Joig kiur piga vast Pizzõ. Upes līcis gandrīz pretī Miķeļtornim.
pǟkõks danktõ
Mikīļ danktiz pǟdõ.
tuoiz lil tagān (~ pie’rrõ) daņtšõ
Kil sa mi’nnõn ve’l dāņtšõd!
Skrõuviz ažā vi’zzõ, si’z võiž tǟnda tī’edõ kui sa tǭ’d, ku ta dāņtšõb ja likūb, si’z sa ä’d või.
◆ Daviņõl, Daviņõl, Daviņõld
Kārand Lūž kilas. Rov sūsõ Däviņ. Sēta Lūžņas ciemā. Tautā saukta Däviņ.
Vecsaimniecība, saimnieks Didriķis Krišjānis sācis saimniekot tūlīt pēc Pirmā pasaules kara. Bija zvejnieks. 1935. gadā Dāviņos dzīvoja lībieši Didriķis Krišjānis ar sievu Lību un pieciem bērniem. Dāviņos mitinājās arī vecais saimnieks, Didriķa tēvs Uldriķis (1855), kā arī Ernestovsku ģimene. 1942. gadā Didriķi Krišjāni un vēl divus zvejniekus jūrā apšaudīja padomju lidmašīna. Didriķi Krišjāni nogalināja. Sieva un bērni māju atstāja, tā sabruka.
Bä’bbõrd vȯļtõ dämmõnd sǟ’l siedā jo’ugõ vi’zzõ.
ibīz|dek hobusetekk ▫ zirga sega;
pȭrand|dek põrandariie ▫ grīdsega
Ibīzdekīdi kudīz lupātist, pȭranddekīdi sērkišt, ja vanād ūoḑõrd, krīzdagõd, širtsõd, naizt blūzõd saitõ võttõd.
◆ Dēliņ jūr, Dēliņ jūs, Dēliņ jūstõ
Kārand Lūž kilas. Sēta Lūžņas ciemā.
Dēliņu sētas gaitām var izsekot jau no 1723. gada, kad tā ir atzīmēta Popes-Rindas draudzes baznīcas grāmatā. Dēliņi atradās ciema nomalē – vairākus kilometrus no ciema centra uz Ovišu pusi, meža ielokā Lūžņas upītes krastos. Laika gaitā sētas iedzīvotāji ir mainījušies, bet vairāk nekā gadsimta garumā Dēliņos dzīvojuši vienas dzimtas piederīgie. 1935. gadā Dēliņos vēl mitinājās vecie saimnieki Didriķis un Līze Andersoni, kā arī jaunie – Didriķa meita Līna Andersone ar vīru Didriķi Didriksonu. Tāpat kā citas Lūžņas mājas, Dēliņi būtu aizgājuši bojā, ja vien netiktu pārvesti uz Brīvdabas muzeju. Brīvdabas muzeja ilggadējā etnogrāfe Irisa Priedīte par pārvešanu stāsta šādi: „Toreiz biju jauna speciāliste un lībiešu sētas sameklēšana Brīvdabas muzejam bija viens no maniem pirmajiem nopietnajiem uzdevumiem. 1968. gadā devos uz Ziemeļkurzemes jūrmalu lībiešu sētas meklējumos. Nonācu Ovišos, bet tur neko interesantu neatradu. Lūžņā laimējās, jo stacijas uzraugs tūlīt norādīja uz Dēliņu sētu. Sētas pēdējais saimnieks Pēteris Didriksons darījumam piekrita uzreiz, un tā labi saglabājušās Dēliņu sētas ēkas nokļuva muzejā. Tā bija raksturīga lībiešu jūrmalas ciemu vecsaimniecība 19. gadsimtā.”
Kōrand Pitrõgõl. Sēta Pitragā.
Dēlnieku sēta pastāvējusi jau 18. gs. II pusē. Tolaik Dēlnieku saimnieki bijuši arī ciema vagari. Saistīta ar lībiešu Geigu dzimtu. 1900. gadā no barona mājas izpircis Pēteris Geige, lībiešu sabiedriskā darbinieka Ilmāra Geiges vectēvs. Mūsdienās Dēlnieku sēta joprojām pieder Geigu dzimtas pārstāvjiem.
