Pr 57 Vagāŗ pōlab jumāltõ. Vagāŗ um pa’llõn jumāltõ, laz ni jumāl tämmõn pieāndag, mis ta (u) m vaņ tīend, – nēḑi roušti pieksõn. Ni ta pōlab jumālt, bet ne jālgad ju attõ vȯnnõd eļ (t) šõ. Ni ikš vanāmīez um kītõn: „Mikš ša siz iz pōla jumāltõ, kus sa mēḑi pieksist? Siz sa tōšt mäd vīerda!“ Siz ta um īedõn sīe stokkõn vel oksā’d kilgõ, kis um ju okslimi, ku tulāks emīņ vīerda. Ta võiž notīedõ ne strōdnikād verizõks un sai siz izānd kä’dst šnaptõ un slavīņțõ.