Ostu sēta atradās Irbes labajā krastā pie vecupes, apmēram 200 metrus no jūras. Ostu mājas pieder pie Lielirbes senākajām sētām. Pirms Pirmā pasaules kara saimnieki lībietis Ansis Jurgenbergs ar sievu Anlīzi un bērniem dzīvoja vecajā mājā, kas bija maza un zema. Jauno māju Jurgenbergi uzcēla 1936. gadā.
Vanāst saitõ ūožlōdad tī’edõd; pū sai lǭ’gstõd lǭ’igi, ja lǭ’igi lǭ’gstõd kant sai jarā to’vdõd tazīzõks ja tuoi ei pūolimmõrgoutlimi.
Ku upākieuž u’m jālgad immõr, si’z set tripīņț ī’ds kūožõs trippiņ-trippiņ.
I’bbi u’m upāl.
Ma u’m ne’iku upāl, mit kuskõz ä’b sǭ lǟ’dõ.
Rebīzõn vȯ’ļ upāndõmõst jarā.
Ro’vzt upāndizt.
Tubā upāndiz jõugõ si’zzõl.
Ku puŗŗõd tǟdõd at, si’z u’m su’dmaļ upātõs.
Mājpāika nim. Mājas vietas nosaukums.
Upesgrīvas sētas saimnieks 1930. gados bija Vilis Urga, ciemnieku dēvēts par Vienroč Vili, ar sievu Mariju. Mājās mitinājās arī kurpnieks Jānis Ansbergs ar sievu Zelmu un četriem bērniem. 1952. gadā, kad zvejniekiem vajadzēja Lielirbi atstāt, Vilis Urga ar sievu pārcēlās uz Kolku, otra ģimene vēlāk uz Roju.
Uppõrtõb rǭdõ, uppõr sǭb immõrkouți lastõd pi’ds bēnkidi.
Vairākos avotos minēts, ka Vecvalku mājvietā 17. gs. bijusi mācītājmuiža, kuras pamati bijuši saskatāmi vēl pēc Otrā pasaules kara. Vecvalku dzīvojamā māja bijusi celta 19. gs., bet vairāku pārbūvju rezultātā tikusi nojaukta. Vilis Priede (1936–2018) Ķirškalnos/ Vecvalkos nodzīvoja visu mūžu: „Kad veco māju ārdīju nost, tur nebija neviena nagla. Visi baļķi bija tēsti ar cirvi, stiprināti ar koka tapām. Skaidri bija redzams, ka tikai ar cirvi strādāts, zāģis tad nemaz nav bijis. Mēģināju baļķus zāģēt ar rokas zāģi, tas neņēma. Visi baļķi bija nosveķojušies. Tagad saprotu, ka veco māju vajadzēja saglabāt, arī manteļskursteni. Tā bija liela vērtība." 1935. gadā Vecvalkos dzīvoja V. Priedes vecvecāki lībieši Brancis un Marija Frīdmaņi, kā arī vecāki Pēteris un Emīlija Priedes. Vecvalki ir pārdēvēti par Ķirškalniem (iespējams, 1930. gadu beigās).
Mājpāika Īras. Mājas vieta Lielirbē.
Lielirbes Valki minēti jau 16. gs. vaku grāmatā. 18. gs. beigās Valku saimnieki saukuši sevi lībiskā vārdā – Urga. Saimnieks Urgu Nike dēvēts gan par Urgu Niki, gan Valku Niki. 19. gs. 60. gados par Valku saimniekiem kļuva Krinkeli, kas Valkos saimniekoja arī 20. gs. 1936. gadā māja tika pārdēvēta par Graudiem, lai viena pagasta robežās nebūtu vairākas sētas ar vienādiem vārdiem. Kopš tā laika māja nes Graudu vārdu. Tā ir viena no retajām ciema mājām, kas nav aizgājusi postā.
Tara Piza kilas. Lauks Miķeļtorņa ciemā.
Tūom ja Jākõn. Jūokšõn läb ūrga. Tomiem un Jākiem. Tecējis cauri strauts.
jarā urgõ
Ma ūrgõb tä’m je’dstõ.
Ne īrgizt urgõ.
Tītštiji ūrgõb mõtsõ.
Ta ūrgiz tästā ne’iku tu’ļ tabār allõ.
