Sõnād

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 2951 - 2999 no 16043 šķirkļiem

irmtimi s *188
  -
	


						
irmtõ vt ¤53a
(a)   biedēt

Alā irmt mīnda kū’oḑõks!   Nebiedē mani ar tiesu!

(b)   iebiedēt

Līvlizt at irmtõd.   Lībieši ir iebiedēti.

	


						
irm|võrāndõks s *193
  šermuļi
	


						
irmzi s *0
  bardzība
	


						
īrnikā * s *41
  īrnieks
	


						
īrõd s *122
  vēdergraizes  EIIIc
	


						
īrõd|kuļ s *103
(Buteo buteo )   peļu klijāns
	


						
Īrõ|mǭ l *12
(vald)   Īrija
	


						
īr|pūoga s *22
  pelēns  J25
	


						
īr|riek s *79
  peles ala, peles eja

Īrriekūd lǟ’bõd mǭn alā. KK78a26   Peļu ejas iet zem zemes.

	


						
irrõ vi ¤50
  atņirgt

ambõd irrõnd   atņirguši zobus

	


						
irrõn adj *219
  atņirgts

irrõnd ambõdõks   ar atņirgtiem zobiem

	


						
i’rš s *138’
(Cervus)   briedis
	


						
irš s *0
  irsis
	


						
īr|tabār s *217
(Achillea millefolium)   parastais pelašķis  85/5
	


						
īrtami s *188
  ņirgāšanās

Se u’m īrtami i’ļ līvõd.   Tā ir ņirgāšanās par lībiešiem.

	


						
irtlõ vt ¤54
  trenēt, radināt

Mīnda irtliztõ. KK78b60   Mani trenēja.

	


						
Irt|num l *99
	


						
Irē

Nītõd Irāj ležgõl. Pļavas Mazirbes tuvumā.

īrtõ * vt ¤0
  īrēt
	


						
  radināt

irtõ lapstā kǟ’mõ   radināt bērnu staigāt

nī’emidi irtõ   radināt govis

Ma tǟnda tǭ’b irtõ eņtš jū’rõ. KK78a47   Es gribu viņu pieradināt pie sevis.

	


						
  ņirgāties

Ta īrtab iļ munt.   Viņš ņirgājas par citiem.

Ne īrtabõd.   Viņi ņirgājas.

	


						
iŗā|mǭŗa s *44
(Ribes)   jāņoga, upene

Iŗāmǭŗad attõ pu’nnizt ja mustād, attõ vāldad ka. PD88.10   Jāņogas [~ vai upenes] ir sarkanas un melnas, ir arī baltas.

	


						
iŗā|mǭŗa|pȭzõ s *118
  jāņogu krūms, upeņu krūms  PD88.10
	


						
Island l *122
(vald)   Islande
	


						
Island|sǭmal -
(Cetraria Islandica)   Islandes ķērpis
	


						
istāmi s *188
  sēde

istāmizt pi’ddõ   noturēt sēdi

Istāmiz protokolt kēratiz siktār.   Sēdes protokolu rakstīja sekretārs.

Ī’t pidīz istāmiži.   Savienība noturēja sēdes.

	


						
istāntõ vt ¤53a
  apsēdināt, iesēdināt
	


						
istliz adv
  -
	


						
ist|lōda s *38
  airētāja sols
	


						
istōrij s *121
  vēsture
	


						
istōrij|tuņšliji * s *41
  vēsturnieks
	


						
istōrili adj *188
  vēsturisks
	


						
istõ vi ¤18
  sēdēt

istāb kädūd ripsõ – si’z ta ä’b tī’e tīedõ, u’m ne’iku pū kabāl KK77a   sēž rokas klēpī [salicis] – tad viņš nedara darbu, ir kā koka gabals

istāb ne’iku ki’v pǟl – ku ä’b lik KK77a   sēž kā uz akmens – kad nekustās

istāb ne’iku nõ’ggõld pǟl – ī’dst ī’d u’m īekõmõst KK77a   sēž kā uz adatām – arvien jālēkā

istāb ne’iku pū kand – kis kūožõst ä’b lik KK77a   sēž kā koka celms – kas nekustās no vietas

istāb ne’iku sidūd pǟl – ī’dst ī’d likūb   sēž kā uz oglēm – aizvien kustās

Läpš istāb mi’n si’llõ.   Bērns iesēžas man klēpī.

Läpš istāb mi’n si’lsõ.   lv: nav tulkojums

Jemā panāb lapstā istām.   Māte nosēdina bērnu.

Ta sai pandõd istām.   Viņš tika iesēdināts [cietumā].

	


						
ištīm s *148
  sēdeklis, sēdvieta

ištīmõks rattõd   rati ar sēdekli

Võtā eņtšõn ištīm!   Apsēdies [~ Ieņem sēdvietu]!

Ta āndiz mi’nnõn ištīmt.   Viņš iedeva man sēdvietu.

Ra’jjõn u’m ištīm, nēļa jalgõ ja sǟlga tagān knõ’bbiļ. 151.1   Krēslam ir sēdvieta, četras kājas un aiz muguras atzveltne.

	


						
ištīm|lū s *12
 anat.   sēžas kauls
	


						
ī’t 1 s *125
  savienība, apvienība
	


						
ī’t 2 s *125
  savienojums
	


						
Itālij l *121
(vald)   Itālija
	


						
(a)   līdzīgs, līdzvērtīgs

Ve’ļ u’m sõzārõks ī’ti.   Brālis ir līdzīgs māsai.

Ne at ī’tizt nemē kakš vie’d tilkõ.   Viņi ir līdzīgi kā divas ūdens lāses.

(b)   vienots
	


						
ī’ti vȱlda * v com
  līdzināties, būt līdzīgam
	


						
ī’ti|je’l s *76
  kopmītne  2L8
	


						
ī’timi s *188’
  satiksme

sa’gdi outōbussõd ī’timi 2L8   bieža autobusu satiksme

	


						
ī’timiz|va’indõks s *192’
  transportlīdzeklis

pǟmizt ī’timizva’indõkst E IE   galvenie transportlīdzekļi

	


						
ī’tist adv
  vienmērīgi, viendabīgi
	


						
ī’tit s *137’
(a)   līdzīgums (b)   vienotība
	


						
ī’tiz adv
(a)   vienlīdzīgi

Pušnikād jagīzt kalād järā ī’tiz ī’dõn ja tuoizõn. 4.16   Pušnieki sadalīja zivis līdzīgi vienam un otram.

(b)   vienā virzienā

Ī’dõn kīedõn vȯ’ļ kīer ī’tiz, tuoizõn kīer vȯ’ļ tuoistiz.   Vienai virvei pinums bija vienā virzienā, otrai pinums bija otrā virzienā.

	


						
ī’tiztimi s *188’
  vienādošana

kēravīț ī’tiztimi K85   rakstības vienādošana

	


						
ī’tiztõ vt ¤53’
  vienādot
	


						
ī’tiztõmi s *0 C_LELS-1
  vienādošana
	


						
  saraudāts, raudulīgs

Itki võib vȱlda rištīng, kis ī’dtõkabāl itkūb. 86b13   Raudulīgs var būt cilvēks, kas arvien raud.

Tie’gstõ ma nǟ’b, ku ta u’m itkõn, si’z ta u’m itki. 86b13   Pēc sejas es redzu, ka viņš ir raudājis, tad viņš ir saraudāts.

Mūndakõrd ēļstõ ka tūndõb, ku ta u’m itkõn. 86b13   Reizēm pēc balss arī jūt, ka viņš ir raudājis.

	


						

Redzami 2951 - 2999 no 16043 šķirkļiem