Sõnād

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 15401 - 15449 no 16043 šķirkļiem

vijōl s *217
  vijole
	


						
vikārt s *137
  izkapts
	


						
vikārt|duņtš s *70
  izkapts asmens
	


						
vikārt|vaŗž s *113
  izkapts kāts
	


						
vikāt s *127
  izkapts
	


						
vikāt|vaŗž s *113
  izkapts kāts

Ma tei ūd vikātvard.   Es uztaisīju jaunu izkapts kātu.

Tä’mmõn u’m kakš vikātvārta.   Viņam ir divi izkapts kāti.

	


						
vikā-väkā intj
  ļiku ļeku

Jarā jūobõn strēpiļtõb, jālgad lǟ’bõd vikā-väkā. KK78b35   Piedzērušais streipuļo, kājas iet ļiku, ļeku.

	


						
vīkõ vi ¤53a
  kviekt

Sigā vīkõb, kui tǟnda akūd. KK78b63   Cūka kviec, kad tu viņu ķer.

	


						
vīkõd s *122
(Vicia)   vīķi  EIIIg
	


						
  zābaksmērs
	


						
viksā s *42
(a) (Cyperaceae)   grīslis (b) (Carex)   dzelzszāle
	


						
viksõ vt ¤34
  spodrināt apavus, viksēt

spī’ḑijizõks viksõ KK78   uzspodrināt apavus spīdīgus

Kengi, sǭpkidi viksūb birštõks. KK78   Kurpes, zābakus spodrina ar suku.

	


						
  Viktors
	


						
  šķēle, rieciens

lēba|vīl leivaviil ▫ maizes rieciens

	


						
vi’l 1 s *76
(a)   vēsums

Ma ä’b kāndat vi’llõ.   Es nepanesu vēsumu.

(b)   ēna

vi’llõ andõ Hb9.5   apēnot

Ta kārtab eņtš vi’lstõ.   Viņš baidās no savas ēnas.

Pū ētab vi’llõ.   Koks met ēnu.

Eņtš vi’llõn i’ļļõ ä’b pä’z.   Savai ēnai pāri netiek.

Kūn set u’m vi’l, ku kū u’m vizāsõ, mingi pīla tulāb pǟlõ. KK78b51   Mēnesim ir ēna tikai [tad], ja mēness ir ciet, kāds mākonis uznāk virsū.

	


						
  vēss, dzestrs

vi’l āiga   vēss laiks

vi’l tūļ   dzestrs vējš

Vi’l tūļ pūgõb jegā pǟva.   Dzestrs vējš pūš katru dienu.

Vi’l tūlkõks ä’b või kuoŗŗõ na’ggiŗi.   Dzestrā vējā nevar lasīt kartupeļus.

	


						
vīla s *43
  vilna

Villõ kerīkšõb. KK78b6   Vilnu cērp.

Tallõ vȯ’ļ karšõmõst ja vērbikšõmõst vīlidi. VS35   Ziemā bija jākārš un jāvērpj vilnas.

	


						
vilbiņtõ vt ¤53a
  kaitināt

Mis sa läpši vilbiņtõd! – ku midāgõst tȭitab, tratsīņtõb, pietāb. KK77 a   Ko tu bērnus kaitini! – ja kaut ko apsola, krāpjas, melo.

	


						
Viljandi l
(jālgab)   Vīlande
	


						


vīlkatõks s *193
(folkl)   vilkacis
	


						
vilkõ vi ¤47
  zibēt

jūokšõ, nemē kūondad vilkõbõd   skriet, ka papēži zib

Ta vīlkõb mi’nstõ pi’ddõz. KK78b59   Viņš pazib man garām.

	


						
vilkõd|ritskili s *188
(Rosa vosagiaca)   mežrozīte  EIIIf
	


						
 etn.   villaine
	


						
(a)   vilnas- (b)   slinks

Laiskõ rištīngt nutab villizõks.   Kūtru cilvēku dēvē par slinku.

	


						
villi|krīzdõg s *152
  villaine
	


						
villiņ s *222
(Lactarius torminosus)   vilnītis
	


						
villiņ|sēņ s *206
(Lactarius torminosus)   vilnītis  EIIIh
	


						
vi’llõ 1 vt ¤29
  vilt

Mi’n mēļ vilīz. KK78b61   Mans prāts [mani] pievīla.

Rištīngtõ vilūb, tratsīņtõb. KK78b59   Cilvēku pieviļ, piekrāpj.

	


						
vi’llõ 2 vi ¤29
  pierast

Pie’rrõ vilīz jarā ja mūoštiz siedā jõvīst. D10   Vēlāk pierada un prata to labi.

	


						
  Vilma
	


						
Vilnis l *0
(kōrand)   Viļņi, Vecvagaru Stalti
	


						
Kūolka

Uz Vecvagaru zemes jau 1914. gadā bija četras mazistabas, viena no tām – Vecvagaru Stalti, kur saimniekoja Kārlis un Anna Stalte. 1935. gadā mazistabā dzīvoja atraitne Anna Stalte ar dēliem Augustu, Vili, Oskaru un meitu Irmu. Annas vīrs Kārlis bija miris 1926. gadā. Kā jaunsaimniecība Vecvagaru Stalti 1939. gada lauksaimniecības skaitīšanā reģistrēti ar nosaukumu Viļņi. Anna 1944. gada oktobrī devās bēgļu gaitās uz Zviedriju. 

Irma Fridrihsone (dz. Stalte): "Uz Vecvagaru zemes gabala stāvēja dzīvojamā māja, klēts un stallis ar nojumi. Pie jūrspuses kāpas bija labības lauks. Mūsu mājas vienā galā bija koridors un virtuve, kuras vidū stāvēja plīts un aiz tās maizes krāsns mute. Pati krāsns atradās istabā. Ēkas otrajā galā bija izbūvētas trīs istabas: ēdamistaba, guļamistaba un lielā istaba, kas stiepās visas mājas garumā no virtuves līdz ēkas gala sienai. Šai istabai bija trīs logi: divi sānu un viens gala sienā. Otrā mājas sānā bija abas pārējās istabas. Vecvagaru vecās dzīvojamās mājas vidū bija izmūrēts manteļskurstenis, arī dižais skurstenis. Māja bija celta uz divi gali. Vienā galā bija saimnieku ģimenes istabas, otrā – liela vaļinieku istaba, kurā mitinājās vairākas ģimenes."

Māja palika bez īpašnieka. Kad būvēja Kolkas stadionu, māju nojauca un atkal uzbūvēja netālu no stadiona, mežmalā.


Vilnis l *0
(kōrand)   Viļņi
	


						
Va’id

Jaunsaimniecība Vaidē. Savu jaunsaimniecību Karlīne Ranne (dz. Blumberga) saņēma 1931. gadā.

vi’lt s *137’
  viltus, stiķi

a’mmõ vi’ltõ täuž Ap1310   visādu stiķu pilns

	


						
vi’ltõ vt ¤53’
  krāpt, pievilt

Sa vi’ltõd tūoizta rištīngtõ rǭ’kõks. KK78b62   Tu piekrāp otru cilvēku ar naudu.

	


						
viltsiņtõ 1 vt ¤53a
  vilcināt

Tīedõ viltsiņtõb jo kōgaz. KK78b61   Novilcina darbu ilgāk.

	


						
viltsīņtõ 2 vt ¤53a
  vilkt
	


						
viltsīņtõb|lī’edõd s *141
 etn.   gabanlapas (siena gabanu vilkšanai izmantojamas meijas)  PK88.8
	


						
viltsīņtõb|tupūks s *191
 etn.   gabana (uz gabanlapām velkama siena guba)  PK88.8
	


						
Viltsmeir l *0
(kōrand)   Vilcmeiera mežsargmāja
	


						
Īra

Kārand kūož. Barōn paņ viskõm perīmīe ulzõ bokād laskimiz pierāst. Sētas vieta. Barons lika izsviest saimnieku ārā par buku šaušanu.

Vilcmeiera mežsargmāja, kādreiz bijusi Vilcmeierlejā.

viltsõ vt ¤53a
  vilkt
	


						
vi’l|va’idimi s *188’
  aptumsums
	


						
vīļ s *128
  vīle

rouḑi vīļ KK78a15   dzelzs vīle

	


						
vīļa s *43
(a)   labība

Tä’m nūrmõd āndizt rikāzt viļļõ ja nänt vīļa lekš ukkõ. IK5   Viņa lauki deva bagātīgu ražu un viņu raža aizgāja bojā.

Viļļõ kīlab mǭ’zõ. KK77 a   Labību iesēj zemē.

(b)   manta, bagātība
	


						
vīļa|āiga s *33
  ražas laiks
	


						
vīļa|je’ltõb|āiga s *33
  ražas novākšanas darbu laiks  KK78a13
	


						
vīļa|ka’z s *76
  augļi, raža  Jh15.2
	


						
vīļa|ka’zli s *187’
  auglīgs  Ap14.16
	


						
vīļa|kīņ s *128
  labības klēts  79/8
	


						
vīļa|kuodā s *39
 bot.   auglenīca
	


						
vīļa|kuoț s *65
  labības maiss
	


						

Redzami 15401 - 15449 no 16043 šķirkļiem