Ta pistīz dū’r mi’n nanā alā.
Ma si’n āndab eņtš dū’rõ smekkõ.
A’ž sa ne’i kītõd, si’z sa sǭd dū’rõks vȯntsõ – bokt!
Priš vȯzā tī’eb dūšigõks.
Ku dūšig sadāb, si’z ne’i ku mǭ u’m vālda.
Mi’n līb kīebi, ku dūšig jelāb.
Vā’ški, ūonpūoga dutskõb, lǟ’b ǟma nǟnõd jū’rõ i’mmõm.
Kolkas Dzintarkalni ir 1930. gados celta lībiešu Pētera un Lidijas Fridrihsonu jaunsaimniecība. Pēteris bija zvejnieks. Viņa māte Līze nerunāja latviski, un ar māti Pēteris sarunājās tikai lībiski. Arī mājlopus viņš sauca lībiešu valodā. Pēteris mira ap 1950. gadu. Lidija bija gara auguma sieva ar asu mēli. Reliģioza, savulaik viņa bija Kolkas pareizticīgo draudzes vecākā. Mūža nogalē tur dzīvoja arī lībiete Irma Fridrihsone, dz. Stalte (1915–1997). Viņa bija precējusies ar Pētera un Lidijas dēlu Alekseju Fridrihsonu. Alekseju un Irmu Fridrihsonus ar dēliņu Jāni 1941. gadā izsūtīja uz Sibīriju. Aleksejs gāja bojā 1942. gadā Vjatlagā, Irma ar dēlu atgriezās.
Mēg nutām siedā kōrandtõ Kaļājõks, ka Sūrkaļājõks. Mēs dēvējam šo sētu par Kalējiem, arī par Dižkalējiem.
Pēc Pētera Damberga ziņām, Dzintarvalki celti kā zvejnieku jaunsaimniecība 1920. gados, kad zvejniekiem piešķīra zemi.1939. gadā Dzintarvalku saimniece bija Emma Frīdmane.
Kōrand nim Pitrõgõl, pandõd immõr 1925. āigast. Sētas nosaukums Pitragā, ielikts ap 1925. gadu.
1935. gadā Ēdrumos dzīvoja lībieši Andrejs un Babe Otmaņi ar meitu Hildegardi. Visi prata runāt arī lībiski, bija baptisti. 1939. gadā Ēdrumos saimniekoja Alberts Kristiņš, dzimis Vaidē Didriķa Kristiņa ģimenē. Alberta Kristiņa māsasdēls Miervaldis Ceimurs par viņu stāsta: "Viņš kādu laiku pildīja mācītāja lomu Pitraga baptistu baznīcā. Ordinēts nebija, bet sludināja patiesi. Pitraga baznīca bija vienīgā baznīca piekrastē, kura noturējās. Alberts brauca arī uz Vaidi palīgā māsai Natālijai Puķkalnos, viņai citu palīgu nebija."
ī’t e’ḑḑimīez
Amād kūldizt eḑīzmī’e rõkkõ.
Ta sai pandõd eḑīzmī’ekõks.
