ČDG

Fitoterapij

ja’ggõ 1 ¤29 vt (a) jagada, jaotada ▫ dalīt ♦ pūol pǟl ja’ggõ pooleks jagada ▫ dalīt uz pusēm; ulzõ ja’ggõ laiali jagada ▫ izdalīt, izplatīt; lešti, mǭdõ, nītidi ja’ggõ lesti, maad, niite jagada ▫ dalīt butes, zemi, pļavas; kim vīd pǟl ja’ggõ kümme jagada viiega ▫ dalīt desmit ar pieci ● Izā jagūb eņtš vīļa lapstõn. Isa jagab oma vara lastele. ▫ Tēvs sadala savu mantu bērniem. Izā jagūb viļļõ. Isa jagab varandust. ▫ Tēvs dala mantu. Maŗī jagīz eņtš mī’e lešti kipīļõks. Mari jagas oma mehe lesti hauskariga. ▫ Marija dalīja sava vīra butes ar liekšķeri. Kǭ’dkimdiš āigastiš kalāmī’edõn jagīz mǭ’dõ. Kahekümnendail aastail jagati kaluritele maad. ▫ Divdesmitajos gados zvejniekiem dalīja zemi. Kim ja’gdõd vīd pierāst u’m kakš. Kümme jagatud viiega on kaks. ▫ Desmit dalīts ar pieci ir divi. Kalāmī’ed ja’ggõbõd lešti. 152.2 Kalurid jaotavad lesti. ▫ Zvejnieki dala butes. Pūošõd jagīzt kǭrtidi Poisid jagasid kaarte. ▫ Puiši izdalīja kārtis. Agā se ja’gdõt sai kuskõst jära. Ehk see sai kuskilt eraldatud [~ lahku jagatud]. ▫ Varbūt tas tika no kaut kurienes nodalīts. (b) rühmitada ▫ iedalīt, klasificēt ♦ ja’ggõ kuolmõ ja’ggõ jaotada kolmeks osaks ▫ iedalīt trijās daļās; si’zzõl ja’ggõ rühmitada ▫ iedalīt (c) lahutada ▫ šķirt, nodalīt ♦ ja’ggõ nēḑi ī’dtuoižist Mt25.32 neid üksteisest lahutada ▫ nošķirt tos vienu no otra

● Sīe prof. Setälä vȯ’ļ sǭtõn Hāpsaluz līvliztõn jarā ja’gdõbõks. Selle prof. Setälä ol saatnud Haapsalusse liivlastele ära jagamiseks. ◦

ja’gnikā *41 s kaasomanik ▫ līdzīpašnieks ● Mēg ūomõ ja’gnikād sīes tubās. 86b14 Me oleme kaasomanikud selles majas. ▫ Mēs esam līdzīpašnieki tajā mājā. (b) osanik, ▫ dalībnieks (daļas īpašnieks) ● Ja’gnikā – se, kīen u’m ikš ja’g sīest ažāst. 86b14 Osanik – see, kellel on üks osa sellest asjast. ▫ Dalībnieks – tas, kuram ir viena daļa tās lietas.

● Ta sai sīemnāiga ja’gnikāks. Ta sai söömaaja osaliseks. ◦

♦ jakț pǟlõ lǟ’dõ jahile minna ◦

jālga *34 s jalg ▫ kāja ○ kīņḑõl|jālga küünlajalg ▫ svečturis; tikā|jālga pläru (omakeeratud suits) ▫ kazaskāja (paštīta cigarete) ♦ jālgad alā sǭdõ jalad alla saada ▫ nostāties uz kājām; jālgad alā lǟ’dõ jalgade alla sattuda ▫ paskriet zem kājām; jālgad allõ vȱlda jalgade all olla ▫ būt pa kājām; jālga pǟl sǭdõ jalgu alla saada ▫ tikt uz kājām; jālgad pǟl vȱlda liikvel olla ~ tagajalgadel olla ~ ärevil või vihane olla ▫ būt kustībā ~ būt uz kājām ~ būt satrauktam; jalgõ je’ddõ pānda jalga ette panna ▫ aizlikt kāju priekšā; jalgõ vȯidõ jalga hoida, kaitsta ▫ saudzēt kāju; jaļgi alā võttõ jalgu alla võtta ▫ celties kājās; ä’b võta jaļgi alā ei võta jalgu alla ▫ neceļas kājās; jaļgi kengõ jalgu kängitseda ▫ aut kājas; jaļgi pie’zzõ jalgu pesta ▫ mazgāt kājas; jaļgi pästõ jalgu lahti võtta ▫ noaut kājas; jaļgi (~ tagān) vie’ddõ jalgu (~ järele) vedada ▫ vilkt kājas; jaļgi vāldiņ pānda jalga lasta ▫ ņemt kājas pār pleciem; kõ’urõd jālgad ne’i ku kūokõd (~ raņtpūd) KK78a20 kõverad jalad nagu konksud (~ rangid) ▫ līkas kājas kā āķi (~ sakas); pīentõd jālgad ne’i ku štorkõn KK78a20 peenikesed jalad nagu toonekurel ▫ tievas kājas kā stārķim; sūŗ jālga ne’i ku ibīzõn KK77 suur jalg nagu hobusel ▫ liela kāja kā zirgam ● Jālgad īebõd ku pūkabāld.KK77a Jalad muutuvad nagu puutükkideks. ▫ Kājas kļūst kā koka gabali. Jālgad ä’b kāndatõ – si’z ne ä’b ūotõ tierrõd. KK77a Jalad ei kanna – siis need ei ole terved. ▫ Kājas nenes – tad tās nav veselas. Ma tī’eb jālgad vāldiņ. KK78 Ma võtan jalad lahti. ▫ Es noauju kājas. Jālgad lǟ’bõd rištä’bbiz, sa ūod jarā jūobõn. KK77a Jalad lähevad risti, sa oled joobnud. ▫ Kājas iet šķērsām, tu esi iereibis. Ä’b või jālga je’ddõ pānda, tulīnõz sadāb! KK77a Ei või jalga ette panna, kohe kukub! ▫ Nevar likt kāju priekšā, tūlīt nokrīt! Pidā ibīz jalgõ! Pea hobuse jalga! ▫ Turi zirga kāju! I’bbi vȱidab jalgõ, jālga pȯdūb. KK77a Hobune hoiab jalga, jalg valutab. ▫ Zirgs saudzē kāju, kāja sāp. Mi’n u’m tä’m jaļgi paijõmõst. KK77a Ma pean ta jalgu paitama. ▫ Man ir jāglauda viņam kājas. I’bbi pȯtkāstõb jālgaks. Hobune lööb jalaga. ▫ Zirgs sper ar kāju. Ma lǟ’b jālgiņ (~ eņtš jālgadõks). KK78 Ma lähen jala (~ omil jalul). ▫ Es eju kājām (~ savām kājām). Jālgad ne’i smagād, ne’i ku vȯlkstõ svināst tǟdõd. KK77b Jalad nii rasked nagu oleksid tina täis. ▫ Kājas tik smagas, it kā būtu pilnas svina. Ta pa’ņ jālgad vāldiņ. Ta laskis jalga. ▫ Viņš ņēma kājas pār pleciem. Ta võtāb jālgad sälgõ – ku ta ne’i kierdõ lǟ’b. KK77a Ta võtab jalad selga – kui ta nii nobedalt läheb. ▫ Viņš ņem kājas pār pleciem – ja viņš tā ātri iet. ● Mis sa jelād amād nēļa jālgaks lovāl! Mis sa aeled [~ elad] kõigi nelja jalaga voodil! ▫ Ko tu dzīvojies ar visām četrām kājām pa gultu!

ja’mdõ jālga sääre ülaosa, sääremarjad ◦

♦ jālgad vāldiņ pānda ~ tī’edõ jalga lasta, ära joosta (jalga lahti panna ~ teha) ◦ ; jālgadõn tūlda andõ HR 40 jalgadele tuld and, ära joosta ◦

● Ta u’m ī’ž jālga pǟl. HR 35 Ta on oma [ise] jala peal (on iseseisev). ◦

L35.3.2