Mirīņḑnēji. Ikš Iŗē kilāst vanā neitst, ta nēji mirīņe. Ta (u) m vȯnd bē’rõs Sīkrõgõs Saņț kō’rands, ta (u) m lōlaji baptistõdõn. Un ni tämā nänt, ku seļļi piški mīez, ō’gõst ō’rõnd sǟlgas, tulāb, bet sīeb suormõdõks ne bē’rnikād tarīļḑ jūs, – se um se, kīen ne bē’rõd vȯļț sīe pǟva. Se (u) m tuo’ž. Un ni se neitst um mõtlõn nei, ku ta ni kītõb ne bērnikadõn, laz vaņțļõgõd, kis sǟlga tagān sīeb tarīļ jūs. Bet ni um zvidziņțõn suormõks nei, k (u) äb ūo brī kītõ. Pitrõg (Pr 48)