Lībiešu-latviešu-igauņu vārdnīca

Produkcijas vide (prod user)

Sõnād

meḑānikā s *41

peļu junkurs, mednieks (par kaķi)

me’ḑḑõ ¹ s *118’

medības

●

Ta kǟ’b me’ḑḑõ pǟlõ. KK78b1 Viņš iet uz medībām.

me’ḑḑõ ² vt ¤33

medīt

●

Meḑānikā, se meḑūb īridi. KK78b Mednieks, tas medī peles.

meḑļinkiz|puţkõz s *171

(Melissa officinalis) melisa, bišumētra

meḑļinkiz|siskāmi s *188

bites dzēliens

mēg gr

mēs

♦

pūold mēšti J16 puse no mums

Megīz|nīt l *122

(vigā) Megiznīte

⭡ Kūolka
&g Mägīz|nīt

Vigā Kūolka ležgõl. Viga Kolkas tuvumā.

Se um vigā Kūolka ležgõl. Megīznīts kāitsizõm nīemidi. Tā ir viga Kolkas tuvumā. Megiznītē ganījām govis.

mehānik ¹ s *126

mehānika

mehānik ² s *126

mehāniķis

●

Ne bro’utšizt mehānikõks sǟ’l kuoigīd pǟl. 152.2/15 Viņi brauca par mehāniķiem tur uz tiem kuģiem.

< mehānikõr

mehānikõr s *220

mehāniķis

&g mehānik

mehānism s *136

mehānisms

mehānizīertõ vt ¤53a

mehanizēt

meikap ^* s *0

meikaps

meisõl s *219

cirtnis

meitõl s *219

talārs

Meksik l *0

(vald) Meksika

Melānij h *121 LVVK

Melānija

mēldar s *218

dzirnavnieks, melderis

meldiņ s *222

melodija, meldiņš

mēļ s *201

(a) prāts, uzskats

♦

ä’b lǟ’ ī’dtõ mīeldõ KK77 a neiet vienprātīgi

mi’n mīelstõ manuprāt

vastõ mīeldõ vȱlda KK78.3 būt nepatīkamam

vīž mīeldõ piecas maņas

mīelõ pānda Jh14.26 atgādināt

mīel pie’rrõ vȱlda būt pa prātam

mingizõn mīel pie’rrõ tī’edõ izdarīt kādam pa prātam

mīel pierāst pa prātam

mīeldõ parāntõ Ap2.38 laboties, atgriezties uz pareizā ceļa

mīel parāntimi Mk1.4 labošanās, atgriešanās uz pareizā ceļa

mi’nnõn u’m jõvā mēļ man ir labs prāts

(b) prāts, atmiņa

♦

mīelõ īedõ palikt prātā

mīelõ jettõ ~ mīelõ pānda KK78.3 KK78.3 paturēt prātā

mīelõ tūlda ~ mīelõ rabāgõ ienākt prātā

mīelsõ pi’ddõ paturēt prātā

mīelsõ pī’lõ KK78.3 stāvēt prātā

mīelsõ vȱlda būt prātā

mīelstõ jarā u’nnõ KK78.3 aizmirst

●

Se lekš ulzõ mi’n mīelstõ. KK77 a Tas man izgāja no prāta.

Ku midāgõst set tu’ļ mīelõ, kītiz: mi’nnõn tu’ļ pǟ’zõ. KK77 a Kad kaut kas ienāca prātā, teica: man ienāca galvā.

♦

piški mēļ mazs prāts

mīel jū’rõ tūlda KK77 a nākt pie prāta

ne’iku īlma mīeldõ kā bez prāta

mīelstõ ullõ vȱlda būt bez prāta

mīelstõ vāldiž īedõ ~ mīelstõ vāldiž sǭdõ palikt bez prāta

pigā-tagā mīelstõ vāldiž 85/1 gandrīz bez prāta

mēļi sie’ggõ 14Ro1 jaukt prātus

●

Mēļ u’m jarā, ä’b ūo riktig. KK77 a Prāts ir projām, nav riktīgs.

Mēļ josābiz jarā. 86a50 Prāts apjuka.

Mēļ kadūb jarā. KK77 a Prāts pazūd.

Piški mēļ u’m sīen, kis u’m aššõ uskiji. KK77 a Īss prāts ir tam, kurš ātri notic.

Ma te’i īž eņtš mīelstõ, mitikš i’z ānda nõ’vvõ. KK77 a Es darīju pats ar savu prātu, neviens nedeva padomu.

Tä’mmõn ä’b ūo mīeldõ je’mmit. KK77 a Viņam vairs nav prāta.

Ta u’m järāndiz eņtš mīelstõ. KK77 a Viņš ir sajucis prātā.

Ta a’ilõb ne’iku īlma mīeldõ sīe naiz tagān. KK77 a Viņš skrien tai sievietei pakaļ kā bez prāta.

(d) prāts, oma

♦

jõvā mēļ labs prāts, laba oma

kõ’zzi mēļ slikta oma

mēļ ne’iku tūļ pū’gõb KK77 a noskaņojums tāds, kā vējš pūš

(e) pārliecība, uzskati

●

Valstõn vastūksnikā ä’b ūo sīesõ mīelsõ. KK78.3 Valsts pretinieks nav tādos uzskatos.

mēļ *215 s (a) meel, aru ▫ prāts, uzskats ♦ mi’nnõn u’m jõvā mēļ mul on hea meel ▫ man ir labs prāts; mīel parāntimi Mk1.4 meeleparandus ▫ labošanās, atgriešanās uz pareizā ceļa; mīeldõ parāntõ Ap2.38 meelt parandada ▫ laboties, atgriezties uz pareizā ceļa; mīel pierāst meele järgi ▫ pa prātam; mingizõn mīel pie’rrõ tī’edõ kellegi meele järgi teha ▫ izdarīt kādam pa prātam; mīel pie’rrõ vȱlda meele pärast olla, meeldida ▫ būt pa prātam; mīelõ pānda Jh14.26 meelde tuletada ▫ atgādināt; vīž mīeldõ viis meelt ▫ piecas maņas; vastõ mīeldõ vȱlda KK78.3 vastumeelt olla ▫ būt nepatīkamam; mi’n mīelstõ minu meelest ▫ manuprāt; ä’b lǟ’ ī’dtõ mīeldõ KK77 a ei lähe ühes meeles ▫ neiet vienprātīgi (b) meel, mälu ▫ prāts, atmiņa ♦ mīelõ īedõ meelde jääda ▫ palikt prātā; mīelõ jettõ ~ mīelõ pānda KK78.3 KK78.3 meelde jätta ▫ paturēt prātā; mīelõ tūlda ~ mīelõ rabāgõ meelde tulla ~ meelde turgatada ▫ ienākt prātā; mīelsõ pi’ddõ meeles pidada ▫ paturēt prātā; mīelsõ pī’lõ KK78.3 meeles seista ▫ stāvēt prātā; mīelsõ vȱlda meeles olla ▫ būt prātā; mīelstõ jarā u’nnõ KK78.3 meelest ära unustada ▫ aizmirst ● Se lekš ulzõ mi’n mīelstõ.KK77 a See läks mul meelest ära [~ välja mu meelest]. ▫ Tas man izgāja no prāta. Ku midāgõst set tu’ļ mīelõ, kītiz: mi’nnõn tu’ļ pǟ’zõ. KK77 a Kui miski vaid tuli meelde, ütles: mulle tuli pähe. ▫ Kad kaut kas ienāca prātā, teica: man ienāca galvā. (c) aru, mõistus ▫ prāts, saprāts ♦ piški mēļ lühike [~ pisike] aru ▫ mazs prāts; mīel jū’rõ tūlda KK77 a mõistusele tulla ▫ nākt pie prāta; ne’iku īlma mīeldõ nagu ilma mõistuseta ▫ kā bez prāta; mīelstõ ullõ vȱlda arust ära olla ▫ būt bez prāta; mīelstõ vāldiž īedõ ~ mīelstõ vāldiž sǭdõ arust ilma jääda ▫ palikt bez prāta; pigā-tagā mīelstõ vāldiž 85/1 peaaegu arust ära ▫ gandrīz bez prāta; mēļi sie’ggõ 14Ro1 mõistust segi ajada ▫ jaukt prātus ● Mēļ u’m jarā, ä’b ūo riktig. KK77 a Mõistus on ära, ei ole korras. ▫ Prāts ir projām, nav riktīgs. Mēļ josābiz jarā. 86a50 Mõistus eksis ära. ▫ Prāts apjuka. Mēļ kadūb jarā. KK77 a Mõistus kaob ära. ▫ Prāts pazūd. Piški mēļ u’m sīen, kis u’m aššõ uskiji. KK77 a Lühike aru on sellel, kes on kiire uskuja. ▫ Īss prāts ir tam, kurš ātri notic. Ma te’i īž eņtš mīelstõ, mitikš i’z ānda nõ’vvõ. KK77 a Ma tegin ise oma aruga, ükski ei andnud nõu. ▫ Es darīju pats ar savu prātu, neviens nedeva padomu. Tä’mmõn ä’b ūo mīeldõ je’mmit. KK77 a Tal ei ole enam mõistust. ▫ Viņam vairs nav prāta. Ta u’m järāndiz eņtš mīelstõ. KK77 a Ta on oma arust ära. ▫ Viņš ir sajucis prātā. Ta a’ilõb ne’iku īlma mīeldõ sīe naiz tagān. KK77 a Ta jookseb nagu arutu selle naise taga. ▫ Viņš skrien tai sievietei pakaļ kā bez prāta. (d) meel, tuju ▫ prāts, oma ♦ jõvā mēļ hea meel, hea tuju ▫ labs prāts, laba oma; kõ’zzi mēļ paha tuju ▫ slikta oma; mēļ ne’iku tūļ pū’gõb KK77 a tuju nii, nagu tuul puhub ▫ noskaņojums tāds, kā vējš pūš (e) meelsus ▫ pārliecība, uzskati ● Valstõn vastūksnikā ä’b ūo sīesõ mīelsõ. KK78.3 Riigivastane ei ole selles meelsuses. ▫ Valsts pretinieks nav tādos uzskatos.

♦ appõn mīeldõ tī’edõ L37.2.1 haput meelt teha ◦

mēļit s *136

pārliecība

Meļk l *0

(kōrand) Nigliņi, Meļķi

&g Lūļa
⭡ Sǟnag

mengiļtõ vi ¤53a

dauzīties

●

Ta set mengiļtõb. KK78b1 Viņš tikai dauzās.

Lapst set mengiļtõbõd. KK78b1 Bērni tikai dauzās.

meningīt s *0

meningīts

meņšt s *131

priedulājs

Meņšt l com

(kōrand) Mensti, Jaunābeļi, Jaunnabali

⭡ Pizā

◆ Meņštõl, Meņštõl, Meņštõld

Menstes jeb Jaunābeļi, kā tie reģistrēti 1935. gada tautaskaites un 1939. gada māju sarakstā, domājams pastāvējusi jau 19. gs. beigās. Nosaukums Jaunābeļi ir pārveidojies no vārda Jaunnabeļi (tā māju nosaukusi Alvīne Veinberga), uz to norāda arī turpat netālu esošā senā Nabeļu sēta. 1939. gadā Jaunābeļu 99,65 pūrvietas apsaimniekoja lībietis Jānis Andersons ar ģimeni, viņam bija arī krietns pulks mājlopu – 1 zirgs, 9 govslopi, 5 cūkas, 26 vistas, 14 bišu saimes.

Meņšt mägud l com

(mäg) Menstkalns

⭡ Lū’ž, Pizā
≫ Meņšt mägūd

◆ Meņšt mägud pǟlõ, Meņšt mägud pǟl, Meņšt mägud pǟld

Kāngard Lūž-Piza vail. Kangari starp Lūžņu un Miķeļtorni.

Meņšt mägūd l com

(mäg) Menstkalns

⭡ Lū’ž, Pizā

≪ Meņšt mägud

◆ Meņšt mägūd pǟlõ, Meņšt mägūd pǟl, Meņšt mägūd pǟld

me’r s *83

jūra

me’rdiji s *176’

atgremotājs

me’rdimi s *188’

gremošana S

mē’rdiņtõ vt ¤53’

mērdēt, badināt

me’rdõ vt ¤53a’

gremot, atgremot

●

Rištīng ä’b me’rd; a’ž ta sīeb ne’i lougõ, nǭļa pierāst kītõb, sa me’rdõd. 86a7 Cilvēks negremo; ja viņš ēd tik lēni, pa jokam saka, [ka] tu gremo.

mē’rdõ ¹ vt ¤53a’

mērdēt, badināt

●

Rištīng mē’rdõb, nǟlgastõb, la’z īegõ rujāks, või tūoizta mē’rdõb. KK78b1 Cilvēks mērdē, badina [sevi], lai kļūtu slims, vai mērdē citu.

me’rdõks s *192’

gremoklis

merk ¹ s *94a

(a) mar. tīkla mērķis

●

Ānkar jū’r ētizt merk. D6 Pie enkura iemeta mērķi.

(b) zīme, apzīmējums

merk ² adj *94a

savdabīgs, dīvains

●

Ta u’m merk rištīng. Viņš ir dīvains cilvēks.

merkõ ¹ vt ¤47

apzīmēt

merkõ ² vt ¤47

mērķēt

●

Ma mērkõb tǟnda, kui võiks kä’ddõ sǭdõ. KK78b2 Es mērķēju uz viņu, kā viņu varētu dabūt rokā.

Flintõks mērkõb. KK78b2 Mērķē ar šauteni.

merk|tē’ḑ s *140

atzinības zīme

messias s *137

mesija

mēstar s *218

meistars

○

tsumpt|mēstar tsunftimeister ▫ cunftes meistars

♦

jegā tīe pǟl mēstar meistars visās lietās

●

Tīe tī’eb mēstart. Darbs dara darītāju.

mēstar|tīe s *15

meistardarbs

mēstartõ vt ¤53a

meistarot

metāl s *127

metāls

metāl ^* s *0

metāls

metāl|fa’brik s *127

metālfabrika

metālizīertõ vt ¤53a

metalizēt

metālli adj *188

metāla-, metālisks

metāl|sulatõb|ǭ’j s *121’

metālkausētava

Whatever method you chosse,these nine will make you re-think theway you craft healines Why? Because they all have points in that are worth from a point of view.

Sõnād

Avoti