Ta kazātõb sīpõļi (~ sīpiļi).
Sīpõld kazābõd.
okš|sipriki kuklane ▫ rūsganā meža skudra
Sipriki jāmstab.
Siprikizt ku’zzõbõd ka.
Polākõn at sipšlimist sīlmad.
I’ļ mä’d mǭ āt i’ļļõ lǟ’nõd mingizt ä’bmingizt si’rrijid.
Siskāb mingiz va’imiz ažāks, nõ’ggõlõks, nǭskiļõks tūoizta.
Doktār siskāb nǭ’gõ alā
Sīlma siskīz ulzõ.
Spitš pūlkaks ka võib siskõ, se ka u’m va’imi.
Mie’dlinki siskāb eņtš ǟndaks.
ne’iku nõ’ggõlõks siskāb
sizāl siskāb.
Dadžād siskõbõd.
Suormkõks siskāb siļmi.
Ta ä’b ūo sitā pǟldõ võttõt.
Sitā si’n kīel pǟl!
Ta mittõ sittõ i’z sīe.
Ku min iza um vuond seļļi puoiški, siz sīe mäg pǟl um vuond ouk. Ku sīez oukõ um lastõd kiv sizzõl, siz um lǟnd nei: klonkst. Nei siz sǟl midēd allõ um. Ku sīe mäg pǟl rabub jālgaks, siz väggi kilub. Kad mans tēvs ir bijis tāds puišelis, tad uz tā kalna bijis caurums. Kad tajā caurumā ir ielaists akmens, tad ir gājis tā: klunkš. Tātad tur apakšā kaut kas ir. Kad uz tā kalna sit ar kāju, tad ļoti atskan.
Sitāntõb, panāb laps sittõm.
Ma lapstā sitīņtiz, si’z u’m mingi strēk ilmõ mu’rtõ.
Ku lǟ’b sittõm, lǟ’b zīḑõn vȭlgidi maksām.
Ne at sizāl.
Jo’vḑi ä’b ūo sizāl riktig sva’rrõ.
