Jadā u’m se, kus u’m si’dtõd mingiz kūž-kǭ’dõks vȭrta.
Piški jadā – mis lǟ’b aigāvõrgõdõks.
i’ļīend ja’g
nǟ’dõb ja’g
nǟ’mõt ja’g
ja’ggõ sǭdõ
ja’ggõ võttõ
Ta ī’ediz eņtš ūd veisõks umār neļļõ ja’ggõ.
Kūd ja kuolm ja’gdõks u’m kakš.
liestād, mǭd, nītõd ja’ggiji
sūŗim ku’bbi ja’ggiji
Tämpõ līji prēmijd ja’ggimi.
pūol pǟl ja’ggõ
ulzõ ja’ggõ
lešti, mǭdõ, nītidi ja’ggõ
kim vīd pǟl ja’ggõ
Izā jagūb eņtš vīļa lapstõn.
Izā jagūb viļļõ.
Maŗī jagīz eņtš mī’e lešti kipīļõks.
Kǭ’dkimdiš āigastiš kalāmī’edõn jagīz mǭ’dõ.
Kim ja’gdõd vīd pierāst u’m kakš.
Kalāmī’ed ja’ggõbõd lešti.
Pūošõd jagīzt kǭrtidi
Agā se ja’gdõt sai kuskõst jära.
ja’ggõ kuolmõ ja’ggõ
si’zzõl ja’ggõ
ja’ggõ nēḑi ī’dtuoižist
detsimāl|ja’g|lu’g kümnendmurd ▫ decimāldaļskaitlis;
siegā|ja’g|lu’g segamurd ▫ jaukts daļskaitlis
ä’bõigi ja’glu’g
õigi ja’glu’g
Mēg ūomõ ja’gnikād sīes tubās.
Ja’gnikā – se, kīen u’m ikš ja’g sīest ažāst.
sūrimiz jagūks
Jaņī mīž eņtš jagū liestād mǭmī’en.
Ī’d jagūn kalāmēḑi vȯ’ļ seļļi vanā sūrvadā.
jak ǭ’rõn
kakš jakkõ
Nai piezūb jakkõ.
Kieud pǟl kuijõbõd jakūd.
Līžõn u’m pǟgiņ jakīdi.
Jāki ir viena no vecākajām sētām Pizes ciemā. To, domājams, dibinājuši ienācēji no Sāmsalas. Popes-Rindas baznīcas draudzes grāmatā 1758. gadā minēts, ka miris Jāku Ērmanis (Jahke Ehrman) – vecais Jahks, viens sāmsalietis. Savukārt 1759. gadā Jāka atraitne Eva (Eeva) precas ar sāmsalieti Pēteri. Jāka sēta pastāv arī 19. un 20. gs. 1935. gadā pastāv Jāki (saimnieks F. Nāriņš ir valsts dienestā) un arī Jaunjāki, kuros saimnieko Līna Veinberga. Pēc Alvīnes Veinbergas ziņām, uz 2000. gada martu vēl ir vecie Jāki, kuros dzīvo īrnieki, bet Jaunjākus ir nopirkuši rīdzinieki, mākslinieka Laudera ģimene. Mūsdienās īpašuma nosaukums ir Lieljākas.
Jǭņ jakțūb neitsõdõks.
Lapst jakțõbõd kǭrands.
La’z ta jakțõg!
La’z ne jakțõgõd!
kīņḑõl|jālga küünlajalg ▫ svečturis;
tikā|jālga pläru (omakeeratud suits) ▫ kazaskāja (paštīta cigarete)
ä’b võta jaļgi alā
sūŗ jālga ne’i ku ibīzõn
pīentõd jālgad ne’i ku štorkõn
kõ’urõd jālgad ne’i ku kūokõd (~ raņtpūd)
jaļgi vāldiņ pānda
jaļgi (~ tagān) vie’ddõ
jaļgi pästõ
jaļgi pie’zzõ
jaļgi kengõ
jālgad alā sǭdõ
jaļgi alā võttõ
jalgõ vȯidõ
jalgõ je’ddõ pānda
jālgad pǟl vȱlda
jālga pǟl sǭdõ
jālgad allõ vȱlda
jālgad alā lǟ’dõ
Mis sa jelād amād nēļa jālgaks lovāl!
Kōrand nim Vaidõl, pandõd immõr 1925. āigast. Sētas nosaukums Vaidē, ielikts ap 1925. gadu.
Vaides Jālgabi bija Kārļa un Marijas Bertholdu jaunsaimniecība, celta 1930. gados. Māju nodēvēja lībiešu vārdā jālgab, latviski ’pilsēta’. Bertholdu dēli bija lībiešu dzejnieks un tradīciju zinātājs Alfons Bertholds un zvejnieks un dziednieks Viktors Bertholds, kura ģimene bija pēdējā piekrastē, kurā ikdienā lietoja lībiešu valodu.