Ma tei ūd vikātvard.
Tä’mmõn u’m kakš vikātvārta.
Jarā jūobõn strēpiļtõb, jālgad lǟ’bõd vikā-väkā.
spī’ḑijizõks viksõ
Kengi, sǭpkidi viksūb birštõks.
Ma ä’b kāndat vi’llõ.
vi’llõ andõ
Ta kārtab eņtš vi’lstõ.
Pū ētab vi’llõ.
Eņtš vi’llõn i’ļļõ ä’b pä’z.
Kūn set u’m vi’l, ku kū u’m vizāsõ, mingi pīla tulāb pǟlõ.
vi’l āiga
vi’l tūļ
Vi’l tūļ pūgõb jegā pǟva.
Vi’l tūlkõks ä’b või kuoŗŗõ na’ggiŗi.
Villõ kerīkšõb.
Tallõ vȯ’ļ karšõmõst ja vērbikšõmõst vīlidi.
Mis sa läpši vilbiņtõd! – ku midāgõst tȭitab, tratsīņtõb, pietāb.
jūokšõ, nemē kūondad vilkõbõd
Ta vīlkõb mi’nstõ pi’ddõz.
Laiskõ rištīngt nutab villizõks.
Mi’n mēļ vilīz.
Rištīngtõ vilūb, tratsīņtõb.
Pie’rrõ vilīz jarā ja mūoštiz siedā jõvīst.
Uz Vecvagaru zemes jau 1914. gadā bija četras mazistabas, viena no tām – Vecvagaru Stalti, kur saimniekoja Kārlis un Anna Stalte. 1935. gadā mazistabā dzīvoja atraitne Anna Stalte ar dēliem Augustu, Vili, Oskaru un meitu Irmu. Annas vīrs Kārlis bija miris 1926. gadā. Kā jaunsaimniecība Vecvagaru Stalti 1939. gada lauksaimniecības skaitīšanā reģistrēti ar nosaukumu Viļņi. Anna 1944. gada oktobrī devās bēgļu gaitās uz Zviedriju.
Irma Fridrihsone (dz. Stalte): "Uz Vecvagaru zemes gabala stāvēja dzīvojamā māja, klēts un stallis ar nojumi. Pie jūrspuses kāpas bija labības lauks. Mūsu mājas vienā galā bija koridors un virtuve, kuras vidū stāvēja plīts un aiz tās maizes krāsns mute. Pati krāsns atradās istabā. Ēkas otrajā galā bija izbūvētas trīs istabas: ēdamistaba, guļamistaba un lielā istaba, kas stiepās visas mājas garumā no virtuves līdz ēkas gala sienai. Šai istabai bija trīs logi: divi sānu un viens gala sienā. Otrā mājas sānā bija abas pārējās istabas. Vecvagaru vecās dzīvojamās mājas vidū bija izmūrēts manteļskurstenis, arī dižais skurstenis. Māja bija celta uz divi gali. Vienā galā bija saimnieku ģimenes istabas, otrā – liela vaļinieku istaba, kurā mitinājās vairākas ģimenes."
Māja palika bez īpašnieka. Kad būvēja Kolkas stadionu, māju nojauca un atkal uzbūvēja netālu no stadiona, mežmalā.
Sa vi’ltõd tūoizta rištīngtõ rǭ’kõks.
Tä’m nūrmõd āndizt rikāzt viļļõ ja nänt vīļa lekš ukkõ.
Viļļõ kīlab mǭ’zõ.
