Brūț lǟb eņtš kuodāj. Bet lǟ’dsõ vaņtlõb immar, nǟb, ku tulāb brūdgana tagān. Nei ta riek aigõ mōz, nustāb gunga-serk ilz un siz nustāb ne kakš jalgõ kah ilz. Ni muļki ailõb jūrõ, ni ta apvaņtlõb, ku sǟl istulbõd jõvād ažā-pūd-kakš kōjõ un raņ-pud nēšt kõurõmišt. Ni ta lekš kuodāj kirrõ tagān, ku sōks nuoraḑḑõl ne jõvād ažā-pūd. Brūț nūziz ilzõ, lekš eņtš kuodāj jedspēḑiņ. Muļki tuļ tā’giž kirrõks – iz ūo emīņ ažā-pūḑi un pasaka pagālam.   Kl 7 Tõurõz ōra Ikškõrd jelīst ikš perīmīez eņtš perīnaiskõks. Näntõn vȯļ ikš tidār. Un näntõn vȯļ kah igž dienast-pȯis (~luoņ-pȯis) . Sīe pȯisõn un tidārõn vȯļț lovād kubs – pǟ tutkāmõd vastukst. Ikškõrd perīnai perīmīekõks iezõ vȯļț lovāl mängõnd un se tidār vȯļ kizzõn pȯis kädst: “Mis ne izā jemāks sǟl tiebõd?” Pȯis vȯļ kītõn, ku ne siggõbõd. Tidār vȯļ kītõn: “Voi me äb võim nei si’ggõ?” Pȯis kītiz: “Me võim kil nei siggõ, agā agā mäddõn äb ūo siedā arrõ.” Tidār kītõb: “Kust võib siedā sōdõ?” Pȯis kītiz: “Sōb kil, bet se maksāb kolmsadā rubīļț.” Tidār kītõb: “Rōdõ ma salāndõ izān järā.” – Salāndiz un āndiz pȯisõn, laz läk vȯstām ōra. Pȯis vȯļ lǟnd pilsǟtõ, jūond järā se kolmsadā rubīļț un tund kuodāj, ku um ōra novȯstõd, ku ni um si’ggõmõst. Ni ne at siggõnd kōdskiņ.