◆ Viļīmõl, Viļīmõl, Viļīmõld
Viļumu sēta zināma no 18. gs. I puses. Gadsimta beigās Viļumos saimniekoja Janis un Līze Princjāņi, kuriem 1795. gada 26. nov. (pēc j. st) piedzima dēls – mūsdienu lībiešu kultūras pamatlicējis Jānis Princis vecākais. Ap 1825. gadu Jānis Princis vecākais ar ģimeni pārcēlās uz Pizes Pizniekiem, vēlāk uz Ventspili. Kādu laiku Viļumos mitinājās Grīnfeldu ģimene no Lielirbes, tad Uldriķis un Līze Kāpbergi. Vismaz no 1849. gada Viļumos saimnieko Jānis Princis jaunākais ar sievu Līzi (dz. Draudziņa). Viņš Viļumos saimniekoja līdz savai nāvei 1904. gadā. Arī turpmāk Viļumus apsaimnieko Jāņa Prinča jaunākā dzimtai piederīgie. Līdz Pirmajam pasaules karam Viļumu mājas atradās blakus Pizes krogam, pēc kara tās tika uzceltas citā vietā – tālāk no centra uz Lūžņas pusi.
Vī’mõ sadāb.
Sūŗ, ja’mdõ vī’mõ, mǭ rū’tšõb.
Vī’mõ ne’iku pǭņõdõks gǭ’žõb mǭ’zõ.
Kärmizt attõ dikți kõ’zzizt, līb vī’mõ.
Vīļa lekš ukkõ vä’ggi sūrd vī’mõd kä’ds.
Krī’evõz vīndiz saksõ.
Ma vīndiz sīe eņtšõn (~ eņtš pierāst).
sūr ving
Ving tulāb tu’bbõ
Ǭ’j laskīz vingõ tu’bbõ.
Vingstõ ma tūndiz, ku mi’nnõn ei slikțõ.
Vingõr, ku võib ēņtšta valdõ.
Ta tūndiz, ku ei vingõrõks.
Vīnkalnu jaunsaimniecību uzcēla tūlīt pēc 1935. gada. Jaunbūve atradās blakus pareizticīgo baznīcai, tās dienvidu pusē. Vīnkalnu saimnieki bija lībiete Milda (dz. Hausmane) un Ernests Veinbergi. Māja, domājams, pabeigta 1936. vai 1937. gadā. “Ventas Balss” 1938. gada 27. oktobrī informēja, ka 1937. gada vasarā Kolkasraga Vīnkalnos atvērta tūristu mītne. Tā bija pirmā un vienīgā tūristu mītne Kolkā.
1938. gada 2. augustā Vīnkalnos viesojās Latvijas ārlietu ministrs Vilhelms Munters. Par ministra ierašanos Kolkā ziņoja arī „Ventas Balss” (11.08.1938.): "Izmantodams atvaļinājuma brīvlaiku, ārlietu ministrs V. Munters šinīs dienās devies saistošā, kaut arī pagrūtajā ceļojumā pa Kurzemes jūrmalu. Ministrs, starp citu, apciemoja arī Kolku, un kolcenieši pieredzēja pārsteigumu: basām kājām ar mugurmaisu plecos šajā stūrīti iesoļoja valdības loceklis ārlietu ministrs V. Munters."
Mājā dzīvoja vēl 1960.–1970. gados. Pēc tam tā palika tukša, un to nojauca 1990. gados.
Rov sūsõ nuttõd Piškīzkaļājõks, sīest vȯļțõ kūorõkst kakš kaļājt: sūrkaļāj ja piškikaļāj. Tautas mutē saukti arī par Mazkalējiem, jo blakus bijuši divi kalēji: dižkalējs un mazkalējs.
Vīnamegi – bijušais zvejnieka un kalēja mazistabas komplekss, kas vairākās paaudzēs piederēja kalēju dzimtai Lēmaņiem. Dzīvojamā māja celta 1935. gadā. Mājas saimnieks Lēmanis Didriķis ar dēliem Alfrēdu un Teodoru bija stingri baptisti. Pēckara gados Vīnamegi dižistabu izmantoja kā baptistu lūgšanas centru.
Pūoraz viņīkšõb; lapst ka viņīkšõbõd ne’iku pūoraz.
