Sõnād

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 8001 - 8049 no 16043 šķirkļiem

mȯ’lmõd|pūoļi adj *187
(a)   abpusējs (b)   savstarpējs, abpusējs
	


						
mȯ’lmtiz adv
(a)   no abām pusēm (b)   abējādi
	


						
mȯļḑ s *102
  sile, mulda

ǭ’rõnd|mȯļḑ pesuküna ▫ drēbju mulda;

sigād|mȯļḑ seamold ▫ cūkas sile

	


						
mȯštad all
  padomājiet
	


						
mȯštgid all
  padomājiet
	


						
mõgā s *39
(a)   graboņa (b)   dunoņa

motōr mõgā   motora dunoņa

U’m kūldtõb kougi mõgā.   Ir dzirdama tāla dunoņa.

Ma kūlõb kougizt mõ’ggõ.   Es dzirdu tālu dunoņu.

(c)   dimdoņa
	


						
mõgāndõks s *193
  krakšķēšana  2Pt3.10
	


						
mõ’ggiji adj *176’
  dunošs
	


						
mõ’ggõ vi ¤29
(a)   dunēt

Mǭ mõgūb.   Zeme dun.

Sūrkabāld mõ’ggõbõd.   Lielgabali dun.

(b)   dimdēt
	


						
mȭita 1 adv
  par velti, bez maksas, bezmaksas

mȭita andõ   dot par velti

mȭita sǭdõ   dabūt par velti

	


						
mȭita 2 adv
  citādi

mȭita vīțõ J81   citādā veidā

	


						
mȭitantõks s *193
  grozījums
	


						
mȭitastõ 1 vt ¤53a
  pārmainīt
	


						
mȭitastõ 2 vi ¤53a
  pārmainīties
	


						
mõiti adj *187
  citāds

a’mnä’mniz mõiti K85   pilnīgi citāds

	


						
mõitistiz adv
  -
	


						
mõitiz adv
(a)   citādi

Mõitiz sa kil je’dspē’ḑõn äd lǟ’. J15   Citādi tu gan projām neaiziesi.

(b)   parasti

mõitiz set kakš vȭrta E ID   parasti tikai divus tīklus

(c)   citādāk

Agā ma mõtlõb, ku se u’m mõitiz. 152.2/11   Bet es domāju, ka tas ir citādāk.

	


						
mȭitiztõ vi ¤53a
  mainīt, pārveidot
	


						
mõitõ vi ¤20
  mainīties

Nimūd attõ mõitõnõd. E IC   Nosaukumi ir mainījušies.

	


						
mȭitõb s *152
  mainīgums
	


						
mȭitõks s *192
  pārmaiņa
	


						
mõitõz adv
  citādi

A’ž mõitõz ä’b või, si’z ma kǭ’ļõb sǭdõ eņtšon brī aigõ april kū e’žmis pūolsõ.   Ja citādi nevar, tad es mēģināšu sev dabūt brīvu laiku aprīļa pirmajā pusē.

	


						
  zobens

kǭ’d tierāks mȭk   divasmeņu zobens

	


						
mȭka s *48
  desa

Ma sīeb mõukõ.   Es ēdu desu.

	


						
mȭk|ve’ļ s *64
  zobenbrālis
	


						
mõlā s *18
 etn.   mente

Mõlā, sīekõks võib sie’ggõ, lä’bḑi vīțõ ikš tutkām jo laigā, tuoi, se u’m vaŗž. 86/7-8   Mente, ar to var maisīt, lāpstai līdzīgi viens gals platāks, otrs, tas ir kāts.

	


						
mõllõ 1 vt ¤50
(a)   grābstīties

mõllõb immõrkouți kä’dkõks või pūkõks KK78b1   grābstās apkārt ar roku vai koku

(b)   bakstīt

mõllõb, kui kuijõb KK78b1   baksta, [skatās] kā žūst

	


						
mõllõ 2 vi ¤50
  trakot
	


						
mõltsi adj *187
  zaļš

Ta rǭviņtiz lāngad mõltsizõks.   Viņš nokrāsoja dzijas zaļas.

	


						
mõltsi|kiļ s *103
(Picus viridis)   zaļā dzilna
	


						
mõltslikki adj *182
  zaļgans

Tä’mmõn at mõltslikkizt ǭ’rõnd.   Viņam ir zaļganas drēbes.

	


						
mõltsõz s *171
(a) (Chenopodium album)   baltā balanda (b) (Atriplex)   balanda  85/6
	


						
mõrā s *39
  dūkoņa
	


						
mȭrda s *46
  murds

aņgõrd|mȭrda angerjamõrd ▫ zušu murds

	


						
mõrdadõks s *0
  murds
	


						
mõrīkšõ vi ¤53a
  ņurdēt
	


						
mõrtš 1 s *105
(a)   kroka

mõrtš kurk allõ KK78a18   kroka zem kakla

(b)   pazode
	


						
mõrtš 2 s *105
 etn.   zebenieks, siena maiss
	


						
mȭrtšik s *136
  slepkavnieks

Mȭrtšik kītizt kas või u’ņtapāj pǟlõ; se kis tuoizõn te’i midēgõst slikțõ, i’ļļõ te’i; tä’mmõn i’z ūo mit sugīd tapāmõst tūoizta. 86a8   Slepkavnieks teica kaut vai par slepkavu; tas, kas otram darīja kaut ko sliktu, darīja pāri; viņam nemaz nebija jānogalina otrs.

	


						
mõ’ržtõ vt ¤53’
  tarkšķināt
	


						
mõ’ŗžiji adj *176’
  ducinošs
	


						
mõ’ŗžõ vi ¤51
(a)   tarkšķēt (b)   dārdēt  KK78b2 (c)   dūkt
	


						
mõtkõd s *0
  domāšana
	


						
mõtkõd|va’it s *137a
  domstarpības  Jh7.43
	


						
mõtkõd|va’itõks s *192’
  domu apmaiņa  Lk9.46
	


						
mõtkõ|merk s *94a
  domu zīme
	


						
mõtkõ|tierā s *39
  domugrauds
	


						
mõtkõ|ve’ļ s *64
  domubiedrs
	


						
mõtkõ|vȯzāli s *188
  domubiedrs
	


						
mõtkõz s *171
(a)   doma

salā mõtkõd IK5   slepenas domas

Mi’nnõn tu’ļ mīelõ (~ pǟ’zõ) jõvā mõtkõz.   Man ienāca prātā (~ galvā) laba doma.

Ä’b lī mitī’dtõ līvlizt, kis ä’b mõtlõks ī’dtõ mõtkõzt: algõ līnd jemīņ suo’ddõ. VS36   Nebūs neviena lībieša, kas nedomātu vienu domu: lai vairs nebūtu kara.

Rištīng u’m mõtkõd jūsõ. KK78   Cilvēks ir [iegrimis] domās.

Jegāī’dõn at eņtš mõtkõd pǟsõ. KK78   Ikvienam ir savas domas galvā.

Ta tu’ļ seļlizt mõtkõd pǟlõ. J16   Viņš nāca uz tādām domām.

Ta u’m eņtš mõtkõd sizāl. KK78   Viņš ir savās domās [iegrimis].

(b)   doma, nozīme

seļļis mõtkõs   šādā nozīmē

Mis mõtkõz sīen u’m?   Kāda tam nozīme?

(c)   saturs

Rǭntist āt kūž vaimliz mõtkõks. K83   No grāmatām sešas ir ar garīgu saturu.

	


						

Redzami 8001 - 8049 no 16043 šķirkļiem