Mi’nnõn vȯ’ļ tīe tutkām pūol.
Ne te’itõ tutkām.
Ku sa midāgõst vȯtšūd ja līedad, sa sǭd tutkām kä’ddõ.
tutkām tulāb pǟlõ
tutkāmt sǭdõ
eņtšõn tutkāmt tī’edõ
Tä’mmõn u’m tutkām jūsõ.
Vȯšiz mi’nnõn tutkām jõvā līb jūsõ?
Mis sa si’z tǭ’d eņtš tutkām tī’edõ?
sovā tutkām
tutkāmst tutkām sǭņõ
Pe’rri kūor tutkām īeb.
Kuo’ig tūtštõb, ku u’m u’d āiga, ku ä’b a’il tuoiz riekkõ.
◆ Ūdbeļțõl, Ūdbēļțal, Ūdbēļtald
Kārand Lūž kilas. Sai Sūrbēļța kārandst jara jagdõd. Jelud ātõ īd katuks allõ. Sēta Lūžņas ciemā. Tika nodalīta no Dižbeltu sētas. Dzīvojamās ēkas ir zem viena jumta.
Viena no lielākajām Lūžņas vecsaimniecībām – Dižbelti – bija sadalīta brāļiem Teodoram un Jānim Švanenbergiem. Jānis savu saimniecību nosauca par Jaunbeltiem. Viņš apprecēja Mazbeltu saimnieka meitu Lizeti Leiti (1902). Lizetei Švanenbergai dzīve bija atvēlējusi būt par pēdējo lībieti Lūžņas ciemā. Dzīves pēdējos gados Lizeti intervēja, fotografēja, par viņu rakstīja laikrakstos. Viņas spilgtos un savdabīgos stāstus lībiešu dialektā nākotnei iemūžināja pētnieki un žurnālisti. Lizete Jaunbeltos dzīvoja līdz 1987. gadam, kad aizgāja mūžībā. Pēc tam māja lēnām sabruka.
Ni ta um Ūdkāla mõtsā. Nu tas ir Jaunās salas mežs.
ūdõ peppiņdõks
Ma ūdõb leibõ
Ǭ’j ūdõb jõvīst.
semḑi ū’dõ
Ma ū’diz vietā le’b marlõ.
Ū’d vi’ed le’bbõ!
Tarad Piza kilas. Lauki Miķeļtorņa ciemā.
kovāltõb, tǭ’b ūd pǟl tī’edõ, mõtlõb
Kōrand Vaidõl. Sēta Vaidē.
Vaides Jaunroču sēta zināma vismaz no 1843. gada, kad tur saimniekojis Jānis Jānbergs. Viņa dēls Klāvs Jānbergs sētu 1909. gadā izpirka no Dundagas barona. Saimniecība bija labi kopta, ar lielāko lauksaimniecības rīku parku Vaidē. Pēc kara Jaunročos kādu laiku vēl dzīvoja Klāva dēls Arvīds Jānbergs, bet drīz pārcēlās uz Kolku. Mājas nojauca, derīgos kokmateriālus pārdeva.
Vȯļ kōrand Kūolkast mingizt 3 km Vaid pūol. Ne palīzt ežmiz suodā āigal järā. Izt sōt tīedõd jemīņ ilzõ. Kilās ni um ikš ūž kōrand, kīen pandõd vanā Ūdtämšt nim pǟl. Bija sēta kādus 3 km no Kolkas uz Vaides pusi. Viņi pirmā kara laikā nodedzināja. Vairs netika uzcelta. Ciemā tagad ir viena jauna sēta, kam ielikts vecais Jaunstampstu nosaukums.
Jaunstampstes – minētas 1826. gadā, atradās apmēram 2–3 km no Kolkas uz Vaides pusi. Saimniecība bija neliela. Jaunstampstes sagaidīja arī 20. gs. Tā bija mazistaba. Sievas no turienes katru dienu nāca uz Kolku, jo vīri te zvejoja. Drīz pēc Pirmā pasaules kara Jaunstampstes nojauca, bet ēku baļķus pārveda uz Kolku.
Kōrand Sǟnagõl. Sēta Saunagā.
Jaunvalku vecsaimniecība radās 19. gadsimta vidū. 1935. gadā tur dzīvoja lībieši Refbergi, kuri bija viena no nedaudzajām ciema ģimenēm, kas ikdienā lietoja lībiešu valodu. Vēl 1999. gadā Jaunvalku saimniekdēls Edgars Refbergs brīvi runāja lībiski un bija viens no pēdējiem dzimtās valodas runātājiem. Jaunvalku sētas vairs nav.
