Sõnād

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 6301 - 6349 no 16043 šķirkļiem

laigāld|sōtõ * vt ¤0
  izplatīt, izsūtīt apkārt
	


						
laigāli adj *188
  plašs

laigāli bibliogrāfij EA   plaša bibliogrāfija

	


						
laigā|pū’oj adj *0 C_LELS-8
  platdibena-
	


						
laigā|pū’oji adj *187’
  platdibena-

laigāpū’oj lǭja E IE   platdibena laiva

	


						
laigā|sū s *12
  balamute
	


						
laigā|vȯiti adj *187
  paplats
	


						
laigīm adj *151
  platāks

Te’imõ sīe rǭz ve’l laigīmõks. J14   Uztaisījām to vēl nedaudz platāku.

	


						
la’igit 1 s *137’
  platums

Kangõ la’igit u’m ikš mētõr.   Auduma platums ir viens metrs.

	


						
la’igit 2 adj *137’
  platuma-

kīndõr la’igit   olekts platuma

	


						
la’igli adj *187’
  plakans

la’igli jālga   plakanā pēda

	


						
la’iglimi adj *188’
  plakans

Liestā u’m la’iglimi kala.   Bute ir plakana zivs.

Ikš kant vȯ’ļ to’vdõt la’iglimizõks. 151.1/19   Viens sāns bija notēsts plakans.

	


						
la’iglõ vi ¤54’
  izplatīties
	


						
la’igstiz adv
(a)   pēc platuma (kārtot) (b)   plakaniski
	


						
la’igstõ vi ¤53’
  izklīst, izklāties
	


						
la’igtõ vt ¤53’
  izplatīt
	


						
la’igtõks s *192’
  izplatība
	


						
(a)   loks (augs) (b)   lauks (dzīvnieks)

laik i’bbi   lauks zirgs

	


						
  laikot (ziņu)
	


						
laimõ vt ¤37
  apmelot

ta lāimõb   viņš apmelo

ne laimõbõd   viņi apmelo

	


						
Lāina mõtsā sūo l com
	


						
Va’id

Vigā Vaid ležgõl. Viga Vaides tuvumā.

Lāina|mõtsā l *42
	


						

Vigā Kuoštrõgõl. Viga Košragā.

lainõ vi ¤37
  viļņoties

Mier lāinõb.   Jūra viļņojas.

	


						
laint s *97
  vilnis

kīļta laintõ bro’utšõ TL78   braukt sānu vilnī

Lāinõd vīerõbõd.   Viļņi veļas.

	


						
Laint l *97
(kōrand)   Lainti
	


						
Lū’ž

Laintõl, Laintõl, Laintõld

Kārand Lūž kilas. Nim um pandõd 1925. āigast immar. Sēta Lūžņas ciemā. Nosaukums iedots ap 1925. gadu.

Vilis Polis pusbūvēto jaunsaimniecību nopirka no Jāņa Beltes, kurš savā laikā bija zivju apstrādātājs un tirgotājs. Māju izbūvēja pilnībā, un tur bija arī koloniālpreču veikals, ko saimnieks turēja līdz pat 1944. gadam. Kad saimnieks pēc kara nomira, māja pārgāja ciema padomes īpašumā, kas to pārdeva nojaukšanai. Māju nojauca ap 1970. gadu.

Laint l *97
(kōrand)   Lainti, Viļņi
	


						
Irē

Kōrand Irail, nim antõd 1925. āāugast immõr. Sēta Mazirbē, nosaukums dots ap 1925. gadu.

Pavisam tuvu Mazirbes jūrmalai atradās neliela māja ar lībisku vārdu Lainti (Viļņi). Tā bija Mazirbes skrodera, Līvu Savienības valdes locekļa Eduarda Ermanbrika māja. E. Ermanbriks bija cēlies no senas lībiešu dzimtas, kas dzīvoja Sīkragā. Eduards pārvaldīja lībiešu valodu, aktīvi piedalījās Līvu savienības darbā. Viņa dzīvesbiedre Emīlija (dz. Virkena) bija latviete, tāpēc ģimenē runāja latviski. 1914. gadā ģimenē piedzima dēls Rūdolfs Ermanbriks, vēlākais skolotājs un skolu direktors, mūzikas pedagogs, koru diriģents Dundagā, Mazirbē, Kolkā.

laintlimi adj *188
  viļņains
	


						
laint|ra’bbõm s *153’
  bangu atsišanās josla liedagā
	


						
lāipa s *46
(a)   ceļa apzīmējums uz koka stumbra (b)   apzīmējums uz cērtamā koka
	


						
laipõ vt ¤47
  apzīmēt, aprīkot ar norādēm
	


						
lāiska adj *46
  slinks, kūtrs

lāiska i’bbi   kūtrs zirgs

laiskõ ibīzt a’jjõ   dzīt kūtru zirgu

	


						
lāiska|ma’g s *74
  slinkuma maiss, slinkuma pūznis  Tt1.12
	


						
lāiskandiji s *176
  sliņķis
	


						
lāiskandõ vi ¤53a
  slinkot
	


						
lāiska|nī’em s *137’
  slinkuma maiss, slinkuma pūznis
	


						
lāiska|pi’ņ s *64
  slinkuma maiss, slinkuma pūznis
	


						
lāiskastiz adv
  slinki
	


						
lāiskiz s *189
  slinkums
	


						
laist s *94
  mirdzums, spīdums, laistīšanās
	


						
lāista s *46
  lieste

lāista pǟlõ pānda; lāista pǟlõ vie’ddõ   uzlikt (~ uzvilkt) uz liestes

	


						
lāistaji adj *175
  spožs, mirdzošs

lāistajid ǭ’rõnd   spožas drēbes

	


						
laistõ 1 vt ¤20
  uzvilkt uz liestes

Ta lāistab kengmõztõ. KK78a66   Viņš uzvelk apavu uz liestes.

	


						
laistõ 2 vi ¤20
  mirdzēt, laistīties

Ne’iku touvõ tē’ḑ, ne’i ta laistõb. KK77 a   Kā debesu zvaigzne, tā viņš laistās.

	


						
lāitaji adj *175
  pēlējs, apmelotājs  2Tm3.3
	


						
lāitamõt adj *126
  nevainojams
	


						
laitõ vt ¤20
(a)   pelt

ta lāitab   viņš peļ

(b)   zaimot  1Kr4.13
	


						
laitõks s *192
  nopēlums
	


						
lajā adj *18
  liess, vājš

lajā mǭ   liesa zeme

lajā rok   liesa zupa

lajā vȯzā   liesa gaļa

lajāks īedõ   noliesēt

lajāks tī’edõ KK78a66   novārdzināt

	


						
lajāntõ vt ¤53a
  novājināt, novārdzināt

Ta lajāntiz entš lūomidi.   Viņš novārdzināja savus lopus.

	


						
lajāstõ 1 vi ¤53a
  atšķaidīties
	


						
lajāstõ 2 vt ¤53a
(a)   atšķaidīt

špirktõ viedkõks lajāstõ   atšķaidīt spirtu ar ūdeni

Jūomnaigõ lajāstõb, tī’eb lajāks, panāb jū’rõ vietā, ku ta īeb lajāks. KK78a66   Dzērienu atšķaida, padara liesu, liek klāt ūdeni, lai tas kļūst liess.

(b)   vārdzināt

Mis sa lajāstõd ēņtšta! KK78a66   Ko tu vārdzini sevi!

	


						

Redzami 6301 - 6349 no 16043 šķirkļiem