ī’d|su’glimi ühesugune ▫ viena veida;
mū|su’glimi muusugune ▫ citāds, cita veida;
set|su’glimi mitmesugune ▫ dažāds
kõ’ŗ su’glimi
Ta sadīz suiliz mǭ’zõ.
Ta ä’b ūo suiliz sa’ddõn.
jarā su’llõ
ku’bbõ su’llõ
ulzõ su’llõ
Ta mõtlõb, kui ta sulūb jarā, ne’i jõvā ta u’m, kui ta võib midāgõst ulzõ libīņtõ si’n kä’dstõ.
Lu’m u’m jõvā jarā su’llõn.
lēba sumār
Mittõ sumārt ä’b ūo sū’zõ pānda.
ra’gdõ sumār
sǭmal|sūo samblasoo ▫ sūnu purvs
viksāaini sūo
Pemp u’m pitkā ǭ’dõz sūo, ulātõb Īrast pigātagā Irē sǭņõ.
◆ Sūol, Sūol, Sūold ~ Sūo jūr, Sūo jūs, Sūo jūst
Kārand Lūž kilas Ta ju sūo jūs um ka. Sēta Lūžņas ciemā. Tau jau arī ir pie purva.
Pure (Jūrmalnieki) bija zināma jau no 18. gs. II puses. 1881. gadā Pures saimnieks bija Andrejs Pētersons ar sievu Nēzi, ģimenē – septiņi bērni. 1920. gadā Pures sētā saimniekoja Andreja dēls Didriķis Pētersons ar ģimeni. 1930. gadu vidū tika uzbūvēta jauna, diezgan liela dzīvojamā māja, kūts un citas ēkas. 1935. gada tautskaites datos senā Pures sēta ir minēta kā Jūrmalnieki, saimnieks joprojām Didriķis Pētersons. 1941. gadā ģimeni izsūtīja, mājās viņi vairs neatgriezās. Mūsdienās tā ir viena no pāris mājām, kurās Lūžņā dzīvo visu gadu, saimnieks ir ienācējs 1990. gadu sākumā no Komi Republikas.
suodā pǟl vȱlda
suo’ddõ kītõ
suo’ddõ pi’ddõ
suo’ddõl lä’dõ
Suodā tikkiž rikīz jarā.