Kl 30 Ikškõrd um jellõn ikš izā. Tämmõn um vȯnd kakš-toistõn pȯigõ un ikš tidār. Kūolõn nai. Võttõn ūd naiz. Se äb ūo võind nēḑi läpši ienǟdõ. Ta um vȯnd selli äb juvastõ, kuŗēstõ, mõtlõn īdõ kabāl, kui ta võiks ne lapst nei notiedõ, ku ne äb ūotõ rovd. Notiend nēḑi pa-līndõdõks, pa-klūkõdõks. Iezõ ne kakš-toistõn pȯigõ ne at vȯnnõd rovd, päuvõ līndõd. Jegā ȭdõg vȯnd roikõmõst sōmõst iļ vied iļ kuskõz: muitiz iebõd pa-rištīngõks, sadabõd vied sil un upāntõbõd järandz. Sīe tidārõn ka um vȯnd vägi lälamstiz lǟnd. Vȭrõz-jemā tǟnda īdõkabāl rīdļõn. Tidār pallõn ikškõrd jumāltõ, laž jumāl nägțõg u’nsõ, kus ta võiks eņtš veļidi lieudõ un kui ta võiks näntõn äbțõ pa-rištīngõks sōdõ. – Laz ta läk, kuņtš (~koņtš) ta sōb eņtš veļidi nǟdõ. Irgõn ūoņdžõl lǟdõ. Lǟnd pids mõtsõ ȭdõg sōņ. Mõtsās vȯnd selli beḑḑõr, sīņi ta um puggõn maggõm. Ni ta um kūlõn, ku rovst rõkāndõbõd. Vȯnd irm – bet at vȯnnõd täm veļid. Veļid rõkāndõnõd un iskītõnd sõzārõn, kui näntõn lǟb un kui se sõzār võiks nēḑi nuoglōibõ, ku vȯlks võtāmõst sõzār īņi. At pīnõnd kurv (~veža) un pannõd sõzār sīņ sillõ un vīnõd īņi iļ sūr vied īd vȭrõ kēņig mōzõ jedspēḑõn, pannõd mōzõ iļ pǟva, ku ne ȭdõn lībõd tāgiž.