Sõnād

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 10601 - 10649 no 16043 šķirkļiem

pūdõr s *0
  pūderis
	


						
pū’dõst adv
(a)   tīri (b)   skaidri

Võiž a’mmõ pū’dõst nǟ’dõ, ne’i ī’ž kui päuvõ. JL25   Visu varēja skaidri redzēt, tāpat kā dienā.

	


						
pū’dõst|ve’rri adj *182’
  tīrasinīgs
	


						
pū’dõst|ve’rrit s *137’
  tīrasinība
	


						
pū’dõst|vīerda adj *x
  tīrasiņu-
	


						
pū’dõz adj *172’
(a)   tīrs, skaidrs

pū’dõz pietūks   skaidri meli

pū’dõks pie’zzõ   nomazgāt tīru

Tä’mmõn ä’b ūot pū’dõd sūormõd.   Viņam nav tīri pirksti.

(b)   tīrs, īsts

pū’dõz kūlda   īsts zelts

(c)   kārtīgs (d)   šķīsts
	


						
pū’dõz|kēra s *43
  tīrraksts
	


						
pū’dõz|kultūr * s *127
  tīrkultūra
	


						
pūd|ra’dļiji s *176’
  malkas cirtējs
	


						
pūd|rīț s *128
  malkas grēda

Pūd sǭbõd rīțsõ pandõd kȭrda pierāst.   Malku liek grēdā atbilstoši kārtībai.

	


						
pūd|sēņ s *206
(a)   celmene  EIIIh (b) (Armillaria mellea)   parastā celmene
	


						
pū’dstimi s *188’
  tīrīšana
	


						
pū’dstõ vt ¤53’
  tīrīt
	


						
pu’dtõ vt ¤53’
  drupināt

Pu’dtõb leibõ sēmḑa si’zzõl, si’z pierāst rīpõb. KK78b21   Drupina maizi pienā, tad vēlāk strebj.

	


						
Pūd|vigā l *19
(vigā)   Pūdviga
	


						
Kūolka

Vigā Kūolka ležgõl. Viga Kolkas tuvumā.

pū’gandõks s *192’
  brāzma
	


						
pū’gdõb|lil s *99
  pūšamais instruments
	


						
pū’gdõb|torī s *71
 etn.   stikla pūšamā pīpe  86b3
	


						
pu’ggiji s *176’
  pielīdējs
	


						
pu’ggimi s *188’
  pielīšana
	


						
pu’ggõ vi ¤29
  līst

si’zzõl pu’ggõ KK78b20   ielīst

ulzõ pu’ggõ   izlīst

Mõtsāst pugīz ulzõ re’bbi. J13   No meža izlīda lapsa.

Ta pugīz pȭzõ si’zzõl, ūrgiz jarā tuoiz je’dstõ. KK77 a   Viņš ielīda krūmā, aizbēga no otra.

Mi’nnõn ne’i lǟlamstiz lǟ’b, ku u’m pu’ggõmõst mǭn alā. KK77 a   Man iet tik grūti, ka jālien zem zemes.

Ta u’m ne’i jõvā, ne’i li’bḑi, ku pugūb mi’nnõn si’zzõl. KK77 a   Viņš ir tik labs, tik slidens, ka man pielien [~ ielien man iekšā].

	


						
pu’ggõmi s *188’
  pielīšana

Pu’ggõmi ne’i kievām ä’b ūo. KK78b20   Pielīšana nav tik viegla.

	


						
pū’giji s *176’
  pūšļotājs
	


						
pū’glimi adj *188’
  brāzmains
	


						
  kārt

i’lzõ pūgõ   pakārt

rištõ pūgõ   pakārt krustā

Kis pūgõb tuoiz rištīng i’lzõ? KK78b22   Kas pakar otru cilvēku?

Pūgõb kieudkõks. KK78b22   Kar ar virvi.

Pūgiz tä’m rištõ ne’iku pestitāj. KK77 a   Viņu pakāra krustā kā pestītāju.

Panāb snūor ka’ggõlõ, si’z lǟ’b pūgõm. KK77 a   Uzliek virvi kaklā, tad iet kārt.

	


						
pū’gõ 2 vt ¤51
  pūst

glǭzõ pū’gõ 86b3   pūst stiklu

ulzõ pū’gõ KK77b   izpūst

Pū’gõb sūr tūļ.   Pūš stiprs vējš.

Tūļ pū’gõb lūnda silmõ. KK78b22   Vējš pūš sniegu acīs.

Sǟ’l vȯ’ļtõ pū’gdõd seļļizt nemē tsilindõrd. 86b3   Tur bija sapūsti tādi kā cilindri.

	


						
pū’gõ 3 vt ¤51
  pūšļot

Rūožõ pū’gõb.   Rozi pūšļo.

Sõnādõks pū’giz pǟlõ, kadīz jarā pȯddimi. KK78b21   Ar vārdiem sapūšļoja virsū, sāpes pazuda.

	


						
pū’gõ 4 vi ¤51
  uzpūsties
	


						
pū’gõl adv
  elsojot
	


						
pu’gtõ vt ¤53’
  bāzt, vērt

Lānga pu’gtizt nõ’ggõlõn tagān. 151.1/20   Dziju ievēra adatā.

Kummiš kilgsõ vȯ’ļt kakš oukõ, sīņ pu’gtiz kieud si’zzõl. 151.1/18   Katrā sānā bija divi caurumi, tajos ievēra virvi.

Pu’gt si’zzõl! KK78b20   Bāz iekšā!

	


						
  kokains
	


						
(folkl)   pūķis
	


						
  brāzma, virpuļviesulis
	


						
puiklimi s *188
  izvairīšanās
	


						
pūiklimi adj *188
  brāzmains

Pūiklimi tūļ tȭmbõb. KK77 a   Brāzmains vējš velk.

	


						
puiklõ vi ¤54
  izvairīties
	


						
  drūms, īgns

Ta u’m puini.   Viņš ir īgns.

	


						
puinõ vi ¤49
  saīgt
	


						
Puiškalnd|kilā l *39
(kilā)   Puiškalnciems
	


						
pūit s *136
  kokainums
	


						
pu’jjõ vt ¤29
  izšķērdēt
	


						
pūkabāl s *0 C_LELS-9
  koka gabals
	


						
Pūkõl l *0
(kōrand)   Pūkali, Jaunnīcari
	


						
Pizā

Pūkõl jūr, Pūkõl jūs, Pūkõl jūst

Kārand kūož Piza kilas. Sētas vieta Miķeļtorņa ciemā.

1920. gada Popes pagasta iedzīvotāju reģistrā ir Pūkali, kuros dzīvoja Švanenbergi, Erenštreite, Švarcs, Izašari, kopā 13 iedzīvotāji. 1939. gada lauksaimniecības skaitīšanā ir uzrādīti Jaunnīcari (Pūkali). Saimniecībai ir mainīts vārds. Saimniece Prieduls Lība. Teritorija, kur atradās Pūkali, vēlāk Jaunnīcari, tika dēvēta par Pilentgalu.

pū|ladā s *39
  koka galotne
	


						
pū|lē’ḑ s *141
  koka lapa
	


						
pulīertõ vt ¤53a
  pulēt

u’m vajāg amātnikā mēbiļi pulīertõb. KK78b20   Vajag amatnieku mēbeļu pulēšanai.

	


						
  pulks
	


						
pūlka s *46
  puļķis

Mēg ūomõ ī’d pūlka pǟl. KK77 a   Mēs esam pār vienu kārti metami [~ uz viena puļķa].

	


						
pūlkad s *46
  restes

Alā ne’i tī’e, sǭd pūlkad jū’r! 77.2   Nedari tā, nonāksi aiz [~ pie] restēm!

	


						
pūlõ vt ¤49
  piepūlēt

Rištīng pūlõb ēņtšta. KK78b22   Cilvēks piepūlē sevi.

	


						

Redzami 10601 - 10649 no 16043 šķirkļiem