Lībiešu-latviešu-igauņu vārdnīca

Sõnād

Laos l *0

(vald) Laosa

lap s *79

lupata, ielāps

♦

lap lap pǟl ielāps uz ielāpa

lapīt ¹ adv

plakaniski

lapīt ² adv

slīpi

lapītõ adv

plakaniski

laps|āiga s *33

pēcdzemdību periods

laps|igā s *19

bērnība

laps|kandtõb|āiga s *33

grūtniecības laiks

laps|läpš s *197

mazbērns

♦

lapslapst mazbērni

lapsli adj *187

bērnišķīgs 8Ro15

laps|mäng s *94

bērnu rotaļa

laps|mēļi s *187

bērnišķīgs, bērna prātā

lapsõld adv

lapsõld|vȯldsõ adv

bērnībā

laps|pȯdūd s *76

dzemdību sāpes 1Ts5.3

laps|rok s *79

bērna putra

●

Lapsrok – laps pierāstõ kīetõb sīemnaigõ. KK77 a Bērna putra – bērnam vāra ēdienu.

lapst|āiga s *33

bērnība

lapst|kuodā s *39

bērnunams

lapst|lapst - Pl

lapst|tarā s *39

bērnudārzs

laps|vīți adj *187

bērnišķīgs

laps|vȱidaji s *175

aukle

las knj

lai

lask s *77

šāviens

laskõ vt ¤35’

(a) laist

♦

kūjaks laskõ nolaist sausu

pū’ojõ laskõ nolaist dibenā

si’zzõl laskõ ielaist iekšā

sīlmast (~ siļmšti) ulzõ laskõ izlaist no acīm

vāldiņ laskõ palaist vaļā;

●

Ne Ūdkilā jǭrad saitõ kūjaks lastõd. 152.2 Tie Jaunciema ezeri tika nosusināti [~ izlaisti sausi].

Ta laskūb pūd (~ pūḑi) mǭ’zõ. Viņš nogāž kokus.

Ta laskīz lǭja pū’ojõ. KK78b49 Viņš nolaida laivu dibenā.

Ta laskīz mi’n (~ mīnda) vāldiņ. KK78a66 Viņš palaida mani vaļā.

(b) ļaut, likt

♦

ēņtšta rištõm laskõ IK4 likt sevi kristīt

●

Izā i’z lask mīnda kuondõst ulzõ. KK78a66 Tēvs nelaida mani ārā no mājām.

Ma laskīz tǟnda (~ tä’mmõn) ma’ggõ. KK78a67 Es ļāvu viņam gulēt.

Lask mõtlõ! Ļauj padomāt!

Ä’b või laskõ tǟnda kōgaz. KK77 a Nevar laist viņu tālu.

Paldīņ mīnda laskūb lougõ kǟ’dõ. Tagad man ļauj lēni staigāt.

Ta laskīz tī’edõ mi’nnõn kǟngad. KK78a66 Viņš lika man uztaisīt kurpes.

♦

mǭ’zõ laskõ nošaut

●

Ta laskūb flintõks si’ggõ. KK78a66 Viņš šauj ar šauteni cūku.

Ta laskīz mi’nnõn flintõks jalgõ. KK78a66 Viņš iešāva man ar šauteni kājā.

(d) vīt

♦

kīeta laskõ vīt virvi

(e) traukties, joņot, ātri braukt

laskõ ¤35 vt (a) lasta ▫ laist ♦ kūjaks laskõ kuivaks lasta ▫ nolaist sausu; pū’ojõ laskõ põhja lasta ▫ nolaist dibenā; si’zzõl laskõ sisse lasta ▫ ielaist iekšā; sīlmast (~ siļmšti) ulzõ laskõ silmast (~ silmist) välja lasta ▫ izlaist no acīm; vāldiņ laskõ lahti lasta ▫ palaist vaļā; ● Ne Ūdkilā jǭrad saitõ kūjaks lastõd. 152.2 Need Ūžkilā järved said kuivaks lastud. ▫ Tie Jaunciema ezeri tika nosusināti [~ izlaisti sausi]. Ta laskūb pūd (~ pūḑi) mǭ’zõ. Ta laseb puud (~ puid) maha. ▫ Viņš nogāž kokus. Ta laskīz lǭja pū’ojõ. KK78b49 Ta lasi paadi põhja. ▫ Viņš nolaida laivu dibenā. Ta laskīz mi’n (~ mīnda) vāldiņ. KK78a66 Ta lasi mu (~ mind) lahti. ▫ Viņš palaida mani vaļā. (b) lasta, lubada ▫ ļaut, likt ♦ ēņtšta rištõm laskõ IK4 ennast ristida lasta ▫ likt sevi kristīt ● Izā i’z lask mīnda kuondõst ulzõ. KK78a66 Isa ei lasknud mind kodunt välja. ▫ Tēvs nelaida mani ārā no mājām. Ma laskīz tǟnda (~ tä’mmõn) ma’ggõ. KK78a67 Ma lasin teda (~ tal) magada. ▫ Es ļāvu viņam gulēt. Lask mõtlõ! Lase mõelda! ▫ Ļauj padomāt! Ä’b või laskõ tǟnda kōgaz. KK77 a Ei või lasta teda kaugele. ▫ Nevar laist viņu tālu. Paldīņ mīnda laskūb lougõ kǟ’dõ. Praegu lubatakse mind aeglaselt käia. ▫ Tagad man ļauj lēni staigāt. Ta laskīz tī’edõ mi’nnõn kǟngad. KK78a66 Ta lasi teha mulle kingad. ▫ Viņš lika man uztaisīt kurpes. (c) lasta, tulistada ▫ šaut ♦ mǭ’zõ laskõ maha lasta ▫ nošaut ● Ta laskūb flintõks si’ggõ. KK78a66 Ta laseb püssiga siga. ▫ Viņš šauj ar šauteni cūku. Ta laskīz mi’nnõn flintõks jalgõ. KK78a66 Ta lasi mulle püssiga jalga. ▫ Viņš iešāva man ar šauteni kājā. (d) punuda, keerutada ▫ vīt ♦ kīeta laskõ köit keerutada, punuda ▫ vīt virvi

♦ laskõ mǭ’zõ JM 181 langetada ◦ ● Tuoistiz um laskõmõst. JM 181 Teisiti peab langetama. ◦

♦ vāldiž laskõ LKN 108 lahti lasta ◦

● Tūļjemā se vȯļ mūnda kõrd laskõn eņtš lapst vāldiž. LKN 108 Tuuleema, see oli mõnikord lasknud oma lapsed lahti. ◦

● Ikš-tuoi lekš mõtsõ mõtsālūomõzt laskõm bissõks. JM 66 Üks ja teine läks metsa metslooma laskma püssiga. ◦

● Laskīzmõ, mis i’bbi sȭitiz. Kihutasime nii nagu [mis] hobune suutis. ◦

lasktõb|lūok s *122

šaujamais loks Ilm6.2

last s *80

kuģa krava

lastā s *42

etn. vērstuve 79/7

lastõb s *153

etn. tītavas

○

kīedõd|lastõb köiepöör ▫ virves tītavas

lastõb|ažā s *26

šaujamierocis

laš s *69

(Salmo salar) lasis

lāška adj *47

slinks

●

Lāška, mittõ suormõ ta ä’b tǭ’ liktõ. KK77 a Slinks, ne pirkstu nevēlas kustināt.

lāškandiji s *176

sliņķis

lāškandimi s *188

laiskošanās, slinkošana

●

Tä’mmõn vȯ’ļ mīelsõ lāškandimi. J16 Viņam bija prātā laiskošanās.

lāškandõ vi ¤53a

slinkot, laiskoties

●

Mikīļ sǟ’lõ set lāškandõb. J16 Miķelis tur tikai laiskojas.

laštõ vt ¤31

atzarot

●

Oksād laštūb jarā. KK78a67 Atzaro zarus.

lat s *123

lats

♦

kakškimdõ lattõ J23 divdesmit latu

latārtiji s *176

pļāpa

latārtõ vt ¤53a

pļāpāt

latāstõ vt ¤53a

plēst, raut, pluinīt

●

Ikš latāstõb tūoizta. KK78a67 Viens pluina otru.

Ne latāstõbõd kīeta, jegāikš eņtš pūolõ latāstõb. KK78a67 Viņi rauj virvi, katrs velk uz savu pusi.

latǟrn s *137

laterna

○

zignāl|latǟrn signaallatern (merel) ▫ signāllaterna

latīņ adj *0 C_LELS-9

latīņu-

Lāt|mitsa jāra l com

≫ Lǭt|mõtsā jǭra
⭡ Pizā

laț s *65

lata, latiņa

♦

lațīst katūks latiņu jumts

Laumaņ h *128 LVVK

Laumanis

Launits h *0 LVVK

Launics

< Launitz

Launitz h *0 LVVK

Launics

&g Launits

Lauri l *0

(kōrand) Lauri

⭡ Īra

Savulaik Lauri bija universāla saimniecība – dzīvojamā ēka, klēts, vāgūzis, kūts. Saimnieki Priedulu ģimene 1944. gadā aizbrauca uz Zviedriju. Māju pārņēma robežsargi.

Lauri l *0

(kōrand) Lauri

⭡ Va’id

Jaunsaimniecība, celta 1930. gados. Vietējie dēvēja par strupaušu māju, jo tā vienīgā māja Vaidē, kuras jumta gali bija nošļaupti. Par Lauru jaunsaimniecības īpašnieci 1931. gadā kļuva Minna Zandberga. Viņas senči bija lībieši, vaidenieki jau vairākās paaudzēs. Tēvs Klāvs Jānbergs bija Jaunroču saimnieks, bet mammas Marijas (dz. Refenberga) senči bija saimnieki Vecročos jau 19. gs. sākumā.

20. gs. 60. gados māju nopirka jauni īpašnieki, atceroties: "Tā bija tāda dīvaina nauda – par samaksātiem rubļiem tolaik pa blatu varēja nopirkt veselus divus pārus čehu zābaciņu… Senāk māja saukta Louvri, ko nozīmē, nezinu. Arī Paulīne Kļaviņa nezināja."

la’z knj

lai

♦

la’z kil E VII lai gan

Whatever method you chosse,these nine will make you re-think theway you craft healines Why? Because they all have points in that are worth from a point of view.

Sõnād

Avoti