Sõnād

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 9951 - 9999 no 16043 šķirkļiem

piltõ vt ¤20
  mirkšķināt

Ta pīltab siļmi. KK78a2   Viņš mirkšķina acis.

	


						
pī’ltõb|kūož * s *138
  pietura
	


						
Piltõn l *219
(jālgab)   Piltene
	


						
pī’l|u’mmõm s *153’
  nekustamais īpašums
	


						
pī’l|u’mmõm|maks s *80
  nekustamā īpašuma nodoklis
	


						
pī’l|vadā s *39
 mar.   stāvvads
	


						
piļ * s *0
  mūzikas instruments
	


						
pi’ļgõm s *153’
(a)   jūdze (b)   jūdze (sena mērvienība – 7468 m)

ikš pi’ļgõm – seis verštõ või seis koma nēļakimdõ kūž tū’ontõ seissadā vīžkimdõ vīž kilomettõrt 152.1/1   viena jūdze – septiņas verstis vai septiņi, komats, četrdesmit seši tūkstoši septiņsimt piecdesmit pieci kilometri

	


						
piļļi adj *187
  apmācies, mākoņains

piļļi āiga 79/1   apmācies laiks

tǭvaz u’m piļļi   debesis ir apmākušās

piļļizõks īedõ   apmākties

	


						
pi’mdi adj *187’
  akls

Pi’mdi ne’iku kanā – ku u’m ämār, kanā si’z ä’b nǟ. KK77 a   Akls kā vista – ja ir krēsla, tad vista neredz.

	


						
pi’mdiņtõ vi ¤53’
  aptumšoties

Pǟva pi’mdiņtõb, tī’eb ēņtšta pi’mdõks. KK78b14   Saule aptumšojas, padara sevi tumšu.

	


						
  tumsa
	


						
pi’mdõ 2 adj *118’
(a)   tumšs

pi’mdõ īe   tumša nakts

īeb pi’mdõ   kļūst tumšs

Ne’i pi’mdõ, ku mittõ suorm ä’b nǟ silmõ pānda. KK77 a   Tik tumšs, ka dur vai ar pirkstu acī [~ neredz ne pirkstu acī ielikt].

Ne’i pi’mdõ ku ä’b nǟ mittõ suormõ nūolõ. KK78   Tik tumšs, ka neredz ne pirkstu nolaizīt.

Ne’i pi’mdõ, ku siskā sīlmad pǟstõ ulzõ. KK77 a   Tik tumšs, ka dur [vai] acis no galvas ārā.

Ne’i u’m pi’mdõ, ku võtā sīlmad kä’ddõ. KK77 a   Tik tumšs ir, ka ņem acis rokā.

Ne’i pi’mdõks īeb se āiga. KK77b   Tik tumšs kļūst šis laiks.

(b)   akls

ne’iku pi’mdõ kanā KK78a21   kā akla vista

Pi’mdõ kanā līedab gro’udõzt.   Akla vista graudu atrod.

	


						
pi’mdõks s *192’
  aptumsums

pǟva|pi’mdõks päiksevarjutus ▫ saules aptumsums

	


						
pi’mdõm s *153’
  tumsa, aklums
	


						
pi’mdõntõ vt ¤53’
  aptumšot
	


						
pimdõ|sūol|palatõm s *152
  aklās zarnas iekaisums
	


						
pi’mdõ|sūoļ s *200
 anat.   aklā zarna

pi’mdõsūol palātõm   aklās zarnas iekaisums

	


						
Pīmlaid ki’urõ l com
	


						


Pīmlaid kõ’ur l com
	


						
Pīmlai|ki’urõ l
	


						


Pīmlaț ki’urõ l com
	


						


pīmpa * s *0
  penis, dzimumloceklis
	


						
pīnda s *46
  virsma

mǭ pīnda   zemes virsma

vie’d pīnda   ūdens virsma

pū pīnda   koka virsma;

Võrgõd sǭbõd pi’dtõd vie’d pīndas. E ID   Tīkli tiek turēti ūdens augšējā slānī [~ uz ūdens virsmas].

	


						
pīnda|āiga s *33
  platība
	


						
pīndali adj *188
  virsējs, virspusējs
	


						
pī’ndõb s *153’
  materiāls pīšanai

Kust ēbrikš võtāb sīe pī’ndõb? KK78b15   No kurienes zirneklis ņem to pīšanas materiālu?

	


						
pīndža|puţkõz s *171
(Linaria vulgaris)   vīrcele
	


						
pingruotõd s *0
(digitalis)   uzpirkstīte
	


						
pingvīn * s *0
  pingvīns
	


						
Pinkiļ vigā l com
	


						
Irē

Vigā Irāj ležgõl. Viga Mazirbes tuvumā.

Pinkiļ vigā l com
	


						
Pitrõg

Vigā Pitrõg ležgõl. Viga Pitraga tuvumā.

pinkõ vi ¤47
  niķoties

Piški läpš pīnkõb, ta strīḑõb. KK78b14   Mazs bērns niķojas, viņš strīdas.

	


						
pinktõ vt ¤53a
  samudžināt, sapinkāt

Linād pinktõb, mǟ’tõb jarā, ä’bvõi jarā si’ggõ. KK78b14   Lini tiek sapinkāti, samudžināti, nevar izsukāt.

	


						
pinnõ vt ¤50
 etn.   kapināt

Pinnõb vikārtõ, klopūb va’imizõks vazārõks lakt pǟl. KK78b14   Kapina izkapti, izdauza asu ar āmuru uz laktas.

	


						
pī’nõ vt ¤51
  pīt, vīt

Pī’nõb mingizt a’žžõ, krežīļtõ. KK78b15   Pin kaut kādu lietu, grozu.

Pī’nõb lāngast. KK78b15   Pin dziju.

Lind pī’nõb pie’zzõ. KK78b15   Putns vij ligzdu.

Ta pī’nõb krežīļtõ strǭțõks le’bbõ. KK78b15   Viņš caurvij grozu ar stiepli.

	


						
pinskõ vt ¤53a
  mudžināt, pinkot

Pinskõb li’ņdi jarā, ne’iku mǟ’tõb. KK78b14   Sapinkā linus, tā kā samudžina.

	


						
pintskõd s *0
  viltība
	


						
(kass/kaķis)   Pincis
	


						
pinzõl s *219
  ota

Sa mǭļtõd pȭrandtõ pinzõlõks. KK78b8   Tu krāso grīdu ar otu.

	


						
pīņ s *128
  mokas
	


						
pi’ņ s *64
  suns

pi’ņ amāt KK77 a   suņa darbs

pi’ņ rõk KK77   suņa runa

kǭ’d perīmī’e pi’ņ   divu vīru kalps [~ saimnieku suns]

ne’iku piņīd utābõd ī’d tuoizõn vastõ KK77 a   kā suņi rej cits uz citu

pi’ņņõ kazātõ   audzināt suni

pi’ņkõks õ’ŗštõ   uzrīdīt suni

Jemā sīetõb pi’ņņõ lēbaks.   Māte baro suni ar maizi.

Jemā sīetõb pi’ņņõn leibõ.   Māte ēdina sunim maizi.

Ku pi’ņ sīeb ainõ, si’z līb bǭ’rgõ āiga. KK77 a   Ja suns ēd sienu, būs slikts laiks.

Ne’iku piņīd taplõbõd, ne’i ro’vd jelābõd. KK78a22   Kā suņi kaujas, tā cilvēki dzīvo.

	


						
pi’ņ|bo’ugõ s *118’
  suņu būda
	


						
pīņdõb|benk s *94a
  moku sols
	


						
pīņdžaz s *0
(Linaria vulgaris))   vīrcele
	


						
piņīd|bo’ugõ s *118’
  suņu būda
	


						
piņīd|sīezõr s *220
(Ctenocephalides canis)   suņa blusa
	


						
pi’ņ|kutški s *187
  kucēns
	


						
pi’ņ|lil s *99
(Aethusa cynapium)   suņpētersīlis  86.55
	


						
pīņlõ vi ¤54
  mocīties
	


						

Redzami 9951 - 9999 no 16043 šķirkļiem