vabāilā muzēj
Kis tīedab, kui tīekūožõst se vabāks pä’zzimi u’m!
Ne ä’b võitõ ēņtšta vabāntõ.
pī’l|vadā seisevnoot, kakuam ▫ stāvvads;
sūr|vadā suurnoot ▫ dižvads
vadā kīedõd
vadā kuoț
vadā pierā
vadā sū
vadā tībõd
va’ddõ vie’ddõ
Va’ddõ viedīz kakš mīeztõ.
vadāl kǟ’dõ
Vanāst ka naizt vȯļļid kǟ’nõd vadāl.
Pētõrgrād le’žgõl rõkāndõbõd pigā ne’i ī’ž vaḑād.
vagāks īedõ
E’ggiļ vȯ’ļ ne’i vagā, i’z kūl mitī’dtõ.
Bet mis sa vagāmīez la’z tī’egõ.
Kōrand Kūolkas. Se um vȯnd sūrizāndõn ka seļļi vagāŗ. Nei ta siz um ka nei ienuttõd Vagārõks. Sēta Kolkā. Tas ir bijis lielkungam arī tāds vagars. Tā tad arī tā sākta saukt par Vagariem.
Vagaru sētas vēsturi var izsekot vismaz no 19. gs. vidus. No tiem laikiem tā ir saistīta ar Petoku ģimeni. Andrejs Petoks (dz. 1812) bijis gan Kolkas ķesteris, gan vagars. Latvijas brīvvalsts laikā vecās Vagaru mājas vietā uzbūvēja jaunu. 1950. gadā arestēti vairāki Kolkas vīri, starp tiem arī Jānis Petoks ar dēlu Osvaldu. Vagari kļuva par bezsaimnieka māju. Padomju laikos Vagari bija kolhoza īpašumā un tur izīrēja dzīvokļus. Jaunākajos laikos māju privatizēja. 2014. gada 18. novembrī to kāds ļaunprātīgi nodedzināja.
vā’giž ne’iku sukā
vā’giž pī’lõ
vā’giž vȱlda
Vā’giž!
U’m istāmõst vā’giž.
Vait Kūolka – Sǟnag vail. Starpa starp Kolku un Saunagu. Kilā lǟndpūol Kūolkõ. Ciems uz dienvidrietumiem no Kolkas.
