Ikš veršt – vīžsadā sildõ – kuolm tū’ontõ vīžsadā tī’edõzt.
amāst lejāst ve’ržõ
ne’iku ǭbõlē’ḑ ve’ržõ
kīebizõks ve’ržõ
kīlmast ve’ržõ
kīlma kä’ds ve’ržõ
Īeb vešpõrāigaks, tulāb ȭ’dõg jū’rõ.
Kä’dkõks vētsiņțõb ne’iku läpš tī’eb ațā-ațā.
Kä’dkõks vētsiņțõb tä’mmõn ne’iku nēmiz pǟl.
Pi’ņ vētsiņțõb tabārõks.
Vecsārnasti bija Andreja un Marijas Grīntālu jaunsaimniecība. Līdz 20. gs. 30. gadiem Grīntāli, tāpat kā vēl četras kolcenieku ģimenes, pirms jaunsaimniecību saņemšanas bija rentnieki Sārnastu sētā. Andrejs Grīntāls (dz. 1872) bija lībietis, prata lībiešu, igauņu, krievu valodu. Viņš ilgus gadus bija Kolkas pareizticīgo draudzes vecākais. Laika gaitā mājas īpašnieki ir mainījušies. Jaunākos laikos māju nopirka bijusī Kolkas luterāņu draudzes vecākā Dzidra Bērziņa. Viņa mainīja mājas seno nosaukumu, jo māja un visa apkārtne bijusi tik nolaista, ka viņa nevēlējusies saglabāt pat veco mājvārdu. Tagad mājas nosaukums ir Liandras.
Vēvõrkīndõr u’m pitkā kūžkimdõ kakš tsentimettõrtõ.
jūokšiji ve’ž
pī’liji ve’ž
vietā laskõ
Ve’ž jūokšiz ne’iku ovāt.
Ve’ž u’m bikšõs: si’z ä’b pidā je’mmitõt kuztā, ku tulāb, si’z jūokšõb.
ve’žgõr kaņtõ
Ve’žgõr tulāb mie’rstõ.
ve’žžizt silmad
Na’ggõrz u’m ve’žži.
Vi’bbõd-va’bbõd rištīng, se u’m seļļi, kīen ä’b ūo seļļi õigi kurs tä’m jelāmizõs, tämā ne’i ī’tiz ja tūoistiz.
jarā vībõ
Ma u’m vībõn jarā sīe āiga.
Se vībtiz siedā aigõ vä’ggi.
Ma u’m sǭnd vībtõd siedaig sǭņõ.
Lǭjadõks vīdõt u’m viļļõ sīņõz.
Ta võib vīdõ sīnda kalmõ.
Sa vīd tä’mmõn leibõ.
Sa vīd tä’mmõn sīedõ.
Sa vīd tǟnda sīemõ.
Riek mīnda vīb sīņõ, kus ma tǭ’b.
Ne’iku vīdõz kȭr: amādõn jūsõ un je’dsõ.
