Kilā Sūrrāndas lǟndpūol Pitrõgt. Ciems Dižjūras krastā uz dienvidrietumiem no Pitraga.
Kūoḑi rek. Taisnais ceļš.
Andrejs Skadiņš pirmajā lībiešu lasāmgrāmatā (Kui Kuoštrõg kilā um suggõn. Ežmi līvõd lugdõbrōntõz. Tartu, 1921) par Košraga ciema rašanos raksta šādi: "Kad lībieši Vidzemē un Kurzemē bija sakauti, kāda neliela partija palikusi šeit, dzīvot blakus Kolkasragam. Dzīvojuši labi, bet ļaužu kļuvis par daudz. Viņi sākuši veidot ciemus: Melnsilu, Kolku, Vaidi, Saunagu, Pitragu, Košragu, Mazirbi, Sīkragu, Jaunciemu, Lielirbi, Pizi un Lūžņu. Pēc tam nācis mēris. Visi ļaudis nomiruši, palicis tikai Saunagā viens un Sīkragā viens. Viņi abi staigājuši, ļaužu pēdas meklēdami. Vēlējušies atrast kādu cilvēku. Kad pēdas ieraudzījuši, tad tās skūpstījuši. Pēc tam sākuši ierasties ļaudis no Sāmsalas un Somijas. Divi brāļi ieradušies Košragā. Viens bijis andelmanis, tas uzcēlis sev māju. Nu sākuši dzīvot. Šīm divām mājām vēl tagad ir nosaukumi – Anduļu sēta un Žoki."
a’lli||kuoț aluskott ▫ gultas maiss;
na’ggõrd|kuoț kartulikott ▫ kartupeļu maiss;
vadā|kuoț noodapära ▫ vada maiss;
vīļa|kuoț viljakott ▫ labības maiss
Ta vanāstõ kuoțštõ umbliz eņtšõn ūd a’m.
Kuoțīdnõ’ggõl vȯ’ļ kuoțīd paiktõb pierāst.
je’ltõb|kūož elukoht ▫ dzīvesvieta;
tīe|kūož töökoht, ametikoht ▫ darbavieta
kūožõ andõ
kūožõ nä’gțõ
kūožõ vaļmõks vaņtlõ
mittõ kažīzt kūožõ ä’b īe
Ta u’m eņtš kūož lieudõn.
Mi’nnõn ä’b ūo ne’i je’n kūožõ, kus võib jālga pānda.
Kīen vȯ’ļ jõvā kūož, ta võiž kītõ, ku mi’nnõn u’m lem kūož.
Ä’b ūo kūožo, kus pǟ pānda.
Ta nä’gțiz mi’n kūožõ.
Ma vaņtliz eņtšõn kūož vaļmõks.
Ta u’m sõzārõn jemā kūõžõs.
Vääri u’m kēratõn nēšti Sǟnag ja Va’id kūožnimīst.
Pȯis kuožūb nāizta, si’z ta neitstõ võtāb nāizõks.
Jaņī kuožīz Līžõ.
Ku sēmḑa u’m kuppõn, siedā presūb, la’z tulgõ zup ulzõ, si’z līb kuppõnsēmḑa.
Līvõ randõ Tallinõst tu’ļtõ kupšād.
kurā ke’ž
ku’rrõ kätā
kurā jālgaks lovāld ulzõ astõn
Ma lǟ’b ku’rrõ kä’ddõ (~ ku’rrõ pūolõ).
Būoḑ u’m kurās kä’ds (~ kurās pūols).
Ma tu’ļ kurāst kä’dst (~ kurāst pūolstõ).
Si’z, ku kūrgõd lǟ’bõd je’dspē’ḑõn, si’z ne jo lǟ’bõd knǭšõs.
Kōrand Pitrõgõl. Sēta Pitragā.
Vecsaimniecība, zināma no 18. gs. I puses. Lībiešu Freibergu dzimta sākusi saimniekot Kurgatos 19. gs. vidū. Mūsdienās redzamā Kurgatu māja celta 1930. gados. Savā vecsaimniecībā 1935. gadā vēl dzīvoja lībietis Augusts Freibergs ar ģimenei. Viņa saimniecība bija viena no lielākajām Pitragā. Freiberga vecāki 20. gados bija aizbraukuši uz Brazīliju. Augusts labi spēlēja cītaru, abi ar kundzi Kristīni dziedāja baptistu korī, kādu laiku viņš bija draudzes vecākais. Augusts Freibergs vēl itin labi runāja lībiski. Mūža nogalē viņš bija palicis vienīgais savā ciemā, kurš varēja sazināties dzimtajā valodā. Arī viņam tika gods būt „Pēdējam Pitraga lībietim” – kā to savā fotoportretā nodēvējis fotomākslinieks Uldis Briedis. Augusts Freibergs mūžībā aizgāja 1991. gadā.
īel|kurk kõrineel ▫ balsene;
jeng|kurk hingekõri, hingetoru ▫ elpvads;
sīedõb|kurk suuneel ▫ rīkle;
sīedõb|kurk söögitoru ▫ barības vads
amāl kurkõl ouŗõ
kurk jū’r kargõ
kurkõ akkõ
Ku jõvā kurk u’m, võib jõvīst rõkāndõ ja loulõ ne’i ku kik.
Sumār īeb kurkõ.
Se mi’nnõn u’m kurkstõ sǭņõ.