Vä’ggi pǟgiņ jǭrapē’gidi vȯ’ļtõ sīenõd.
No mūnda kõrd josābizt järāndiz ka.
Ma josābiz jarā: minā rõkāndõks midēgõst, mi’n ä’b tu’l mīelõ, mis ma rõkāndiz.
Josābõb eņtš pǟstõ.
Trīn jǭ’tõb vietā lu’mkõks.
Jemā jǭ’tõb lapsõn sīemnaigõ.
Alā jǭ’t tu’bbõ!
joudõ kǭ’ļõ
joudõ ku’bbõ
joudsõ vȱlda
ilmõ joudtõ īedõ
Mi’n joud ä’b tu’l vastõ.
Se lǟ’b i’ļ mi’n joud.
Ta võtīz amā joud ku’bbõ, lekš tī’emõ amāl joudõl.
Pūtiz jarā joudõ.
Se āndab joudõ jū’rõ.
Sīe tubā ta te’i eņtš joudkõks.
jumāl joud
tu’lbizt jōdõd
Ta jōdiz Väntõ.
Ma ä’b jōda aigstiz skūolõ.
Ma ä’b jōda ne’i je’nnõ tīedõ tī’edõ, ku’i je’nnõ ta tǭ’b.
Ma i’z jōda.
Kil ma jōdab tikkiž tī’edõ.
joudzizõks tī’edõ
sǭdõ joudzizõks vaimsõ
Rāndas at piškizt jougūd.
Rāndas ä’b ūo sūŗi jougīdi.
Jougūzidi kazāb Šlītõr mä’g kaņțš.
Kōrand Kūolkas. Sēta Kolkā.
Vecsaimniecība Kolkā, zināma kopš 19. gs. 30. gadiem. Māju izpirkšanas līgumu no Dundagas dzimtkunga par 650 rubļiem 1903. gadā noslēdza Jaunupu saimnieks Kirils Innes dēls Šulcs (Šulte). Ap Jaunupu vecsaimniecību izveidojās mazmāju grupa – Birks, Einbergs, Ešentāls, Frīdenbergs un Launics. Tās visas bija celtas uz Jaunupu zemes. Kopā 1914. gadā Jaunupu vecsaimniecībā dzīvoja 15 ģimeņu ar 69 iedzīvotājiem. Jauno Jaunupu māju uzcēla 1930. gados. 1935. gadā tur saimniekoja Emīlija un Aleksejs Ešentāli. Saimniecībā bija 74 pūrvietas, plūmju un ogulāju dārzs, zirgs, divas govis un citi mājlopi, plašs saimniecisko rīku klāsts. 1944. gada rudenī Jaunupu vecsaimniecības īpašnieki devās bēgļu gaitās uz Zviedriju. Padomju gados Jaunupos bija gan dzērienu, gan saimniecības preču veikals, ciemnieku saukts par Rēnas veikalu. Bija arī dzīvokļi. Mūsdienās māja ir privātīpašumā. No visas Jaunupu māju grupas saglabājušās trīs mājvietas – pati Jaunupu māja, Einbergi jeb Arodnieki un Launici jeb Kalnlejas.
Joutõm pīkstõb rištīngt.
Kalāmī’ed vanāst vȯ’ļtõ joutõmd.
