Sõnād

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 8151 - 8199 no 16043 šķirkļiem

mūkīzõr s *220
  mūķīzeris
	


						
mūkīzõrtõ vt ¤53a
  atmūķēt
	


						
mūlda s *46
  augsne

Rānda mūlda u’m lajā.   Jūrmalas augsne ir liesa.

	


						
mūldali adj *188
  laicīgs, zemes-

mūldali lejā 1Kr15.40   laicīgs ķermenis

	


						
mu’ldõ vi ¤53a’
  muldēt

Sa set mu’ldõd, rõkāndõd, mis ä’b ūo. KK78   Tu tikai muldi, runā, kas nav.

	


						
mūli s *187
  sveštautietis
	


						
mulīņ s *222
  muliņš, mols

Jegās vālgamǭs ātõ tī’edõd mulīņd motōrlǭjad pī’ltimiz ja kalād ulzõ sältimiz pierāst. 2L6   Katrā valgumā ir izveidoti muliņi motorlaivu piestādināšanai un zivju izkraušanai.

	


						
mūliņ adv
  pērn

mūliņ sõ’vvõ KK34I1   pērnvasar

	


						
mūliņõks adv
  uz pērno
	


						
  caurums, atvere

Mulk u’m tarās, kus võib si’zzõl ja ulzõ kǟ’dõ. 86a77   Caurums ir sētā, pa kuru var staigāt iekšā un ārā.

	


						
  pērnais
	


						
mu’ļḑõ vi ¤53a’
  nomaldīties

Ta mu’ļḑiz jarā mõtsõ.   Viņš nomaldījās mežā.

Rištīng u’m jarā mu’ļḑõn riek pǟldõst. KK78b3   Cilvēks ir nomaldījies no ceļa.

	


						
mu’ļḑtõ vt ¤53’
  nomaldināt

Ta mu’ļḑtiz sīnda jarā mõtsõ. KK78b3   Viņš nomaldināja tevi mežā.

	


						
mu’ļki adj *187’
  dumjš, muļķis

ne’i mu’ļki ne’iku pastāl (~ sǭpkõz)   tik dumjš kā pastala (~ zābaks)

Alā tī’e ēņtšta mu’ļkizõks! KK77 a   Nepadari sevi par muļķi!

	


						
mu’ļkiņtõ vi ¤53’
  muļķoties

Ta mu’ļkiņtõb si’nkõks ne’iku nūor pȯiškizõks. KK77b   Viņš muļķojas ar tevi kā ar mazu puišeli.

	


						
mu’ļļõ vt ¤29
  gremot, košļāt

Ta muļūb sūsõ sīemnaigõ. KK78b3   Viņš gremo mutē ēdienu.

	


						
mūļõz s *172
  mūlis
	


						
mūma 1 s *43
  ikri

kalā mūma   zivju ikri

mummõ sīedõ   ēst ikrus

mūmaks sīļkõd   reņģes ar ikriem

	


						
mūma 2 s *43
 anat.   ikri

jālga mumā   kāju ikri

	


						
mūma|lū s *12
 anat.   mazais liela kauls  E3A
	


						
mumps s *131
 med.   cūciņas
	


						
munā s *18
  ola

vǭrgõ munā 502.2   vanckars

	


						
munād s *18
 anat.   sēklinieki
	


						
munād|kuoț s *65
 anat.   sēklinieku maisiņš
	


						
mūn|āigast adv
  citugad  J8
	


						
mūn|āigastõks adv
  uz nākamo gadu

jetīz mūnāigastõks KK78a42   atstāja uz nākamo gadu

	


						
munā|kūoŗ s *207
  olas čaumala
	


						
munā|šūm s *122
  putotas olas  KK78b30
	


						
munā|vālda s *46
  olas baltums
	


						
munā|vī’ri s *187’
  olas dzeltenums
	


						
munā|vīți adj *187
  olveida-, olveidīgs
	


						
mūnda 1 pn *46
  dažs

mūnda pǟvaks   uz dažām dienām

	


						
mūnda 2 pn *46
  kāds

kui mūndan 79/5   kā kādam

	


						
mūnda|kõrd adv
  dažreiz
	


						
mūnda|su’glimi adj *188’
  dažāds
	


						
mūnda|vīțõ adv
  dažā ziņā
	


						
mundīer s *127
  mundieris
	


						
munītsij * s *121
  munīcija
	


						
munstīertõ vt ¤53a
(a)   munsturēt (b)   meistarot
	


						
munt gr
  citi

Se īekõs pa’ņ munt jū’rõ je’dspē’ḑõn. J 15   Tas lēkdams aizskrēja projām pie citiem.

	


						
muntak s *136
  mundags (sieviešu mutes lakats)

Muntak – immõr sū si’dtõd vālda pīentõ li’nni ǭ’rõn.   Mundags – ap muti apsieta balta smalka linu drāna.

	


						
munt|va’il adv
  starp citu
	


						
mūod s *122
  mode

mūodõ lǟ’dõ   nākt modē

mūodsõ vȱlda   būt modē

mūod pierrõ ē’ḑõ   ģērbties pēc modes

	


						
mūodig adj *152
  skaists, izskatīgs (par dzīvniekiem)
	


						
mūodõ pop
  veidā, modē

Jegāikš rõkāndiz eņtš mūodõ. KK77 a   Ikviens runāja pa savai modei.

Se u’m seļļi benk, mis u’m tī’edõd zofa mūodõ. 151.1/18   Tas ir tāds sols, kas ir iztaisīts sofas veidā.

	


						
mū’odrig adj *153’
  možs

mū’odrig u’ņ   trausls miegs

	


						
mūodzig adj *152
  skaists, izskatīgs (par dzīvniekiem)

mūodzig vāški   skaists teļš

mūodzig nī’em   skaista govs

mūodzig vārza   skaists kumeļš

ä’b tū’oḑ kītõ „knaš vāški”, u’m kītõmõst „mūodzig vāški”. KK78   Nedrīkst teikt „skaists teļš”, jāsaka „mūodzig teļš”.

	


						
mūokõ vt ¤53a
  mocīt

mūokõb, tī’eb lǟlamtõ tuoiz rištīngõn KK78b3   moka, dara grūtu otram cilvēkam

mūokõb sīnda KK78b3   moka tevi

	


						
mūorõz s *172
(Pastinaca)   pastinaks

Paldīņ mūoridi kazātõb veitõ.   Tagad pastinakus audzē maz.

	


						
mūoštaji s *175
  pratējs

eņtš sindõn kīel mūoštajizt EA   savas dzimtās valodas pratēji

	


						

Redzami 8151 - 8199 no 16043 šķirkļiem