Sõnād

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 15551 - 15599 no 16043 šķirkļiem

višīņtõks s *193
  apdrošināšana
	


						
viššit s *136
  stiprība
	


						
viššõm s *153
  izturība
	


						
viššõntõks s *193
  cietoksnis, nocietinājums

Näntõn ä’b ūo ä’b mingiži viššõntõkši. IK4   Viņiem nav nekādu cietokšņu.

	


						
vitamīn * s *151
  vitamīns
	


						
vītõ vi ¤53a
  vīst

Āina kūjõb pǟva kä’dsõ, ilmõ päuvõ set vītõb. KK78a63   Siens izžūst saulē, bez saules tikai novīst.

Puțkõz vītõb jarā. K78b5   Puķe novīst.

	


						
Vītõl l *0
(kōrand)   Vītoli
	


						
Pizā

Vītõl jūr, Vītõl jūs, Vītõl jūst

Vītolu sēta pastāvējusi jau 1820. gadā, atrodama arī 1881. gada māju sarakstā. Tās saimnieks bijis Andrejs Belte, Uldriķa dēls. 1935. gada lauksaimniecības skaitīšanas dati rāda, ka Vītoli bijuši 69,21 pūrvietu liela saimniecība, saimnieks Jānis Kasparsons. Pēc Alvīnes Veinbergas datiem, 2000. gada martā māja vēl bijusi. Māju bija nopirkuši rīdzinieki.

vitriol s *126
  vitriols

rōda|vitriol rauavitriol ▫ dzelzs vitriols;

vaški|vitriol vasevitriol ▫ vara vitriols

	


						
vitsā s *30
(a)   vica (b)   stīpa

bǭļa vitsā KK77 a   baļļas stīpa

paņ vitsā   spaiņa stīpa

(c)   josta, siksna

bikšõ vitsā   bikšu josta

gūngaserk vitsā   svārku josta

Tēg ūotõ ne’iku ī’d vitsāks vi’zzõ kīerdõd. KK77 a   Jūs esat kā ar vienu jostu sapīti.

	


						
vitsā|kūož s *138
  viduklis  E3A
	


						
vitsā|rōda s *0 C_LELS-8
  dzelzs stīpa
	


						
vitsīņtõ 1 vt ¤53a
  vicināt

vitsīņtõb jōtazt KK78b63   vicina vicu

Lūomõz eņtš tabārtõ vitsīņtõb. KK78b63   Dzīvnieks vicina savu asti.

	


						
vitsīņtõ 2 vi ¤53a
  vicināties

Flagā tūlkõks vitsīņtõb. KK78   karogs vicinās vējā.

	


						
vītš s *138
  jautrība
	


						
vītšistõ vi ¤53a
  uzjautrināties
	


						
vītšli adj *187
  jautrs
	


						
vitštõ 1 vt ¤53a
 etn.   stīpot, uzlikt stīpas

Ta vitštõb rīstõ. KK78b63   Viņš stīpo trauku.

	


						
vītštõ 1 vt ¤53a
  uzjautrināt
	


						
vitštõ 2 vt ¤53a
  vicot iekšā (ēdienu)
	


						
vītštõks s *192
  uzjautrinājums
	


						
vittõ vt ¤32
  balsināt

Ta vitūb krīțõks tu’bbõ, tī’eb la’ggõd või sāina vāldaks, knaššõks. KK78   Viņš balsina ar krītu istabu, taisa griestus vai sienu baltu, skaistu.

	


						
vīț s *128
  veids

ä’ds mingiz sūŗit ja vīț ouŗkuoigīd E IE   dažādu lielumu un veidu tvaikoņi

	


						
vīți adj *187
  veida-
	


						
vīțli adj *187
  veida-

brošūr vīțli K83   brošūrveida

	


						
vīțõ 1 vt ¤53a
(a)   attēlot, tēlot (b)   norādīt  K85 (c)   veidot, izveidot

tierritõ vīțõ   veidot veselumu

	


						
vīțõ 2 adv
  veidā, veida-

jämp vīțõ   muļķīgi, muļķīgā veidā

knaššõ vīțõ   skaisti

midēgõst äbõigiz või jämp vīțõ tī’edõ 152.1/6   darīt kaut ko nepareizā vai muļķīgā veidā

Tä’mmõn u’m lä’bḑi vīțõ ikš tutkām jo laigā. 86a/8   Tam viens gals ir platāks par otru kā lāpstai.

	


						
vīțõks s *192
(a)   tēls, attēls (b)   norāde
	


						
vīțõks|nummõrz * s *214
  refrences numurs
	


						
vīț|sõnā s *18
 lingv.   apstākļa vārds
	


						
vīviļ s *0
(viola)   vijolīte
	


						
vīviļd s *222
  graizes, vēdergraizes
	


						
vizā adj *25
(a)   ciets

vizā pē’gõz   ciets rieksts

vizā kui ki’v   ciets kā akmens

vizāks lǟ’dõ 2Kr3   sacietēt

Jǭsõ pa’ņ eņtš vizād sǭradõks tä’mmõn i’ļ pǟ. J17   Auns lika ar saviem cietajiem ragiem viņam pa galvu.

Vālda lēba u’m vizā ne’iku tēgal. KK77 a   Baltmaize ir cieta kā ķieģelis.

(b)   ciets, kaļķains

vizā ve’ž   ciets ūdens

(c)   ciets, ciešs

vizā u’ņ D18   ciets miegs

(d)   drošs

vizāks tī’edõ   noskaidrot, noteikt

	


						
vīza * s *0
  vīza
	


						
vizā disk term
  cietais disks
	


						
vizā||kuodā s *39
  cietums  Mt5.25
	


						
vizā|kūoŗ s *207
 bot.   epikarps, ārējais augļapvalks  EIIIg
	


						
vizāl adv
  ciet

I’bbi un kieudsõ vizāl. KK78b60   Zirgs ir piesiets.

	


						
vizā|ma’g s *74
 med.   vēdera aizcietējums  EIIIc
	


						
vizā|mǭ s *12
(a)   sauszeme (b)   cietzeme
	


						
vizānt s *137
  zīmogs
	


						
vizāntõ 1 vt ¤53a
  sacietināt, nocietināt
	


						
vizāntõ 2 vt ¤53a
(a)   stiprināt

amātõ vizāntõ   apstiprināt amatā

kīeta vizāntõ   nostiprināt virvi

sǭb vandõksõks vizāntõd IK4   tiek apstiprināts ar zvērestu

Amād vizāntõbõd, ku tä’mmõn u’m tuož.   Visi apstiprina, ka viņam ir taisnība.

(b)   apzīmogot  2Kr1.22 (c)   aizzīmogot  Ilm5.1 (d)   stāties spēkā  Ga3.15
	


						
vizāntõks s *193
  apstiprinājums
	


						
vizās 1 adj *x
  aiztaisīts, slēgts

vizās ukst tagān   aiz slēgtām durvīm

vizās karaktõr   noslēgts raksturs

vizās sīlmadõks J14   ciet acīm

	


						
vizās 2 adv
(a)   ciet

vizās pi’ddõ   turēt ciet

vizās vȱlda   būt ciet

Ne’i u’m kuo’ig vizās. KK78   Nu kuģis ir iestrēdzis.

Pǟva u’m vizās. KK78b51   Saule ir aiz mākoņiem [~ ciet].

Mä’ddõn nī’emõd i’zt āndat semḑi, vȯ’ļtõ vizās. FŽ86 46   Mums govis nedeva pienu, bija ciet.

(b)   apcietinājumā
	


						
viza|sidāmlim s *0
  cietsirdība
	


						
  ciet
	


						
vizāstiz adv
  spēcīgi, stipri

kui vizāstiz set ī’d võižtõ J22   cik stipri vien varēja

	


						
vizāstõ vi ¤53a
  sacietēt
	


						
vi’zbuļ s *223’
(Anemone nemorosa)   vizbulis

vālda vi’zbuļ   baltais vizbulis

vī’ri vi’zbuļ   dzeltenais vizbulis

	


						

Redzami 15551 - 15599 no 16043 šķirkļiem