Ikš rujā pa’ŗ Ikškõrd Kuolkas attõ je’llõnd kakš paŗŗõ. Ne attõ jellõnd set-set āigastõ. Ikškõrd ne attõ piddõnd nõuvõ, ku vȯlks Sōr-mōl lēmõst; se um vȯnd kievād, ku ne at piddõn sīe nõ’uv. Siz ne attõ rõkā’ndõnd, ku lapst līb ka vel täs ī’ž nuo-ūdõmõst, “un ku lapst lībõd sūrd, siz broutšõm.” Neiku rõkāndõd, nei tiedõd. Jemā irgõn muņḑi kandõ un läpši oudõ, izā siedõ jūrõ tūodõ. Tuļ si’gžõ. Lapst vȯļț paka’zzõnd, set väggi kibḑi vȯļ izān un jemān, ku ikš läpš vȯļ rujā. Sīe rujā laps ne iz võit īņi võttõ. Jemā kil tōž īņõ, bet izā kītiz, ku ta um rujā, laz ta iegõ. Un rujā läpš īž tōž tǟnõ iedõ. Nei ne amād lekšta jedspēḑõn, tämā ei ikš-‘iggiņ tǟnõ. Väggi kibḑi vȯļ tämmõn un pitkā āiga. Siz tuļțõ munt paŗid un kizīst, mis um vigā tämmõn. Ta um kītõn: amād attõ jedspēḑõn lǟnõd, set ku ta ikš u’m iend rujā. Siz munt parid āndõstõ tämmõn sīedõ un tämmõn īrgõz väggi jõvist lǟ’dõ. Ne’I vel kōgiņ āigastidi ikš pa’ŗ, kis lindõ iz või, vȯļ Kūolkas. Kūlõn eņtš jemā kädst.