Sõnād

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 2251 - 2299 no 16043 šķirkļiem

glǭzõd|fa’brik s *127’
  stikla fabrika

Si’z vȯ’ļ Pu’zzõ pagāsts se glǭzõdfa’brik. 86b2   Tad bija Puzes pagastā tā stikla fabrika.

	


						
Glǭzõd|fa’brik l *127
(kilā)   Stikli
	


						
glõ’bžõ vi ¤51
(a)   klabēt

Tä’mmõn ambõd glõ’bžõbõd.   Viņam klab zobi.

Glõ’bžõb lä’b või ukš, tūļ tǟnda drõtsīņtõb, si’z ta glõ’bžõb. KK78a44   Klab logs vai durvis, vējš to tricina, tad tas klab.

(b)   -
	


						
glõ’bžtõ vt ¤53’
  klabināt

ambidi glõ’bžtõ   klabināt zobus

	


						
glumā adj *39
  glums

glumāks īedõ   kļūt glumam

	


						
Gob l *0
	


						

Sūr kūzõd mõtsā Kuoštrõgõl. Liels egļu mežs Košragā.

gobāgõ vi ¤49
  rūgt, celties, blīst

i’lzõ gobāgõ   uzblīst

	


						
go’b|lē’ḑ s *141
  lēpes lapa
	


						
goblōḑ s *0
(Nuphar lutea)   dzeltenā lēpe
	


						
gōdali s *188
  kropls

Polākõz viskīz pi’ņ gōdalizõks. KK78.3   Zēns metot [ar kaut ko] sakropļoja suni.

	


						
godā|mǭ s *12
  apmetne, nometne

Ta vȯ’ļ lieudõn grǭvõ kouvõs seļļiz sūo godāmǭ. 152.1   Viņš bija atradis, grāvi rokot, tādu purva apmetni.

	


						
Gola|nīt l *122
(nīt)   Golanīte?, Govanīte?
	


						

◆ Golanītõ, Golanītsõ, Golanītstõ

Nīt Lūž kila ležgõl. Pļava Lūžņas ciema tuvumā.

Golā|nīt l *122
(nīt)   Golanīte?, Govanīte?
	


						

Golānītõ, Golānītsõ, Golānītstõ

Golanītkangars – tā turpinājumu uz Ovišu pusi sauc par Pitamkangaru.

golātõ vi ¤53a
  klaudzēt

Ānkaŗ lǟ’nd golātõs mie’rpū’ojõ je’dspē’ḑõn.   Enkurs klaudzot nogājis jūras dibenā.

	


						
golātõks s *193
(a)   burbuļošana (b)   ūdenskritums
	


						
golf * s *136
  golfs
	


						
golīkšõ vi ¤0
  -
	


						
goļātõ vi ¤53a
  šalkt
	


						
goļātõks s *193
  ūdenskritums
	


						
gorā adj *39
  ļoti zema (balss)

gorā ēļ 84.1   ļoti zema balss

	


						
gǭrlak s *136
(a) (Gavia)   garlaka (b) (Mergus merganser merganser)   gaura
	


						
goŗīkšõ vi ¤53a
(a)   kurkstēt, burkšķēt (b)   burbuļot

Gorīkšõb, seļļįzt mä’rrõ tī’eb, īeb appõnõks või mõiti vigā. KK78a44   Burbuļo, taisa tādu troksni, saskābst vai [kāda] cita vaina.

(c)   -
	


						
Gothard h *0 LVVK
  Gothards
	


						
Gotland l *0
(kōla)   Gotlande
	


						
Govā|nīt kāngar l com
(kāngar)   Govanītkangars, Golanītkangars
	


						

Govānīt kāngar pǟlõ, Govānīt kāngar pǟl, Govānīt kāngar pǟld

Golanītkangara turpinājumu uz Ovišu pusi sauc par Pitamkangaru.

Gova|nīt kāngaŗ l com
(kāngar)   Govanītkangars, Golanītkangars
	


						

Govanīt kāngaŗ pǟlõ, Govanīt kāngaŗ pǟl, Govanīt kāngaŗ pǟld

Kāngaŗ Lūž kila ležgõl. Kangars Lūžņas ciema tuvumā.

  gāze
	


						
gǭz|kitāmi * s *188
  gāzes apkure
	


						
gǭz|plīț * s *128
  gāzes plīts
	


						
gǭ’žimi s *188
  -
	


						
gǭ’žõ vt ¤51
(a)   gāzt, apgāzt

immõr gǭ’žõ KK78a44   apgāzt

Ne pigā gǭ’žizt vȭrõ rištīng mǭ’zõ. 85b4   Viņi gandrīz nogāza svešu cilvēku.

Sadāb, ku ta gǭ’žõb! KK78a45   Krīt, kad viņš gāž!

Sīe ūrganaigās vȯ’ļ nēḑi pūḑi kațki pu’rdõt ja mǭ’zõ gǭ’ždõd. 86a15   Tā strauta malā tie koki bija pārgrauzti un sagāzti.

(b)   gāzt, bērt

mǭ’zõ gǭ’žõ KK78a44   izgāzt

	


						
gõḑīkšõ vi ¤53a
(a)   kņudināt

U’ņ īrgiz gõḑīkšõ sīlmad nūrkis.   Miegs sāka kņudināt acu kaktiņos.

(b)   kutēt

Mi’nnõn gõḑīkšõb.   Man kut.

	


						
gõḑīņțõ vt ¤53a
  kutināt

Alā gõḑīņț!   Nekutini!

Ta gõdīņțõb siedā sūdõ. KK77a   Tas kutina to muti.

	


						
gõŗātõks s *0
  -
	


						
gõ’ŗštõ vt ¤53’
  grabināt

Panāb krežīļ si’zzõl jernidi ja si’z gõ’ŗštõb. KK78a43   Ieliek grozā zirņus un tad grabina.

	


						
gõ’ŗžõ vi ¤0
  grabēt
	


						
grabā adj *39
  kalsns, liess
	


						
Grabā l *0
(kōrand)   Grabi
	


						
Irē

Kōrand Irail. Sēta Mazirbē.

Grabi bija viena no senākajām Mazirbes vecsaimniecībām, pastāvējusi jau 18. gs. Par ciema senumu liecina arī senkapi pie Grabu mājām. 1936. gada vasarā mājas pagalmā, rokot zemi, apmēram metru dziļumā tika uzrakti cilvēku ģindeņi. Pētījumi lika domāt, ka ģindeņi ir atliekas no kāda 17. vai 18. gs. kapulauka, kas sapostīts, kultivējot tīrumus un ceļot ēkas. Izrakumu vietā atrasts vairāk nekā 20 senlietu: saktas, dzelzs naži, bronzas gredzeni u. c. Kauli savākti un apbedīti Mazirbes kapsētā.

Grabu mājās 20. gs. sākumā dažus gadus bijusi Mazirbes pareizticīgo jeb krievu skola, kas darbojās Grabu vecās garās dzīvojamās mājas dižistabā. Iedzīvotāji to sauca par Grabu skolu. Tur vienā telpā strādāja divas vai trīs klases, kurās mācījās kādi desmit bērni.

19. gs. vidū Grabu māju rentnieks bija Nika Upmanis, kura dēls Ansis vēlāk kļuva par Grabu saimnieku. 20. gs. 20.–30. gados Grabu sētā dzīvoja Līvu savienības priekšsēdis un lībiešu valodas skolotājs Mārtiņš Lepste, kurš bija precējies ar Anša Upmaņa meitu, atraitni Lizeti Reinvaldi. Grabos notika savienības valdes sēdes un viesojās ciemiņi no Igaunijas, Somijas. Grabu māja toreiz bija arī tūristu mītņu sarakstā. Vecā māja saglabājās līdz 1990. gadam. Jaunais īpašnieks to nojauca.

grād s *122
  grāds

kūdkimdõz pū’oj la’igit grād   sešdesmitais ziemeļu platuma grāds

nēļakimdõ grādõ ve’ggi   četrdesmit grādu stiprs

Mits grādõ lemḑi?   Cik grādu silts?

	


						
grādõ|glǭz s *131
  termometrs
	


						
grāf s *122
  telegrāfs  K87
	


						
grafik s *136
(a)   grafika (mākslas virziens) (b)   grafika (mākslas darbs) (c)   grafiks
	


						
grafikõz s *173
  grafiķis
	


						
grafīt * s *0
  grafīts
	


						
grafiti s *188
  grafiti
	


						
gra’izõ vt ¤51
  graizīt

Gra’izõb, duņtšõks ī’edõb vȯ’zzõ, sīemna’igõ piškiz kabāļiz, piškiz sumāriz. KK78a45   Graiza, ar dunci griež gaļu, ēdienu mazos gabalos, mazās druskās.

	


						
gram * s *123
  grams
	


						
  telegramma

Mi’nnõn vȯļļi telegram.   Man esot telegramma.

	


						
gramatik s *126
 lingv.   gramatika
	


						
gramatili adj *188
 lingv.   gramatisks
	


						

Redzami 2251 - 2299 no 16043 šķirkļiem