Sõnād

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 15701 - 15749 no 16043 šķirkļiem

vȯ’dlõ vt ¤55’
  gaidīt

vȯ’dlõb ne’iku ūomõg päuvõ KK78a17   gaida kā rīta sauli

Mis si’z jemīņ vȯ’dlõ. J14   Ko tad vairs gaidīt.

Ta ä’b vȯ’dlõ sugīd.   Viņš nemaz negaida.

Ta vȯ’dlõb lapstā, ku tä’mmõn līb. KK78   Viņa gaida bērnu, kad viņai būs.

Ta vȯ’dlõb pivālindõ. KK77b   Viņa gaida bērnu [~ stārķi].

	


						
 mar.   saiva
	


						
  vai, ai
	


						
vȱidaji s *175
  glabātājs, pieskatītājs

laps|vȱidaji lapsehoidja ▫ aukle

	


						
vȱidami s *188
  pieskatīšana, aprūpe

Mä’d lapstõn u’m võtāmõst nänt va’nstpē’ḑõn ka eņtš vȱidamiz alā. 152.2/17   Mūsu bērniem vecumdienās jāņem viņi arī savā aprūpē.

	


						
vȱidatõ vt ¤53a
  izvairīties

Ta u’m kǭļõn vȱidatõ irdist kīelstõ. K91   Viņš ir centies izvairīties no parastas valodas.

	


						
vȯidõ 1 vt ¤27
(a)   turēt

vizās vȯidõ   turēt ciet

Sa vȱida ēņtšta mi’n riekstõ. J7   Tu turies no mana ceļa [pa gabalu].

Ma vȱidiz ī’dta’mḑi: kil ūonpȯigi, kil pi’ņņõ.   Es visus pieskatīju vienādi: gan jērus, gan suni.

Ta vȱidab ēņtšta ne’iku ambõdõks vizās. KK77 a   Viņš turas kā ar zobiem ciet.

(b)   glabāt, pieskatīt, aprūpēt

lapstā vȯidõ   pieskatīt bērnu

(c)   saudzēt

Vȱida eņtš siļmi! KK77 a   Saudzē savas acis!

	


						
vȯidõ 2 vi ¤27
  turēties

kilgõ vȯidõ K89   turēties malā

Vȱida je’dst jarā!   Turies projām no priekšas!

	


						
vȯidtõb s *153
  glabātava
	


						
vȯigdõb|basein * s *136
  peldbaseins
	


						
vȯigdõb|bikšõd * s Pl *164
  peldbikses
	


						
vȯigdõb|kostīm * s *0
  peldkostīms
	


						
vȯigdõb|mitš * s *0
  peldecpure
	


						
vȯigdõb|ǭ’rõnd * s Pl *219’
  peldkostīms
	


						
vȯigimi * s *188
  peldēšana, pelde
	


						
vȯigõ vi ¤37
  peldēt

Mis u’m kievām, se vȱigõb, mis u’m lǟlam, se lǟ’b pū’ojõ. KK78   Kas ir viegls, tas peld, kas ir smags, tas grimst [~ iet] dibenā.

	


						
vȯigtimi s *0 C_LELS-2
(a)   peldināšana (b)   pludināšana
	


						
vȯigtõ vt ¤20
(a)   peldināt

U’m vīmõst mie’rrõ ja vȱigtamõst mingiztõ. KK78   Kāds jāved uz jūru un jāizpeldina.

(b)   pludināt

pūd vȯigtimi le’žgõlimiz sadamǭjālgab sǭņõ E I   koku pludināšana līdz tuvākajai ostas pilsētai

	


						
vȯijē intj
  ai
	


						
vȯik s *94a
  nopūta
	


						
vȯikõ 1 vi ¤47
(a)   nopūsties  8Ro22 (b)   vaidēt

Rujā rištīng vȱikõb.   Slims cilvēks vaid.

	


						
vȯi|kuodā s *39
 etn.   atspole, šaudīkla
	


						
  plāns  GK
	


						
  pa-

laigā|vȯiti laiavõitu ▫ paplats

Blašk u’m seļļi laigāvȯiti botīļ. 86a22   Blašķe ir tāda paplata pudele.

	


						
vȯitõ 1 vt ¤20
(a) etn.   uztīt uz vārpstiņas

U’m vȱitamõst vȯijõ, sīņõ vȱitab langõ si’zzõl.   Jāuztin vārpstiņa, tur ietin dziju iekšā.

(b)   ietīt, ievīstīt

si’zzõl vȯitõ   ietīt

	


						
vȯitõ 2 adj *118
  plāns  KK78b15
	


						
vȯitõ 3 adj *118
  pa-

ja’mdõ|vȯitõ jämedavõitu, paksuvõitu ▫ paresns;

sangdõ|vȯitõ paksuvõitu ▫ pabiezs

	


						
vȯitõ 4 adv
  pa-

veitõ|vȯitõ vähevõitu ▫ pamaz

	


						
vȯjā s *19
  lāma
	


						
vȯ’l 1 s *146
  alus

mie’d|vȯ’l mõdu ▫ medalus

Ne attõ vȯ’l rabād. KK77 a   Tās ir alus drabiņas.

	


						
vȯ’l 2 gr
  esi

Vȯ’l sa jõvā! KK34II   Esi labs!

	


						
vȱlda va ¤10
  būt

la’z ka vȯlkõ   lai arī ir

vȯlkõ pǟl   lai nu paliek

vȯlkõ mis vȯldsõ ~ vȯlkõ kui vȯldsõ   lai būtu kā būdams

Vȯlgid ne’i lõpsnā!   Esiet tik laipns!

Mi’nnõn ä’b ūo si’nstõ ä’b lemmõ, ä’b kilmõ. KK77 a   Man par tevi nav ne silts, ne auksts.

Sa ä’d ūo mägūd tagān, sa ūod ro’vd barāsõ. KK77 a   Tu neesi aiz kalniem, tu esi starp cilvēkiem.

Sa ä’d ūo mõtsās je’mmitõt, ku sa midāgõst ä’d nǟ, ä’d tīeda. KK77 a   Tu vairs neesi mežā, kad tu neko neredzi, nezini.

	


						
vȱldantõ vi ¤53a
  būt atkarīgam
	


						
vȱldatõ vt ¤53a
  pieļaut varbūtību
	


						
vȯ’ldzi adj *187’
  būtisks
	


						
vȯ’lgid gr
  esiet

Vȯ’lgid tēriņtõd!   Esiet sveicināti!

	


						
vȯ’lgid tēriņtõd * fras
  laipni lūgti
	


						
vȱlgõd|buņț s *102
  salmu kūlītis
	


						
vȱlgõd|rejā s *19
 etn.   salmu noņemamais grābeklis
	


						
vȯlkõ gr
  lai ir

Mašīnt eļļõb, la’z vȯlkõ kievām.   Mašīnu eļļo, lai būtu viegli.

	


						
vȯlkõd gr
  lai ir

Vǭ’tõb, la’z šūmõd vȯlkõd. KK78b70   Puto, lai ir putas.

	


						
vȯlks gr
  būtu

Ä’b ūo tieudtõb, ku sǟ’l vȯlks vȯnd mingi mū perīmīez   Nav zināms, ka tur būtu bijis kāds cits saimnieks.

	


						
vȯlksmõ gr
  būtu

A’ž mēg vȯlksmõ siedā nǟnõd!   Ja mēs būtu to redzējuši!

	


						
vȯlkst gr
  būtu

sa vȯlkst tǭnd   tu būtu gribējis

	


						
vȯlkstõ gr
  būtu

Jālgad ne’i smagād, ne’i ku vȯlkstõ svināst tǟdõd. KK77b   Kājas tik smagas, it kā būtu pilnas svina.

	


						
vȯ’llõ|bǭļa s *44
  -
	


						
vȯ’llõ|rīst s *131
  alus trauks  79/9
	


						
vȯ’lmi s *187’
(a)   pašsajūta

Mi’nnõn u’m jõvā vȯ’lmi.   Man ir laba pašsajūta.

Mi’nnõn ä’b ūo jõvā vȯ’lmi   Man nav laba pašsajūta.

(b)   stāvoklis, situācija

lūotõmõt vȯ’lmi 2L2   bezcerīgs stāvoklis

(c)   stāvoklis, veidols

agregāt|vȯ’lmi agregaatolek ▫ agregātstāvoklis

tajā, vie’ddõl, gǭzi ja plazmā vȯ’lmi   ciets, šķidrs, gāzveida un plazmas stāvoklis

	


						
vȯ’lmiz|vȯ’lmi s *187’
  esamība
	


						
vȯ’lm|sõnā s *18
  apstākļa vārds (lingv.)  E I
	


						

Redzami 15701 - 15749 no 16043 šķirkļiem