Sõnād

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 3501 - 3549 no 16043 šķirkļiem

joutõm|läpš s *197
  bārenis
	


						
joutõmstõz adv
  nabadzīgi

Ro’vz jelajid vä’ggi joutõmstõz. L7.2   Cilvēki dzīvojot ļoti nabadzīgi.

	


						
jovāmi s *188
  malums  PD88.10

ja’mdi jovāmi   rupjš malums

pīenti jovāmi   smalks malums

	


						
jovātimi s *188
  malšana

Dīk tūļik loptīz jovātimizt amni’ggõks.   Dīķu vējdzirnavas izbeidza malšanu sen.

	


						
jovātõ vt ¤53a
  malt

jo’vḑi jovātõ   malt miltus

tie’rrõ jovātõ   malt graudus

pīenõks jovātõ   samalt smalki

Izā lekš vȯ’ddiri jovātõm.   Tēvs devās malt miežus.

	


						
jo’vd s *120
(a)   milti

ni’zzizt jo’vd   kviešu milti

ri’ggizt jo’vd   rudzu milti

ka’ggõr jo’vd   auzu milti

vȯ’ddõr jo’vd   miežu milti

Īldža sīetõb si’ggõ jo’vdkõks.   Ilze baro cūku ar miltiem.

Īldža sīetõb sigān jo’vḑi.   Ilze izbaro cūkai miltus.

(b)   skaidas
	


						
jo’vļiki adj *188’
  remdens  Ilm3.16
	


						
jo’v|pi’v|täuž s *112
  miltu saujiņa

Se sigā ä’b ūo sǭnd mittõ jo’vpi’vtǟta.   Tā cūka nav dabūjusi ne saujiņas miltu.

	


						
jov’tõb|ki’v s *59
 etn.   rokas dzirnavas, dzirnas
	


						
jo’vvi adj *182’
  miltains

jo’vvi kuoț   miltains maiss

jo’vvizt kädūd   miltainas rokas

jo’vvizt ǭ’rõnd   miltainas drēbes;

Alā pūt jovīz kuoț jū’r!   Nepieskaries miltainam maisam!

Ta piezūb jovīzt kuoțțõ.   Viņš mazgā miltainu maisu.

Alā tī’e ǭ’rõnd jovīzõks!   Nenotraipi drēbes ar miltiem!

	


						
  taču, jau
	


						
  jau
	


						
jõbā adv
  jau

jõbā amūstiz   jau sen

	


						
jõugi adj *187
  smilšains
	


						
Jõug|mä’g l *76
(kōrand)   Jugumegi
	


						
Kūolka

Mazistaba Kolkā, vecā māja varēja būt celta ap 1905. gadu, jaunā – tagadējā – ap 1920. gadiem. 1935. gadā Jugumegos dzīvoja vecais saimnieks lībietis Ernests Kristiņš (1861) un viņa dēla Rūdolfa Kristiņa ģimene.

jõugõ s *116
  smiltis
	


						
jõugõ ǭ’biļ com
(Trifolium spadiceum)   brūnais āboliņš
	


						
jõugõ|būolgõz s *172
  miltene (Arctostaphylos uva-ursi)
	


						
jõugõd s *116
  smiltājs
	


						
jõugõ|kīela s *43
  smilšu pulkstenis
	


						
jõugõ|ki’v s *59
  smilšakmens
	


						
jõugõ|kǭrali adj *188
  smilškrāsas, bēšs

Mi’nnõn u’m jõugõkǭrali a’m.   Man ir smilškrāsas žakete.

	


						
jõugõ|kȭnka s *46
  smilšu kāpa
	


						
jõugõ|laid s *94
  smilšu sēklis

Kūolka jūrsõ u’m se jõugõlaid Kūolka nanās rāndast bǭik sǭņi. 86a6   Pie Kolkas ir tas smilšu sēklis Kolkasragā no jūrmalas līdz bākai.

	


						
Jõugõ|mä’g l *76
(kōrand)   Jugomegi
	


						
Sīkrõg
jõugõ|mä’g s *0 C_LELS-1
  smilšu kalns
	


						
Jõugõ|mä’g * l *76
(kōrand)   Jūvgumegi
	


						
Irē
jõugõ|mǭ s *12
(a)   smilts zeme, smiltaine (b)   smiltājs
	


						
jõugõ|mǭŗa s *44
  miltene (Arctostaphylos uva-ursi)
	


						
jõugõ|ouk s *98
  smilšu bedre
	


						
jõugõ|papīer s *151
  smilšpapīrs
	


						
jõugõ|sä’v s *59
  smilšmāls
	


						
jõugõ|sä’v|mǭ s *12
  smilšmāla augsne
	


						
jõugõ|sēņ s *206
(Tricholoma equestre)   smiltene  EIIIh
	


						
jõugõ|sumār s *217
  smilšu grauds
	


						
Jõugõ|tarā l *39
	


						

Piški jõugi tarā Kuoštrõgõl. Mazs smilšains lauks Košragā.

Tarā Kuoštrõgõl. Lauks Košragā.


jõugõ|tierā s *39
  smilšu grauds
	


						
jõvā 1 s *0
  labums, labais
	


						
(a)   labs

jõvā mīelkõks   labprāt

jõvā vȯn pǟl   uz labu laimi

jõvāks kītõ   atzīt par labu ~ akceptēt

jõvāks pi’ddõ J3   uzskatīt par labu

jõ’vvõ tī’edõ   darīt labu

jõ’vāks võttõ   ņemt par labu

Vȯ’l sa jõvā! KK34II   Esi labs!

Jõ’vvõ riekkõ!   Laimīgu ceļu!

Jõ’vvõ tīeratõ!   Labu veselību!

Rištīng u’m jõvā ne’i ku pešlinki. KK77a   Cilvēks ir labs kā bezdelīga.

Se ä’b tūo jõ’vvõ.   Tas labu nenesīs.

Āndiztõ jõ’vvõ jo jõ’vvõ.   Deva to labāko.

Võtā jõ’vāks siedā, mis ma si’nnõn sǭtõb.   Ņem par labu to, ko es tev sūtu.

(b)   labais, labās puses

jõvā ke’ž   labā roka

jõvā pūol   labā puse

Ligīd jõ’vvõ kätā!   Ejiet pa labi!

Ma lǟ’b jõ’vvõ kä’ddõ (~ jõ’vvõ pūolõ). KK78a38   Es eju pa labi (~ uz labo pusi).

Būoḑ u’m jõvās kä’ds (~ jõvās pūols). KK78a38   Veikals ir pa labi (~ labajā pusē).

Ma tu’ļ jõvāst kä’dst (~ jõvāst pūolstõ). KK78a38   Es nācu no labās puses.

	


						
  jau
	


						
jõvā ȭ’dõg fras
  labvakar
	


						
jõvā pǟva fras
  labdien
	


						
jõvā ūomõg fras
  labrīt
	


						
jõvā vȯnkõks fras
(a)   veiksmīgs (b)   veiksmīgi
	


						
jõvāgid adv
(a)   visai

Jõvāgid ja’mdõ nõ’ggõl vȯ’ļ. 151.1   Bija visai resna nagla.

(b)   pavisam, gluži

Ta jelāb jõvāgid le’žgõl.   Viņš dzīvo pavisam tuvu.

	


						
jõvāgõd adv C_LELS-1
  pavisam, gluži
	


						
jõvāks piddõ * v com
  atzīt, akceptēt
	


						
jõvā|läpš s *197
  labs bērns, paipuisītis

Sa ūod jõvāläpš.   Tu esi labs bērns.

	


						
jõvām s *151
(a)   labums, labestība

Se ä’b ūo mingi jõvām.   Tas nav nekas labs.

(b)   labums, ieguvums

Kakš jõvāmtõ umīțigid ä’b või tǭ’dõ. J14   Divas labas lietas taču nevar gribēt.

A’mmõ jõvāmt ä’b või tǭ’dõ.   Visu labumu nevar gribēt.

Mingi jõvām u’m oppimizõn. J16   Kāds labums ir no mācīšanās.

Jämp u’m se, kis mu’rtõb set, la’z sǭgõ lītizāigalizt jõvāmt. J81   Muļķis ir tas, kurš rūpējas tikai, lai gūtu īslaicīgu labumu.

Se ä’b ānda jõvāmtõ. KK78b28   Tas nedod labumu.

(c)   labums, manta

Tikkiž mi’n jõvām suodā aigiz kadīz.   Visa mana manta kara laikā pazuda.

	


						
jõvā|mēļ s *201
  labpatika

mingizõn jõ’vvõmīeldõ tī’edõ   sagādāt kādam labpatiku

	


						

Redzami 3501 - 3549 no 16043 šķirkļiem