Sõnād

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 15101 - 15149 no 16043 šķirkļiem

vä’g|vālda s *46
  vardarbība

vä’gvaldõ kȭlbatõ 2L11   lietot vardarbību

	


						
vä’g|vāldali adj *188
  vardarbīgs  2L12
	


						
Väind|sīlda ūrga l com
	


						
Īra

Iļ sõvvõ ta’m kūja. Vasarā tas ir sauss.

vǟ’ki adj *187’
  mazītiņš, pamazs
	


						
väkkiļțõ vt ¤53a
  ņurcīt

Ta väkkiļțõb kašpȯigõ.   Viņš ņurca kaķēnu.

	


						
  šķībs

Mi’n nanā u’m jõvā pūolõ vändi. KK78   Mans deguns ir šķībs uz labo pusi.

	


						
vändi 2 adv
(a)   šķībi (b)   greizi

vaņtlõb vändi 79/5   skatās greizi, šķielē

	


						
Vändi|sīlda l *46
	


						
Irē

Ta’m nei vändi tīedõd. Tas ir tā šķībi uztaisīts.

vändi|sīlma s *34
  šķielacis, šķībacis
	


						
vändistõz adv
  slīpi, šķībi
	


						
vändi|sū s *12
  greiza mute
	


						
vändit s *136
  greizums
	


						
vändõ vt ¤27
(a)   vīt

pastāl pa’ggiļi vändõ   vīt pastalu auklas

snūorõ vändõ   vīt auklu

Ta pietāb ne’iku sū vǟndab. KK78b16   Viņš melo tā, ka mute pinas.

(b)   tīt

jū’rõ vändõ   pietīt

si’zzõl vändõ   ietīt

vāldiņ vändõ   attīt

Ta vǟndab immõr eņtš sūormõd mīnda. KK77b   Viņš tin mani ap pirkstiem.

(c)   siet

vi’zzõ vändõ Jh11.44   ietīt

vi’zzõ vändõ Jh11.44   aizsiet ~ sasiet

	


						
Vänd|sīlda sūo l com
(sūo)   Šķībā tilta purvs
	


						
Īra


väng adj *94
  pretīgs

väng makā   pretīga garša

väng kard   Pretīga smaka

	


						
vängi adj *187
  sīvs
	


						
vǟnkartõ vi ¤53a
(a)   locīties

Ūška, bo’ŗ vǟnkartõbõd. KK78   Čūska, kāpurs lokās.

Sa lǟ’d vǟnkartõs ne’iku ūška.   Tu ej locīdamies kā čūska.

(b)   zvāroties

Si’z ta ǟliz nemē lǭja ku vǟnkartõs. 51   Tad viņš šūpojās kā laiva zvārojoties.

	


						
vänkrõ vt ¤54
  zvāroties

Mä’ddõn lǭja vänkriz. KA78b78   Mums laiva zvārojās.

	


						
Vǟnta 1 l *46
(jālgab)   Ventspils
	


						
Vǟnta 2 l *46
(joug)   Venta
	


						
Vǟnta mǭgõn l com
(arā)   Ventspils novads
	


						
Vänza|jūom kāngar l com
	


						
Pizā


värb s *122
 lingv.   darbības vārds, verbs

ä’bțõb|värb abiverb ▫ palīgverbs

	


						
vǟr|baļk s *94a
 etn.   griestu sija, vērbaļķis
	


						
vǟ’rgimi s *188’
  verdzība
	


						
vǟ’rgli adj *187’
  verdzisks
	


						
vǟ’rgõ vt ¤51
  vergot

Ikš vǟ’rgõb tuoizõn. KK78   Viens vergo otram.

	


						
vǟ’rgõd|āiga s *33
  vergu laiki
	


						
vǟ’rgõ|i’ggõz s *173’
  verdzība
	


						
vǟ’rgõ|mēļi adj *187
  verdziski noskaņots
	


						
vǟ’rgõ|mēļit s *136
  verdziskums
	


						
vǟ’rgõz s *172’
  vergs

Sa pī’lõd tuoizõn pa vǟ’rgõks. KK78   Tu paliec otram par vergu.

Sa ūod izānd vǟ’rgõz. KK78   Tu esi kunga vergs.

	


						
vǟ’rgtimi s *188’
  vergturība
	


						
vǟ’rgtimizli adj *188’
  verdzības-
	


						
vǟ’rgtõ vt ¤53’
  nospiest verdzībā
	


						
vǟ’rõd s *172’
  vārti
	


						
vǟrpiļ s *222
 etn.   vērpele (tilpuma mērvienība)

1 pit = 4 vǟrpiļt = 8 legīļt   1 muca = 4 vērpeles = 8 spaiņi

	


						
vǟrt adv
  vērts

tǟ’dõlpa’nmiz vǟrt K88   uzmanības vērts

Ta i’z ūo mittõ vītõ kopīkt vǟrt. KK77 a   Viņš nebija pat piecu kapeiku vērts.

	


						
  vērtība
	


						
vǟrtli adj *187
(a)   vērtīgs (b)   cienīgs  Mt22.8
	


						
vǟrts adv
  vērts
	


						
väuvõ vi ¤49
  ņaudēt

Kašīd väuvõbõd.   Kaķi ņaud.

Ni tu’ļ piški kaš ja väuviz. J20   Nu atnāca mazs kaķēns un ņaudēja.

	


						
vä’ztõ vt ¤53’
  nogurdināt

Ma tǟnda vä’ztiz. KK78   Es viņu nogurdināju.

	


						
vä’zzimi s *188’
(a)   nogurums (b)   gurdenums
	


						
vä’zzõ vi ¤29
  nogurt, piekust

Rištīng väzūb. KK78   Cilvēks nogurst.

Mi’n jālgad vȯ’ļtõ ne’i jarā vä’zzõnd ne’iku jarā ra’bdõd. KK77 a   Manas kājas bija tik nogurušas, kā sadauzītas.

	


						
vä’zzõn adj *0 C_LELS-5
  noguris
	


						
Vēde|mȯizõ l *118
(kilā)   Vēde
	


						
vedīkšõ vt ¤53a
  vadāt

Ku tuoi rištīng ä’b nǟ, u’m tuoiz rištīngõn tǟnda vedīkšõmõst. KK78b68   Ja otrs cilvēks neredz, otram cilvēkam viņš ir jāvadā.

	


						
vegān * s *127
  vegāns
	


						
vegāni * adj *188
  vegāns
	


						

Redzami 15101 - 15149 no 16043 šķirkļiem