Sõnād

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 12401 - 12449 no 16043 šķirkļiem

smekkõ 1 vt ¤36
  garšot, nogaršot

kǭjkõks (~ suormkõks) smekkõ KK78b31   nogaršot ar karoti (~ pirkstu)

Rokkõ smekūb, või u’m jõvā. KK78b20   Zupu garšo, vai ir laba.

Ku sa ä’d smek, ä’d tīeda kītõ ka. KK78b31   Ja tu nenogaršo, nezini arī pasacīt.

	


						
smekkõ 2 vi ¤36
  garšot, būt garšīgam

Sīemnāiga smekīz amādõn jõvīst.   Ēdiens visiem labi garšoja.

	


						
smēkõ vt ¤53a
  smēķēt

Ta smēkõb pīpõ. 79/6   Viņš smēķē pīpi.

Smēkõbõd ne’i, ku irm nǟ’dõ. KK78b16   Smēķē tā, ka bail skatīties.

	


						
sme’ļļõ vt ¤29
  smelt

Kǭjkõks smeļūb sīemnaigõ. KK78b31   Ar karoti smeļ ēdienu.

	


						
smēr s *122
(a)   smērs, ziede

Keņgi viksūb smērõks.   Kurpes viksē ar smēru.

(b)   maisījums

Ta vitūb krīțõks, tī’eb seļļiz smēr, mis akūb vi’zzõ. KK78b31   Viņš balsina ar krītu, uztaisa tādu maisījumu, kas ķeras klāt.

	


						
smērõ vt ¤49
  smērēt, ziest

seļļi nǭ’gõ, mis võib smērõ ja vittõ KK78b59   tāda āda, kuru var ieziest un balsināt

	


						
smīdõr adj *220
  smuidrs, slaids

Sǟ’lī’ž amā immar kazīzt smīdõrd pīel pūd. E13   Turpat visapkārt auga smuidri mastu koki.

	


						
smilgõ|mīez s *158
  milzis
	


						
smilkstõ vi ¤53a
  smilkstēt

Pi’ņ smilkstõb, ku ta tǭ’b sīedõ. KK78b31   Suns smilkst, kad viņš grib ēst.

	


						
smi’rdõ vi ¤53a’
  smirdēt

Se smi’rdõb tabākõks. KK78b31   Tas smird pēc tabakas.

Rǭ’ ä’b smi’rd, võib glä’bbõ ja pi’ddõ. KK78a21   Nauda nesmird, var noglabāt un turēt.

	


						
smǭḑõ vt ¤53a
  apmelot

Sa tūoizta rištīngtõ smǭḑõd tuoiz je’dsõ. KK78b32   Tu apmelo otru cilvēku cita priekšā.

	


						
smǭršig adj *152
  salds, smaržīgs

Jegāī’d sīemnāigan u’m seļļi smǭršig kard. KK78b   Katram ēdienam ir tāda salda smarža.

	


						
smouļ adj *128
  tols (bez ragiem)

smouļ nī’em   tola govs

	


						
smurgiļtõ vt ¤53a
  šmurgulēties, ķēpāties

Sa smurgiļtõd, se tīe ä’b ūo midāgõst vǟrts. KK78b32   Tu šmurgulējies, tas darbs nav nekā vērts.

	


						
snikār s *217
  kokgriezējs
	


						
Snikār l *217
(kōrand)   Puķītes
	


						

Perīmīez vȯļ snikār (pū tīe mīez). Saimnieks bija sniķeris (galdnieks).

Jaunsaimniecība. 1935. gadā Puķīšu 17 pūrvietas apsaimniekoja zvejnieks Priedītis Kārlis ar sievu Annu, turpat vēl dzīvoja arī Kārļa vecāki Priedīts Ansis un Anna.

snikārtõ vt ¤53a
  izgriezt koku, virpot koku
	


						
snǭtšõ vi ¤53a
  šņākt, šņākuļot

Nanā snǭtšõb. KK78b32   Deguns šņākuļo.

Rištīng snǭtšõb le’b nanā. KK78b32   Cilvēks šņāc caur degunu.

Jelāj, ku u’m kõ’zzi, snǭtšõb le’b sȭrmõd. KK78b38   Dzīvnieks, kad ir nikns, šņākuļo caur nāsīm.

	


						
snūor s *122
  aukla, virve

ne’iku snūor pǟlõ – kis likūb ī’dtõ likkõmõst KK77 a   kā uz auklas – kas kustās vienā kustēšanā

Sa mīnda ä’d või snūorstõ tõmbõ. KK77 a   Tu nevari mani aiz auklas raustīt.

	


						
snūor|kerāmik s *126
  auklas keramika
	


						
sǭdõ 1 vt ¤8
  dabūt

arū sǭdõ   saprast

jõvāmt sǭdõ   gūt labumu

kä’ddõ sǭdõ   dabūt rokā

kilmõ sǭdõ   saaukstēties

i’ļ pǟ (~ pi’ds pǟdõ; ~ vastõ pǟdõ) sǭdõ KK78b32   dabūt pa galvu

mit ku ä’b sǭ nǟ’dõ   nevar pat dabūt redzēt

Ma sai tieutõ i’ļ si’n. KK78b32   Es dabūju ziņu par tevi.

Ni ma sǭb se lōz, ni sǭb se ažā.   Tagad es dabūju to lozi, tagad dabūju to lietu.

Ta sai eņtš nǭ’võ sǟ’l.   Viņš dabūja tur galu [~ savu nāvi].

Ma i’z sǭ mittõ sõ’nnõ sūstõ ulzõ.   Es nedabūju ne vārdu ārā no mutes.

Ma i’z sǭ mittõ ambõ alā.   Es nedabūju ne[ko] uz zoba.

Rištīng sǭb jālgad alā.   Cilvēks dabū kājas apakšā.

Sa said sīe järā eņtš ka’ggõlstõ.   Tu dabūji to nost no sava kakla.

Ma sai sīe neitst eņtš kä’ddõ.   Es dabūju to meiteni savās rokās.

Ku sa’lliz sǭb kä’ddõ, se u’m ve’ggi.   Ja slepeni dabū rokā, tas ir spēks.

Sa said pieksõ pi’ds suoŗmi.   Tu dabūji pērienu pa pirkstiem.

Ne’i veitõ, ne’i ku kaš ä’b sǭ sīedõ.   Tik maz, ka kaķis nedabū paēst.

Ma tǭ’b sǭdõ, la’z maksāg, mis maksõs.   Es gribu dabūt, lai maksā, ko maksādams.

Siedā ä’b või sǭdõ, kui sa kūldaks maksākst. KK77 a   To nevar dabūt, [pat] ja tu ar zeltu maksātu.

Ma set sai makā sū’zõ, emīņ ma i’z sǭ.   Es tikai dabūju garšu mutē, vairāk es nedabūju.

Ma sai tä’m sieldõks.   Es to noskaidroju.

Ku sǭb lemḑi sīedõ.   Kad dabū apēst siltu.

Sai pitkā nanā un uid.   Dabūja garu degunu un kaunu.

Said sõnā vi’zzõ.   Neizrunājies [~ dabūji vārdu ciet].

Se u’m tarānaigās sǭdõt.   Tas [bērns] ir sētmalē dabūts.

Kus ta u’m sǭdõt? KK   Kur viņš ir dabūts?

A’ž sa ne’i kītõd, si’z sa sǭd dū’rõks vȯntsõ bokt!   Ja tu tā saki, tad tu dabū ar dūri pierē blaukš!

	


						
sǭdõ 2 vi ¤8
(a)   tikt, nokļūt

i’lzõ sǭdõ   tikt augšā

le’bbõ sǭdõ   satikt, sadzīvot

ku’bbõ sǭdõ   satikties

pi’ddõz sǭdõ   tikt garām

si’zzõl sǭdõ   tikt iekšā

ulzõ sǭdõ   tikt ārā

vāldiņ sǭdõ K86   tikt vaļā ~ atbrīvoties

kui sǭb le’bbõ   kā tiek cauri ~ kā tiek galā

Ku sa ä’d lu’g kopīkidi, si’z sa rubīļ jū’r ä’d sǭ.   Ja tu neskaiti kapeikas, tad tu pie rubļa netiec.

Ma sai katūks alā, ku vī’mõ sadīz. KK77 a   Es tiku zem jumta, kad lietus lija.

Ä’b sǭ sīest kūožõst jarā.   Netiek projām no tās vietas.

Ma ä’b sǭ pāika pǟldõst jarā.   Es netieku projām no vietas.

La’z ma sǭgõ jālgad aldõst jarā.   Lai es nemaisos pa kājām [~ tieku projām no kājām].

Sīe neitstõn sa le’žgõl ä’d sǭ.   Šai meitenei tu tuvumā netiec.

Ä’b sǭ pi’ddõz.   Netiek garām.

Sǟ’ldõ ta aldõst ulzõ ä’b sǭ.   No turienes, no apakšas viņš ārā netiks.

Sǭbõd eņtš valdõz ulzõ.   Tiek ārā savā vaļā.

Ma sai nǭ’võ sūstõ ulzõ.   Es izglābos no nāves [~ tiku ārā no nāves mutes].

Ma sai tä’m kīndõd va’izõ.   Es tiku viņa nagos.

Ma sai ulzõ tä’m kīndõd va’istõ.   Es tiku ārā no viņa nagiem [~ nagu starpas].

Ma sai tä’mstõ vāldiņ.   Es tiku no viņa vaļā.

Näntõn, kīen vȯ’ļ vizā u’ņ, ä’bvõi i’lzõ sǭdõ, kītiz: magūb ne’i ku kuoț.   Par tiem, kam bija ciets miegs, [kas] nevar piecelties, teica: guļ kā maiss.

Ma sai sīestõ rǭ’stõ vāldiņ.   Es tiku no tās naudas vaļā.

1863. ā. rǭntidi ma ve’l ä’b ūo eņtš kä’dsõ sǭnd pidām.   1863. g. grāmatas es vēl neesmu savās rokās varējis turēt.

(b)   varēt

je’dsõ ku Mikīļ vȯ’ļ sǭnd ūņḑigt tǟ’dõl pa’nmõ. J17   pirms Miķelis bija paspējis briesmas pamanīt

Siedā sai irgõm kȭlbatõ set 1938./39. optõbāigastõs. K90   To varēja sākt lietot tikai 1938./39. mācību gadā.

(c)   kļūt, tapt

rujāks sǭdõ   kļūt slimam

tierrõks sǭdõ   kļūt veselam

Ma sai luštigõlõks.   Es kļuvu priecīgs.

Laps pa’ņ nurkõ, si’z sai kūldzizõks.   Bērnu ielika stūrī, tad kļuva paklausīgs.

Mi’n naiz sõzārmīez u’m rujāks sǭnd. 152.2/17   Manas sievas vīrs ir saslimis.

Ta sǭb opātijiks.   Viņš kļūst par skolotāju.

Või sa ūod ūlõks sǭnd? J15   Vai tu esi kļuvis traks?

(d)   tikt

tuoimõl sǭdõ   tikt galā

virgõ sǭdõ J20   pamosties

tā’giž je’llõ sǭdõ   tikt atpakaļ dzīvē

Ne’i mēg saimõ tegiž tuoimõl.   Tā mēs atkal tikām galā.

Ä’b sǭ tuoimõl.   Netiek galā.

Sīest ä’b sǭ jõ’vvõ nǭ’gõ.   No tā nekas nesanāks [~ nedabū labu ādu].

Sǭgõ, mis sǭdsõ! KK78b32   Lai notiek, kas notikdams!

	


						
sǭdõ 3 va ¤8
(a)   tikt (pasīva teikuma izteicēja darbības vārds)

Mä’d kilā sǭb nuttõd Sīkrõg.   Mūsu ciems tiek saukts par Sīkragu.

Janvār kūs sai lōlatõt.   Janvārī [parasti] laulāts.

Ta u’m kost pǟl, sǭb vaļmõz andtõd.   Viņš tiek uzturēt, tiek gatavs dots.

Ta sǭb mǟdõltõt.   Viņš tiek pieminēts.

Se tikkiž sai sa’lliz pandõt jak tagā.   Tas viss tika slepeni nolikts aiz jakas.

Pǟgiņ kȭrdidi ma sai jemā kä’dstõ rīļtõt.   Daudzas reizes es tiku mātes sarāts.

Pǟ sǭb jarā sie’gdõt.   Galva tiek sajaukta.

(b)   varēt

Mit kuskiz ä’b sǭ lǟ’dõ.   Nekur nevar aiziet.

Ilmõ võŗgidi ä’b sǭ veijõ.   Bez tīkliem nevar ķert zivis.

Ma tǭ’b ma’ggõ, ä’b sǭ magātõ. KK78b44   Es gribu gulēt, nevaru gulēt.

(c)   nācās, jā-

Mȯiznikā sai nēḑi ä’bțõm vīļaks. 2L13   Muižniekam bija jāpalīdz viņiem ar labību.

(d)   tikt, piepildīties

Tä’mmõn sai sīe kūož pǟl seisõ āigastõ vȯnd. KK78.3   Viņš bija sabijis tajā vietā septiņus gadus [~ viņam tika tajā vietā septiņi gadi bijuši].

	


						
sǭdõb adv
  dabūjams, pieejams

Si’z i’z ūo sūormõkši sǭdõb. KK78   Tad gredzeni nebija pieejami.

	


						
sǭdõks s *192
(a)   ražojums, izstrādājums, produkts (b)   ieguve, raža
	


						
sogā s *39
  duļķes
	


						
sogāstõ vt ¤53a
  duļķot
	


						
so’ggi adj *182’
  duļķains
	


						
so’glimi adj *188’
  duļķains
	


						
sǭja s *23
  baltmaize

Ǟma ūdõb saijõ.   Māte cep baltmaizi.

	


						
Sǭjad mä’g l com
	


						
Va’id

Vālda kȭnka Kūolka pūol Vaidõl. Balta kāpa Vaidē Kolkas pusē.

sǭji * s *188
  saņēmējs, adresāts
	


						
sǭmal s *218
  sūna
	


						
Somālij l *121
(vald)   Somālija
	


						
sǭmal|sūo s *12
  sūnu purvs
	


						
sǭmaltõ vi ¤53a
  apsūnot

Ki’v sǭmaltõb, kazāb sǭmal pǟlõ. KK78b32   Akmens apsūno, sūnas uzaug virsū.

Lȭga u’m jarā sǭmaltõn, ä’b ūo pū’dõz. KK78b32   Zods ir apaudzis rugājiem [~ apsūnojis], nav tīrs.

	


						
sǭmaļi adj *188
  sūnains
	


						
Sǭmiš l *0
	


						
Va’id

Nītõd Vaid ležgõl. Pļavas Vaides tuvumā.

Sǭmiš|lǭnd nītõd l com
	


						
Pitrõg

Nītõd Pitrõg ja Kuoštrõg ležgõl. Pļavas Pitraga un Košraga tuvumā.

Sōna l *48
(kōrand)   Jaunklāvi
	


						
Sīkrõg

Pēteris Dambergs: "Sōna atrodas uz jūras pusi no Lorumiem. Tā ir viena no jaunākajām mājām ciemā. Tās ir atdalītas vai nu no Loruma, vai Santu zemes. Saimnieks laikam sākumā dzīvojis pirtī, tā mājas dabūjušas vārdu." 1930. gados tās bija saistītas ar dedzīgu baptistu Straumeru ģimeni. Mūsdienās tā ir viena no pāris Sīkraga mājām, kur dzīvo cauru gadu.

sōna s *48
  pirts

sounõ kittõ   kurināt pirti

	


						
Sōna vigā l com
	


						
Pizā
Sōna viga


Sōna viga l com
	


						
Pizā
Sōna vigā

Viga Piza kilas. Viga Miķeļtorņa ciemā.

sōna|lovā s *39
  pirtslāva
	


						
sǭņ s *128
  kamanas
	


						
  līdz
	


						
&g sǭņõ
sǭņ|āina s *36
(Juncus)   donis
	


						
  līdz
	


						
  līdz
	


						
&g sǭņõ
sǭņõ pop
  līdz

Rīgõ sǭņõ   līdz Rīgai

ȭ’dõgt sǭņõ   līdz vakaram

ūomõgt sǭņõ   līdz rītam

Ta vȯ’ļ pūolast sǭņõ vie’d sizāl.   Viņš bija līdz ceļiem ūdenī.

Tä’m tu’lmizt sǭņõ mēg tī’emõ tubā kõrdõl. 508.2   Līdz viņa atnākšanai mēs sakārtosim istabu.

	


						

Redzami 12401 - 12449 no 16043 šķirkļiem