūdeni

Ibīzõn āndab paņštõ jūodõ. KK78a52   Zirgam dod dzert no spaiņa.

Ta jūob vietā.   Viņš dzer ūdeni.

Ta jūob krūzõst.   Viņš dzer no krūzes.

Ta jūob amāst paņstõ.   Viņš dzer no visa spaiņa.

Ta juoi eņtš rǭ’ jarā. KK77b   Viņš nodzēra savu naudu.

Või ne sǟ’l lekštõ jūomõ? 86a47   Vai viņi tur aizgāja dzert?

Mis sa eņtšõn ūod si’zzõl jūond, ku sa seļļi ūod?   Ko tu esi iedzēris, ka tu esi tāds?

Ma võib jūodõ tīera potīļ, mikš mittõ piškīzt glǭzõ?   Es varu izdzert veselu pudeli, kāpec ne mazu glāzi?

Ta juoi ne’iku nanā glǭz pū’ojsõ. KK77a   Viņš dzēra tā, ka deguns glāzes dibenā.

	


						
jū’odõ vt ¤53a’
(a)   vadīt

ī’tõ, kūoŗõ, skūolõ, tīedõ jū’odõ   vadīt savienību, kori, skolu, darbu

ibīzt jū’odõ   vadīt zirgu

(b)   vest

kä’dkuorrõl jū’odõ   vest pie rokas

	


						
jūodõb|krūz s *131
  dzeramā krūze
	


						
jūodõb|ve’ž * s *88
  dzeramais ūdens
	


						
jūoimi s *187
  kvass
	


						
jūoimki s *187
(Vaccinium uliginosum)   zilene
	


						
jūoimkiz|vaŗž s *113
  zilenājs  EIIIg
	


						
jūoji s *175
  dzērājs

Jūojizõn kunāid ä’b täut rǭ’dõ.   Dzērājam nekad nepietiek naudas.

Tä’m mīez ei jūojizõks.   Viņas vīrs kļuva par dzērāju.

	


						
jūokõ 1 s *118
  joks
	


						
jūokõ 2 vt ¤53a
  uzjautrināt

Jūokõdõks jūokõb tūoizta rištīngtõ. KK78a53   Ar jokiem uzjautrina otru cilvēku.

	


						
jūokš s *138
(a)   skrējiens

Seļļiz jūokšõks võib sǭdõ tutkāmt.   Ar tādu skrējienu var dabūt galu.

(b)   -
	


						
jūokšiji s *176
  skrējējs

Ma ke’i jūokšijiži vaņtlõmõs.   Es gāju skatīties skrējējus.

	


						
jūokšimi s *188
  skrējiens, skriešana

Mēg vaņtlizmõ sportlizt jūokšimizt.   Mēs skatījāmies sportistu skrējienu.

Si’n jūokšimizõn ä’b ūo mingizt ka’zzõ.   Tavai skriešanai nav nekāda labuma.

Sūr jūokšimizõks ma sai tä’m kä’ddõ.   Ar lielu skriešanu es viņu panācu [~ dabūju rokā].

	


						
jūokšlõ vi ¤54
  skraidīt
	


						
jūokšõ vi ¤53a
(a)   skriet

Rištīng jūokšõb.   Cilvēks skrien

I’bbi jūokšõb.   Zirgs skrien.

Kieuž ne’i knaššõ jūokšõb lǭjast ulzõ. J21   Virve tik skaisti skrien ārā no laivas.

(b)   tecēt, plūst, birt

Jo’ug jūokšõb.   Upe tek.

Sēmḑa tikkiž jūokšiz mǭ’zõ. J12   Viss piens notecēja zemē.

Tä’mmõn jūokšõbõd pizārd.   Viņam birst asaras.

Tsä’lmõt jo’ug si’z u’m jūokšõn sieldõ pū’ojkõks tikkiž.   Celmetas upe tad ir plūdusi ar pavisam skaidru dibenu.

(c)   tecēt, laist cauri šķidrumu

Paņ jūokšõb.   Spainis tek.

Paņ jemīņ ä’b jūokš.   Spainis vairs netek.

Nanā jūokšõb vietā. 79.6   Deguns tek.

Nanā jūokšiz nemē kõuvõ kievād. 86a22   Deguns tecēja kā bērzs pavasarī.

	


						
jūokšõb adj *152
  tekošs

jūokšõb ve’ž   tekošs ūdens

	


						
jūokštõ vt ¤0
(a)   - (b)   -
	


						
jūokštõb|bǭļa s *44
 etn.   -
	


						
jūom s *122
  joma (jūrā)

Jūom u’m ve’ž kǭ’d ǭŗa va’isõ.   Joma ir ūdens starp diviem sēkļiem.

	


						
jūomi s *187
(a)   dzeršana

Eņtš jūomizõks ta kǭ’tiz sīe kūož.   Ar savu dzeršanu viņš pazaudēja to vietu.

(b)   iedzeršana

Tä’m jūs alz vȯ’ļ jūomi.   Pie viņa vienmēr notika iedzeršana.

	


						
jūomiz|nǟlga s *46
  slāpes

jūomiznǟlgas vȱlda   būt izslāpušam

Mi’nnõn u’m jūomiznǟlga.   Man slāpst.

Ma tūndiz jūomiznälgõ.   Es jutu slāpes.

	


						
jūomn|āiga s *33
  dzēriens, dzira

kǭraz jūomnāiga – seļļi, mis ä’b ūo ma’gḑi, mis u’m vastõ KK77a   rūgts dzēriens – tāds, kas nav salds, kas ir pretīgs

ma’gḑi jūomnāiga   salds dzēriens

ve’ggi jūomnāiga   stiprs dzēriens

Mie’rrõ u’m võtāmõst jūomnāiga īņõz.   Jūrā jāņem dzēriens līdzi.

Vāškizõn jūotõb jūomnaigõ.   Teļam dod dzert dziru.

Vāškizt jūotõb jūomnāigaks.   Teļu dzirda ar dziru.

	


						
Jūom|vȯjā l *0
	


						
Īra


jū’ond s *137’
  valde, vadība
	


						
jū’ondiji s *176’
(a)   vadītājs, vadonis (b)   vadītājs, instruktors
	


						
jū’ondimi * s *176
  vadība, vadīšana
	


						
jū’ondmõd|vabā võrgõ * term
  wifi
	


						
jū’ondmõz s *172’
  vads

jū’ondmõd 86a4   vadi

	


						
jū’ondõ vt ¤53a’
  vadīt

Ma tǟnda jū’ondõb kä’dkõks. KK78b63   Es vadu viņu ar roku.

Tuoi sīnda jū’ondõb pi’ds õigizt riekkõ. KK78a53   Otrs vada tevi pa pareizo ceļu.

	


						
jūont s *131
  jonis, spars

jūontõ tī’edõ   ieskrieties

jūontõ võttõ   atvēzeties; sasparoties

jūonkõks   ar joni

Ta võtīz jõvā jūont. J17   Viņš uzņēma labu joni.

	


						
jūoņ s *0
  jonis
	


						
jū’ost s *137’
  josta  KK78b62
	


						
jūot s *122
  lodējums

Paņ u’m jūotstõ vāldiņ.   Spainis ir lodējumā atnācis vaļā.

	


						
jūotiji s *176
(a)   lodētājs (b)   metinātājs
	


						
jūotimi s *188
(a)   lodēšana

Jūotimiz jūs u’m vajāg ti’nnõ.   Lodēšanai vajag alvu.

(b)   metināšana

Ma tǭ’b oppõ jūotimizt.   Es gribu mācīties metināšanu.

	


						

Redzami 3601 - 3649 no 16043 šķirkļiem