Alā irmt mīnda kū’oḑõks!
Līvlizt at irmtõd.
irtõ lapstā kǟ’mõ
nī’emidi irtõ
Ma tǟnda tǭ’b irtõ eņtš jū’rõ.
Iŗāmǭŗad attõ pu’nnizt ja mustād, attõ vāldad ka.
istāmizt pi’ddõ
Istāmiz protokolt kēratiz siktār.
Ī’t pidīz istāmiži.
istāb kädūd ripsõ – si’z ta ä’b tī’e tīedõ, u’m ne’iku pū kabāl
istāb ne’iku ki’v pǟl – ku ä’b lik
istāb ne’iku nõ’ggõld pǟl – ī’dst ī’d u’m īekõmõst
istāb ne’iku pū kand – kis kūožõst ä’b lik
istāb ne’iku sidūd pǟl – ī’dst ī’d likūb
Läpš istāb mi’n si’llõ.
Läpš istāb mi’n si’lsõ.
Jemā panāb lapstā istām.
Ta sai pandõd istām.
ištīmõks rattõd
Võtā eņtšõn ištīm!
Ta āndiz mi’nnõn ištīmt.
Ra’jjõn u’m ištīm, nēļa jalgõ ja sǟlga tagān knõ’bbiļ.
Ve’ļ u’m sõzārõks ī’ti.
Ne at ī’tizt nemē kakš vie’d tilkõ.
Pušnikād jagīzt kalād järā ī’tiz ī’dõn ja tuoizõn.
Ī’dõn kīedõn vȯ’ļ kīer ī’tiz, tuoizõn kīer vȯ’ļ tuoistiz.
Itki võib vȱlda rištīng, kis ī’dtõkabāl itkūb.
Tie’gstõ ma nǟ’b, ku ta u’m itkõn, si’z ta u’m itki.
Mūndakõrd ēļstõ ka tūndõb, ku ta u’m itkõn.