Sõnād

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 10651 - 10699 no 16043 šķirkļiem

  pulss
	


						
pult * s *0
  pults
	


						
pulvõr s *220
  pulveris
	


						
pu’ļ s *64
  biezenis, ņamma

Läpš vȯ’dlõb sū vāldiņ pu’ļļõ. KK78   Bērns muti vaļā gaida ņammu.

	


						
pu’ļļõ vt ¤29
  košļāt  86a7
	


						
pu’ļțõ vt ¤53’
  barot ar ņammu

Jemā pu’ļțiz lapstā pu’ļkõks. KK78b20   Māte baroja bērnu ar ņammu.

	


						
pūmpa 1 s *46
(a)   kupris

pūmpa sǟlgas, jarā murdtõd sǟlgaks KK78a65   kupris mugurā, ar salauztu muguru

(b)   kuprītis

Ī’ds kilās vȯ’ļ pūmpa Jǟkõb. 79/6   Vienā ciemā bija kuprītis Jēkabs.

	


						
  kuprains
	


						
pūmpa|nanā s *18
  līks deguns  79/4
	


						
pūmpar 1 s *218
  poga
	


						
pūmpar 2 s *218
  pumpurs
	


						
pūmpartõ vt ¤53a
  pogāt

Pūmpartõb pūmpard vi’zzõ agā vāldiņ. KK78   Pogā pogas ciet vai vaļā.

	


						
pūmpas adv
  kūkumā, uzkumpis

Sǟlga ka alā pidā ne’i pūmpas. J22   Muguru arī neturi tik uzkumpušu.

	


						
pūmpiļ s *222
  tulzna
	


						
pumpõ adv
  kūkumā (virziens)

pumpõ a’jjõ   uzmest kūkumu

	


						
punā s *18
  sārtums
	


						
punāstõ 1 vt ¤53a
  padarīt sarkanu
	


						
punāstõ 2 vi ¤53a
  nosarkt

äbīst punāstõ   aiz kauna nosarkt

punāstõm pānda   likt nosarkt

	


						
pūnda s *46
  pods (8,19 kg)

Ī’ds pūndas u’m kakškimdõ maitsõnt. 152.1/2   Vienā podā ir divdesmit mārciņu.

	


						
pūndar s *218
  lapseņu pūznis  PK 89
	


						
pūnga s *46
(a)   soma  PK (b)   naudasmaks, zutnis  Lk22.31
	


						
punīz|nǭ’gi s *187’
  sarkanādainis
	


						
punīz|plagāli adj *188
  sarkankarogots
	


						
punīz|pȯski adj *183
  sārtvaidzis
	


						
punizrīnd s *0
(Pyrrhula pyrrhula)   svilpis
	


						
punīz|rīndali s *188
(Erithacus rubecula)   sarkankrūtītis
	


						
punkt s *131
  punkts

kalād vastõvõtāmiz punktõd 2L3   zivju pieņemšanas punkti

	


						
punktīertõ vt ¤53a
  prātot, funktierēt

Mis sa sǟ’l punktīertõd?   Ko tu tur funktierē?

	


						
punktum s *153
  tieši, precīzi

punktum kīela kuolmõks   tieši pulksten trijos

	


						
pu’nlikīz|brūni adj *187
  sarkanbrūns
	


						
pu’nlikki adj *182
  sarkanīgs, iesarkans
	


						
pu’nni adj *182’
(a)   sarkans

Pu’nni Rišt   Sarkanais Krusts

pu’nni nī’em KK78   sarkanbrūna govs

punīzõks a’jjõ   likt nosarkt

punīzõks kittõ   nokaitēt sarkanu

punīzõks rǭviņtõ   nokrāsot sarkanu

punīzõks tī’edõ   padarīt sarkanu

Pu’nni kik u’m katūks pǟl.   Sarkans gailis ir uz jumta.

Roudõ sa panād tu’llõ ja ajād punīzõks. KK78b20   Dzelzi tu ieliec ugunī un nokaitē sarkanu.

(b)   ruds

pu’nni i’bbi   ruds zirgs

pu’nnizt ibūkst   rudi mati

	


						
pu’nni irē|mǭŗa * term
  sarkanā jāņoga
	


						
pu’nni kärmizsēņ term
(Amanita muscaria)   sarkanā mušmire
	


						
pu’nni|bīetõz s *172
(Beta vulgaris L. var. conditiva)   sarkanā biete  EIIIg
	


						
pu’nni|pǟ s *14
  rudmatis
	


						
pu’nni|pippõr s *220
  sarkanie pipari  EIIIg
	


						
pu’nni|pippõrd|pū s *12
  sarkano piparu koks
	


						
pu’nni|plagā s *39
  sarkanais karogs
	


						
punni|puţkõz s *171
  magone
	


						
pu’nni|te’b s *59
  sarkanguļa
	


						
pu’nnõ vi ¤29
  sārtoties

Pǟva punūb, tōvaz ka punūb mūndakõrd, se u’m bǭ’rgõ āiga pǟl KK78b20   Saule sārtojas, debesis arī dažreiz sārtojas, tas ir uz sliktu laiku.

	


						
puntš s *0
  čumma
	


						
  spunde, tapa

Potīļõn panāb mingiz puņ pǟlõ. KK78b20   Pudelei uzliek kādu spundi virsū.

	


						
puņā s *39
  sarķe (govs)
	


						
puņņõ 1 vt ¤50
  spundēt

Vi’zzõ võib puņņõ: vȯ’lrīstõn panāb puņ pǟlõ ja panāb vi’zzõ. KK78b20   Aizspundēt var [tā]: alus traukam uzliek spundi un aiztaisa ciet.

	


						
puņņõ 2 adv
  taurītē (virziens)

Ta ajāb ūld puņņõ.   Viņš savelk lūpas taurītē.

	


						
puņp s *94
  sūknis, pumpis
	


						
puņpõ vt ¤53a
  sūknēt, pumpēt

Puņpõks pūņpõb vietā. KK78b20   Ar pumpi pumpē ūdeni.

	


						
puņšõs adv
  taurītē

Ūld at puņšõs.   Lūpas ir savilktas taurītē.

	


						

Redzami 10651 - 10699 no 16043 šķirkļiem