Sõnād

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 10051 - 10099 no 16043 šķirkļiem

Piški pa’l l com
	


						

Pitrõgõl. Amūstiz um vȯnd sūr mõtsās palāmi. Pitragā. Sen ir bijis mežā liels ugunsgrēks.

Piški pa’llõn l com
	


						

Nīt Pitrõg ležgõl. Pļava Pitraga tuvumā.

Piški Pitka|jāra l com
(jōra)   Makšķerezers
	


						
Piški Pitkā|jǭra l com
(jōra)   Makšķerezers
	


						


Piški Plod|vigā l com
	


						
Sǟnag

Vigā Sǟnag ležgõl. Viga Saunaga tuvumā.

Piški Põ’ddõr|mä’g l com
(kāngar)   Mazais Briežkalns
	


						
Īra


Piški Sīpõl l com
(kōrand)   Mazsīpoli
	


						
Irē

Edgara Sīļa veidotā Košraga vietvārdu sarakstā norādīts, ka Mazsīpoli ir mazistaba, kas minēta 1896. gadā.

Piški Vārna|jūom l com
(vigā)   Mazais Vārnajoms
	


						
Pizā

Viga Piza kilas. Viga Miķeļtorņa ciemā.

piški|ažā s *26
  sīkums
	


						
piški|bǭn s *122
  šaursliežu dzelzceļa vilciens
	


						
Piški|galnik l *0
(kōrand)   Mazgalnieki
	


						
Īra

Mazgalnieku sēta zināma kopš 19. gs. sākuma, saistīta ar lībiešu Klestrovu ģimeni. Pēc Otrā pasaules kara māju pārņēma padomju armija.

piški|guŗkõz s *171
(Cucumis sativus)   gurķis
	


						
piški|kǭmaŗ s *222
  tualete, ķemertiņš
	


						
piški|kuļ s *0
(Athene noctua )   mājas apogs
	


						
piški|läpš s *197
  mazs bērns

Se u’m ve’ piškilaps kȭrdasõ. KK77 a   Tas vēl ir maza bērna kārtā.

	


						
piškīm adj *151
  mazāks

Ne mīnda ertlõbõd, piškīmtõ rištīngtõ. KK78   Viņi mani kaitina, mazāku cilvēku.

	


						
piškimi C_LELS-8
  mazāks
	


						
piškīm|pǟva s *24
  bērnība
	


						
piški|nodāl s *217
(Urtica urens)   sīkā nātre
	


						
Piški||salāts l *136
(jālgab)   Mazsalaca
	


						
piški|suoŗm s *96
  mazais pirkstiņš
	


						
piški|tarā s *39
  sakņu dārzs
	


						
piški|tubā s *19
  vaļinieku māja
	


						
Piški|va’l * l *76
(kōrand)   Piškivali?
	


						
piški|vīļa s *43
  sakņaugs, dārzenis
	


						
Piškiz Bēļța l com
(kōrand)   Mazbelti
	


						

Piškiz Beļțõl, Piškiz Bēļțal, Piškiz Bēļțald

Kārand Lūž kilas. Sēta Lūžņas ciemā.

Beltu sēta ir viena no vecākajām sētām jūrmalā. Zināma no 1713. gada. Lūžņas Beltu saimnieks Janis ar sievu Proni pieņēma Beltu uzvārdu, dzimta ļoti sazarojās. Laika gaitā izveidojās Mazbelti un Dižbelti. 19. gs. vidū Mazbeltos saimniekoja Andrejs Lindenbergs (1819) ar Līzi (dz. Belte, 1817). 1920. gadā Mazbeltos saimniekoja Andreja un Līzes Lindenbergu mazmeita Marija ar vīru Didriķi Leiti.

Lūžņa bija pirmais lībiešu jūrmalas ciems, kurā 1920. gada jūnija sākumā ieradās profesors Lauri Ketunens ar studentu Oskaru Loritsu. Mājvietu viņi atrada Mazbeltu sētā. Didriķis un Marija Leiti bija arī aktīvi lībiešu valodas teicēji abiem pētniekiem. Pēc saimnieka nāves māja pārgāja ciema padomes īpašumā, to pārdeva. Ap 1999. gadu vēl varēja pamanīt mājas drupas.

Piškīz Bēļța l com
(kōrand)   Mazbelti
	


						

Piškīz Beļțõl, Pišīz Bēļțal, Piškīz Bēļțald

Piškīz Dūmiļ l com
	


						
Va’id

Nītõd Vaid ležgõl. Pļavas Vaides tuvumā.

Piškiz Dūtš l com
(kōrand)   Mazdūči
	


						

◆ Piškiz Dūtšõl, Piškiz Dūtšõl, Piškiz Dūtšõld

Kārand Lūž kilas. Sēta Lūžņas ciemā.

Piškīz Dūtš l com
(kōrand)   Mazdūči
	


						

◆ Piškīz Dūtšõl, Piškīz Dūtšõl, Piškīz Dūtšõld

Mazdūči zināmi no 19. gs. II puses. 1881. gadā tur saimniekoja Ansis Čiekurs ar sievu Mariju. Viens no vecā Čiekura dēliem bijis 1905. gada revolucionārs, bet paspējis aizbēgt uz ārzemēm, pirms viņu noķēra. Vecais saimnieks nomira Pirmā pasaules kara laikā. Kādu laiku Mazdūčos saimniekoja Čiekura otrs dēls, tad māju pārdeva. Arī jaunais saimnieks nebija veiksmīgs, banka māju pārdeva tālāk. To nopirka Augusts Apšiņš. Viņš uzbūvēja jaunas ēkas. 1978. gadā tās nodega, tikai dzīvojamā ēka palika pusdegusi. To atjaunoja.

Piškiz Kāp l com
(kōrand)   Kārandas, Mazkāpas
	


						
&g Kǭrand
Lū’ž

Piškiz Kāpõl, Piškiz Kāpõl, Piškiz Kāpõld

Kārand Lūž kilas; amatli nim Kārand, rovzt sūs Piški Kāp, nei kui vuoļ ežmõks. Sēta Lūžņas ciemā; oficiālais nosaukums Kārand, tautas mutē Piški Kāp, kā bijis vispirms.

Piškīz Kāp l com
(kōrand)   Kārandas, Mazkāpas
	


						
&g Kǭrand
Lū’ž

Piškīz Kāpõl, Piškīz Kāpõl, Piškīz Kāpõld

Piškīz|jo’ug l *75
(kōrand)   Mazupes
	


						
Pizā
piškīz|kōp|īnda s *46
  mazumtirdzniecības cena
	


						
piškiz|mīelit s *0
  vientiesīgums
	


						
piškīzõks īedõ * v com
  samazināties, rukt
	


						
Piškīzt sūod l com
	


						
Irē

Nītõd Irail. Pļavas Mazirbē.

Piškizt vändizt rattõd com 85/7
  Mazie greizie rati
	


						
piškizt||maškõd s *131
 med.   masaliņas
	


						
piškīz|tubānikā s *41
  būdeļnieks
	


						
piškiz|vie’r s *82
 med.   mazasinība, anēmija  EIIIc
	


						
pīšõld s *219
  putekļi, netīrumi

Pīšõld pū’stõb ī’dõku’bbõ. KK78b16   Putekļus saslauka kopā.

	


						
  muca, muciņa  79/9

ēriņd pit   siļķu muca

tȭra pit   darvas muca

Ī’ds pitsõ kǭ’dlimi vȯ’llõ – munā. J15   Vienā mucā divējs alus – ola.

	


						
Pitam l *0
(sūo)   Pitampurvs?
	


						
Lū’ž

Pitammõ, Pitams, Pitamst

Sūo Lūž kilas Dēliņ kārand jūs; se’m tägiž seļļi sūo sǟl Dēliņ pūol. Purvs Lūžņas ciemā pie Dēliņu sētas; tas ir atkal tāds purvs tur, Dēliņu pusē.

Pitam|kāngar l *222
(kāngar)   Pitamkangars
	


						
Lū’ž

Pitamkāngar pǟlõ, Pitamkāngar pǟl, Pitamkāngar pǟld

Kāngar Lūž kila ležgõl. Kangars Lūžņas ciema tuvumā.

pitīd|siepā s *41
  mucinieks
	


						
pitkā adj *42
  garš

ne’i pǭrkimdõ tsentimettõrt pitkā 151.1/19   tā pārdesmit centimetrus garš

; pitkā rištīng   garš cilvēks

pitkāks ka’zzõ   izaugt garam

pitkāks vie’nnõ   izstiepties garam

pitkāks vie’ntõ   izstiept garu

ilmõ pitkõ rõkkõ   bez garām runām

pitkõ na’nnõ nä’gțõ   parādīt garu degunu

sūŗ pitkā rištīng ne’iku kȭvaz   liels garš cilvēks kā bērzs

pitkā ka’zzõks   gara auguma

	


						
Pitkā jūom l com
	


						
Īra


Pitkā riek l com
	


						

Vȯļ Pitrõg riek. Bija Pitraga ceļš.

Pitkā tarā l com
	


						

Tarā Kuoštrõgõl. Kuolm kõrd nei pitkā, kui laigā. Lauks Košragā. Trīskārt tik garš, cik plats.


Redzami 10051 - 10099 no 16043 šķirkļiem