Sõnād

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 14351 - 14399 no 16043 šķirkļiem

Ūd|vālgants l *0
(kōrand)   Jaunvalgani
	


						
Irē

Kōrand Irail. Sēta Mazirbē.

Jaunvalgani zināmi apmēram no 1914. gada. Acīmredzot māja bija diezgan liela, jo 1939. gadā tur dzīvoja 11 iemītnieki.

u’d|vī’mõ s *118’
  smalks lietus, smidzināšana

pīentõ u’dvī’mõ KK7   smalks lietus

	


						
Ūd|zēņ l *0
(kōrand)   Jaunzēņi
	


						
Kūolka

Kōrand Kūolkas. Sai tīedõd pierrõ, pigā Zēņ kōrand azmõl. Suodā āigal sai ka järā artõt. Sēta Kolkā. Tika uzcelta gandrīz Zēņu sētas vietā. Kara laikā arī tika nopostīta.

Jaunzēņu sēta minēta kopš 19. gs. I puses. Sēta pastāvēja vēl 20. gs. 30. gados. Kā fiksēts 1935. gada tautskaitē, Jaunzēņos (Ūdzēņi) dzīvojusi lībiete, 1867. gadā dzimusī Jete Vilberga. Arturs Pirvics: "Jaunzēņ māj jau padomj laikā vairs nebij. Tante Jete palik švak, atnāc dzīvot uz Uš, pie Gleitner. Mājiņ sabruk.”


uḑā s *39
  šķēps
	


						
uḑā|kāndaji s *175
  šķēpnesis
	


						
uḑā|viskiji s *176
  šķēpmetējs
	


						
Ugāl l *217
(kilā)   Ugāle
	


						
Uganda * l *0
(vald)   Uganda
	


						
ūgandõks s *193
  šalkoņa, šalkas

mõtsā ūgandõks   meža šalkoņa

	


						
ugārtõ 1 vi ¤53a
  rubināt (par rubeni)

Te’ddõr ugārtõb.   Rubenis rubina.

	


						
ugārtõ 2 vi ¤53a
  rosīties

Rištīng ä’b pī’ļ pāikal, ta ugārtõb, likūb ī’dtõ likkõmõst. KK78b48   Cilvēks nestāv uz vietas, viņš rosās, kustas vienā kustēšanā.

	


						
Ugland l *0
(kōla)   Hoglande
	


						
ūgõ vi ¤49
(a)   šalkt, krākt

Mõtsa ūgõb.   Mežs šalc.

Mie’r ūgõb.   Jūra krāc.

Tōvaz ūgõb.   Vētra krāc.

(b)   šņākt, šalkt

Kūorad ūgõbõd.   Ausīs šalc.

(c)   gaudot

Tūļ ūgõb kūoršõns.   Vējš gaudo skurstenī.

(d)   ūjināt  J13
	


						
  kauns

uidõ tī’edõ   darīt kaunu

uidõ mȯistõ   prasties kaunu

sū un sīlmad uidõ tǟdõd KK77b   mute un acis [ir] pilnas kauna

Kus siedā uidõ võib pānda? KK78.3   Kur to kaunu lai liek?

Ta ä’b tīeda midāgõst uidstõ. KK77 a   Viņš neko nezina par kaunu.

u’m seļļiži, kīen u’m uid tuoiz pǟlõ vaņțlõ. KK77b   Ir tādi, kuriem ir kauns citiem acīs [~ uz citiem] skatīties.

Mi’n uid u’m le’bbõ sa’ddõn. KK77 a   Mans kauns ir beidzies [~ izkritis cauri].

	


						
  kaunpilns
	


						
uid|loppõn adj *219
(a)   nekaunīgs, bezkaunīgs

uidloppõn mīez   nekaunīgs vīrietis

uidloppõn rovzt   nekaunīgi ļaudis

Mis sa, uidloppõn, täsā rõkāndõd! J6   Ko tu, bezkauņa, te runā!

(b)   izvirtis

uidloppõn vȯ’lmi Ef4.19   izvirtība

	


						
uidõl adv
  kaunā

uidõl īedõ 1Pt2.6   palikt kaunā

Algõ mēg sǭgõd uidõl.   Lai nepaliekam kaunā.

	


						
ūigali adj *188
  kaunīgs, kautrīgs  2Tm3.1
	


						
ūigalit s *0
  kautrība
	


						
ūigastõ vt ¤53a
  kaunināt
	


						
ūigma s *46
 anat.   kaunums
	


						
ūigma|lū s *12
 anat.   kaunuma kauls
	


						
uigõ vt ¤37
  kaunēties, kautrēties

Ta ūigõb, ku uid um. KK78b48   Viņš kaunas, kad ir kauns.

Läpš ūigõb mi’nstõ.   Bērns kautrējas no manis.

Alā uigõ!   Nekautrējies!

	


						
uigtõ vt ¤53a
  kaunināt

Uigtõb, tī’eb tä’mmõn uidõ, algõ ta rõkāndõg ne’i. KK78b48   Kaunina, dara viņam kaunu, lai viņš tā nerunā.

Mis sa tǟnda uigtõd!   Ko tu viņu kaunini!

Ta uigtõb lapstā.   Viņš kaunina bērnu.

Uigtõb uid-uid-uid-uid, ne’i mēg lapst lekšmõ. PK88.13   Kaunina kauns, kauns, kauns, kauns, tā mēs bērni teicām.

	


						
uikõ vt ¤47
(a)   ūjināt (b)   saukt
	


						
Ūikõnd|kilā l
	


						


Ūikõn|kilā l *39
	


						
  mācība, pieredze

uimõ võttõ   gūt mācību

	


						
Ūima mä’g l com
(mäg)   Baltā kāpa
	


						
Irē

Mäg Irail, Ūima tarā jūs (Irāj skūol jūsõ). Kalns Mazirbē. Pie Uimu lauka (Mazirbes skolas).

Ūima sīlda l com
	


						
Irē


Ūima tarā l com
	


						
Irē

Irail Kestār kōrandõn vastõ. Mazirbē iepretim Ķesteru sētai.

ūiņtõ vt ¤53a
  ūjināt

Kǭŗapaint ūiņtõb.   Gans ūjina.

	


						
 anat.   ūka
	


						
  lepns
	


						
  lielīgs  2Tm3.1
	


						
ukkiji s *176
  iznīcinātājs

kierdizt ukkijizt E IE   ātri iznīcinātāji

	


						
ukkõ adv
(a)   bojā

ukkõ vīdõ   pazudināt

Je’ngõd kalāmī’ed lekštõ ukkõ. E ID   Daudzi zvejnieki gāja bojā.

(b)   bojā (maitājoties)

ukkõ lä’dõ   iet bojā

ukkõ lä’dõ   samaitāties

	


						
ukkõ lä’dõ * v com
  iet bojā
	


						
ukkõ|lǟ’nd adj *135
  gājis bojā, pagrimis
	


						
ukkõ|lē’mi s *187’
  bojāeja

ukkõlē’mizt ki’llõ 2L24   sēt iznīcību

	


						
Ukrain l *122
(vald)   Ukraina
	


						
uks|kīela s *43
  durvju zvans
	


						
uks|vȱidaji s *175
  durvju sargs, šveicars  Jh10.3
	


						
  durvis  J9

Ta jetīz sīnda uks tagān, sa amā īe sǟ’l kikīzt. KK77b   Viņš atstāja tevi aiz durvīm, tu visu nakti tur tupēji.

Ta panāb uks krämpõ. KK78b12   Viņš aizkrampē durvis.

Ku nä’gțõb ukstā, si’z ta ä’b tǭ’ sīnda. KK77b   Ja pārada durvis, tad viņš tevi negrib.

Ta viskūb uksõst ulzõ, ku mittõ ä’b sǭ nǟ’dõ. KK77b   Viņš izmet pa durvīm ārā, lai nevar pat redzēt.

	


						
ū’kšõ vt ¤53a’
  ūjināt

vastõ ū’kšõ J11   ūjināt pretī

Ū’kšõbõd mõtsās. KK78b50   Ūjina mežā.

	


						
uktāmi s *188
  vilināšana
	


						
uktõ vt ¤18
(a)   vilināt, labināt

Jemān set kõrd vȯ’ļ tǟnda uktāmõst. J16   Mātei vairākas reizes bija viņš jāpielabina.

(b)   mudināt (c)   musināt

i’lzõ uktõ 2Kr9.2   pamudināt

i’lzõ uktõ 2Kr9.2   samusināt

	


						
ukuzit s *0
  uzpūtība
	


						
  traks, ārprātīgs

ul ažā   traka lieta

ul pi’ņ   traks suns

Ta īeb ullõks. KK77 a   Viņš kļūst traks.

Ta tī’eb mīnda ullõks. KK77 a   Viņš padara mani traku.

	


						
ulān|a’lli s *182’
  nojume
	


						

Redzami 14351 - 14399 no 16043 šķirkļiem