Tuoiz pǟvan tuļ ikš kēņig un se ievaņtļõz tǟnda, ku ta nei knaš um. Se kēņig āndiz pundriņḑõn pǟgiņ rōdõ, laz āndagõd tämmõn sīe zārka amā sīe neitstõks. Un pundriņḑ āndizt kah – nustīzt tämmõn ibīz sälgõ sīe zārka un kēņig ratstīz jedspēḑõn. Bet zārka sadīz ibīz sǟlgast mōz un lekš kațki, umārz sadīz neitsõn sūst ulz, se sai jellõ un siz kēņig võtīz täm eņtšõn pa naizõks. Siz se nai pūstõz pȭrandt un nuopūstõz īd vȯļg ulz. Nu, ne lǟbõd. Sǟl tulāb sūr joug jedsõ. Pubā sidkõks strīḑõbõd, kis jedmõl lǟb iļ. Pūolstõ vȱlgtõ ta um sōnd, siz ta um pōrkittõn sīe vȯlg kațki. Pubā neijen teiž nagrõn, ku se tutkām um poukõn lōigi. Siz um tund skrūodiļ un tämmõn um vȯnd īņõ nõggõl mustā lāngaks. Nei se um skūolrōntiš. V 3. Kõps un lambõd.