Sõnād

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 15001 - 15049 no 16043 šķirkļiem

varāl 1 adv
  ar spēku

tūl varāl   ar vēja spēku

vie’d varal   ar ūdens spēku

	


						
varāl 2 adv
  varā

varāl vȱlda   būt varā

Sīen pū’ojõks u’m vȯnd seļļiži a’žḑi, mis i’zt ūot mi’n varāl: mū’zõ kūožõ pa’nmi, intrigõd j.m.   Tā iemesls ir bijušas tādas lietas, kas nav bijušas manā varā: iecelšana citā vietā, intrigas u.c.

	


						
varāld adv
  agri

ūoņdžõl varāld   agri no rīta

	


						
varāld|va’rrõ adv
  agri jo agri  HG30
	


						
varāli adj *188
  agrs, agrīns

varāli kievād 2L14   agrīns pavasaris

	


						
varāmõld adv
  agrāk
	


						
varāndõks s *193
  manta
	


						
varāz adj *189
  agrs  JL60

varāz ūomõg PK88   agrs rīts

	


						
varāz ūomõg * fras
  agrs rīts
	


						
vārbaz s *165
  kājas pirksts  79/5

sūŗ vārbaz   lielais kājas pirksts

piški vārbaz   mazais kājas pirksts

	


						
varbõ|tutkām s *151
  kājas pirkstgals  79/5
	


						
variant * s *136
  variants
	


						
Vārmõ l *0
(kilā)   Vārme
	


						
Vārna|jūom l *122
(vigā)   Vārnajoms, Lielais Vārnajoms
	


						
Pizā

Viga Piza kilas. Viga Miķeļtorņa ciemā.


Vārna|jūom riek l com
	


						
Īra


va’rri adj *187’
  agrs
	


						
varūks s *191
 mar.   baks
	


						
varūon s *151
  faraons  KK77a
	


						
vārza s *46
  kumeļš
	


						
vaŗīkš s *194
(Corvus corone)   vārna

mustā|vaŗīkš künnivares ▫ krauķis, sējas vārna

ǭļaz varīkš 85/3   zaļā vārna

Sa ūod ne’iku vālda vaŗīkš. KK77b   Tu esi kā baltā vārna.

	


						
Vaŗīkš * l *194
(kōrand)   Varīkši
	


						
Sǟnag
vaŗīm adv
  agrāk, ātrāk

Mi’nnõn paldīņ u’m veitõ joudõ, sīepierāst irgõmõst vaŗīm midēgõst tī’edõ, la’z tīe läkkõ rǭziņ je’ddõpē’ḑõn.   Man tagad ir maz spēka, tāpēc jāsāk ātrāk kaut kas darīt, lai darbs pamazām iet uz priekšu.

	


						
vaŗīmõld adv
  agrāk
	


						
vaŗŗõ vt ¤39
  slēpt, sargāt

Vǭŗõb ēņtšta: lǟ’b vǭŗõz, pī’ļõb vǭŗõs, tulāb vǭŗstõ. KK78b51   Slēpjas: iet slēpnī, atrodas slēpnī, nāk no slēpņa.

Vǭŗõb ēņtšta kīlmast dekkõks. KK78b51   Sargā sevi no aukstuma ar segu.

	


						
vaŗŗõl adv
  patvērumā, slēpnī
	


						
va’ŗt|āiga s *33
  sardzes laiks  Mt24.43
	


						
vaŗtiji s *176
  sargs  Ap5.23
	


						
va’ŗtõ 1 vt ¤53’
  slēpt

Vaŗtõb, sǭrgõb ēņtšta, u’m vǭŗ alā. KK78b51   Slēpj, sargā sevi, ir slēpnī.

	


						
va’ŗtõ 2 vi ¤53’
  novārgt
	


						
vaŗž s *113
(a)   kāts (b)   asns

vārdiž ka’zzõ   sadzīt asnus

Tikkiž u’m ka’zzõn vārdiž, na’ggiri ä’b lī ka.   Viss ir saaudzis asnos, kartupeļu nebūs arī.

	


						
vast prp
  pret

vast ī’dt tūoizta   viens pret otru

	


						
  pret
	


						
vastāli 1 s *188
  pretstats, pretmets
	


						
vastāli 2 adj *188
  pretējs
	


						
vastālit s *136
(a)   pretišķība (b)   pretrunīgums
	


						
vastālovā s *39
  Vastlāvji, Meteņi
	


						
vastātimi s *188
  atbildēšana  Fl1.7
	


						
vastātõ vi ¤53a
(a)   atbildēt

Se irdistiz vastātõb ki’zzimizõn kui? E I   Parasti tas atbild uz jautājumu kā?

(b)   atbilst

Nänt rǭntõd kēravīț vastātõb Sjögren ja Wiedemann sõnarǭntõ kēravīțõn. K85   Šo grāmatu rakstība atbilst Šēgrēna un Vīdemaņa vārdnīcas rakstībai.

(c)   atbildēt, būt atbildīgam
	


						
vastātõks s *193
(a)   atbilde (b)   atbildība
	


						
  pretinieks
	


						
(a)   pretējā pusē esošs (b)   pretējs, otrāds
	


						
vastit s *136
  pretnostatījums
	


						
vastli adj *187
  pretīgs

Brāndiļ mi’nnõn u’m vastli.   Degvīns man ir pretīgs.

Kis siedā vastlizt sīemnaigõ sīeb?   Kas to pretīgo ēdienu ēdīs?

	


						
  pretīgs

seļļi, mis u’m vastõ KK77 a   tāds, kas ir pretīgs

Ku sīemnāiga u’m vastõ, si’z ä’b või nīelõ, ä’b lǟ’ luoikõ. KK77b   Ja ēdiens ir pretīgs, tad nevar norīt, neiet lejā.

	


						
vastõ 2 adv
(a)   pretī

vastõ nūzõ   sacelties, pretoties

vastõ võttõ   pieņemt, saņemt

vastõ tūlda   nākt pretī

vastõ sǟdõ   pretnostatīt

vastõ rõkāndõ   runāt pretī

vastõ pī’lõ   stāvēt pretī

vastõ pi’ddõ KK78   izturēt

vastõ pānda   pretoties

vastõ pa’llõ   piedegt

vastõ lǟ’dõ   iet pretī

vastõ kuostõ   atbildēt

vastõ ki’llõ   atbalsoties

vastõ kī’edõ   pievārīties

vastõ kǟ’dõ   iziet pretī

vastõ je’llõ   strādāt pretī

vastõ andõ   dot pretī, atmaksāt

Ta tulāb vastõ. KK77b   Viņš nāk pretī.

Tūļ u’m vastõ. TL78   Vējš ir pretī.

Tuoi ä’b või si’nnõn vastõ pi’ddõ. KK78b62   Otrs nevar turēties tev pretī.

Jegāī’d tārpaliz nõ’v ma võtāb tienāndõksõks vastõ. J4   Ikvienu noderīgu padomu es ar pateicību pieņemu.

(b)   kopā

vastõ pūtõ   saskarties

	


						
vastõ 3 pop
(a)   pret

Istā mi’n vastõ! KK78a.39   Sēdies man pretī [~ pret mani]!

Se āina u’m pǟpȯ’ddimiz vastõ. KK78   Šīs zāles ir pret galvassāpēm.

Pūoga astāb izā vastõ. KK78   Dēls nostājas pret tēvu.

(b)   iepretim

Sǟ’lõz attõ Ūdkilā vastõ sūod, mis sǭbõd nuttõt Nabāldõd. 152.2/13   Tur, iepretim Jaunciemam, ir purvi, kas tiek saukti par Nabaliem.

	


						
vastõ 4 prp
  pret

vastõ tūldõ TL78   pret vēju

vālda ma’g vastõ päuvõ J14   balts vēders pret sauli

Ta paijiz kaššõ vastõ karrõ. KK77b   Viņš glaudīja kaķi pret spalvu.

Ta rabīz kä’d vastõ mi’n kätā. KK78   Viņš sita roku pret manu roku.

Sīlma vastõ silmõ ja āmbaz vastõ āmbazt. Mt5.38   Acs pret aci, zobs pret zobu.

	


						
vastõ andõ v com
  dot pretī
	


						
vastõ|ki’l s *72
  atbalss
	


						
vastõ|kuostāji 1 s *175
(a)   atbildētājs (b)   atbildīgais
	


						

Redzami 15001 - 15049 no 16043 šķirkļiem